Paniskas bailes no seksuālā varmākas. Vai reālam upurim ir iespējas tikt pasargātam?

Pie mums, portālā mammamuntetiem.lv, vērsās kāda jauna sieviete ar bažām, kas notiks ar viņas dzīvi pēc tam, kad no cietuma būs iznācis seksuālais varmāka, no kura noziedzīgajām darbībām jaunā sieviete cietusi. Viņai ir paniskas bailes, un sieviete ir pārliecināta, ka varmāka viņu meklēs. Vērsāmies Valsts probācijas dienestā (VPD), lai saņemtu reālus ieteikumus, ko jaunietei darīt, lai kārtējo reizi neklūtu par upuri.

Trauksme, pagātnes notikuma restaurācija, paniskas bailes no nākotnes liecina par posttraumatisku krīzi. Nesaņemot pietiekamu atbalstu, pastāv nopietns posttraumatiskā stresa sindroma risks. Viena no sindroma pazīmēm ir bailes ar iracionālām bažām, ka smagais pārdzīvojums atkārtosies.

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv

Trauksme, pagātnes notikuma restaurācija, paniskas bailes no nākotnes liecina par posttraumatisku krīzi. Nesaņemot pietiekamu atbalstu, pastāv nopietns posttraumatiskā stresa sindroma risks. Viena no sindroma pazīmēm ir bailes ar iracionālām bažām, ka smagais pārdzīvojums atkārtosies.

 

Sievietes sauciens pēc padoma:

"Pāridarītājs, seksuālais varmāka atbrīvosies 2020. gadā, kad man būs 28 gadi. Viņš mani meklēs.. Un man pat bail iedomāties, kas notiks.  Kā tajā gadā, kad viņš salauza man ribas, draudēja ar nazi, nozilināja acis un lika man stāties seksuālās attiecībās jau 13 gadu vecumā. Viņš nemeklēs? Meklēs gan, jo šis cilvēks ir garīgi slims un ļaunuma pilns recidīvists. Es negribu slapstīties visu savu dzīvi, taču man ir paniskas bailes, kad viņš nāks ārā no cietuma. Vai kāds var ko ieteikt, kā rīkoties tad, kad nāks šis laiks tuvāk? Iespējams, nāksies mainīt dzīves vietu".

 

Par nozieguma upuri runā maz

Ļoti bieži plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par nežēlīgi pastrādātiem dzimumnoziegumiem, taču nereti tiek aizmirsts būtiskākais – nozieguma upuri, tāpēc paldies cietušajai par uzdoto jautājumu ģimenes portālā mammamuntetiem.lv, jo šis jautājums ir aktuāls visiem cietušajiem, kuri ir cietuši no līdzīgas vardarbības, norāda VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītāja - dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde.

 

Lai kaut cik mazinātu cietušās satraukumu, atbildot uz jautājumu, sniegsim ieskatu par to, kā šobrīd Latvijā norit darbs ar personām, kuras ir izdarījušas dzimumnoziegumu un kādas ir iespējas pasargāt upuri un citus sabiedrības locekļus.

 

Vai sievietei ir posttraumatiskā krīze?

Izlasot cietušās stāstu, VPD rodas jautājums, vai cietusī pēc piedzīvotās vardarbības ir vērsusies pēc profesionālas palīdzības pie speciālistiem vai saņēmusi rehabilitāciju kādā no krīzes centriem. Trauksme, pagātnes notikuma restaurācija, paniskas bailes no nākotnes liecina par posttraumatisku krīzi. Var noprast, ka vardarbība tika piedzīvota jau daudzus gadus atpakaļ, bet krīzes simptomi nav pazuduši. Nesaņemot pietiekamu atbalstu, pastāv nopietns posttraumatiskā stresa sindroma risks. Viena no sindroma pazīmēm ir bailes ar iracionālām bažām, ka smagais pārdzīvojums atkārtosies.

 

VPD iesaka cietušajai meklēt speciālistu palīdzību, kuri sniegs simptomātisku atvieglojumu un atgriezīs cietušo iepriekšējā psiholoģiskā funkcionēšanas līmenī, kurā viņa dzīvoja līdz notikušajam. To darīt nekad nav par vēlu, taču, atliekot problēmas risināšanu, rehabilitācijas periods būs ilgāks. Rūpes par savu veselību šobrīd ir vissvarīgākais. Ja arī tagad ir sajūta, ka viss ir kārtībā, negatīvajam stresam jeb distresam ir tieksme pamazām pāraugt depresijā vai citās slimībās, jo sekas var neparādīties uzreiz, bet pēc daudziem gadiem. Vienlaikus šobrīd ir svarīgi uzturēt, veidot atbalsta sistēmu, kurā atbalsta personas var būt ne tikai speciālisti, bet arī ģimene, draugi, domubiedri.

 

Atbildot uz jautājumu - vai kāds var ko ieteikt, kā rīkoties tad, kad nāks šis laiks tuvāk, VPD iesaka jau laikus sazināties ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības un probācijas programmu departamentu, kas palīdzēs rast risinājumu konkrētajā situācijā. 

 

Kāds ir darbs ar dzimumnoziedzniekiem?

Jau vairākus gadus Valsts probācijas dienests sev noteikto uzdevumu un funkciju ietvaros strādā ar personām, kuras ir izdarījušas seksuāla rakstura noziegumus, tai skaitā ar personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs (sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm) un personām, kuras no brīvības atņemšanas soda izciešanas tiek atbrīvotas nosacīti pirms termiņa (saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu).

 

Dzimumnoziedznieks ir kā alkoholiķis, kuru nevar izārstēt, bet gan iemācīt savas vēlmes un vajadzības kontrolēt.

 

Gan brīvības atņemšanas iestādēs, gan sabiedrībā ar dzimumnoziedzniekiem strādā īpaši apmācīti VPD darbinieki, kuri ir apguvuši teorētiskās zināšanas par to, kāpēc cilvēki veic dzimumnoziegumus, kas raksturo dzimumnoziedznieku, kāda ir nozieguma ietekme uz upuri, metodes dzimumnoziedznieku uzvedības mainīšanai un prasmes savā darbā izmantot specializētu dzimumnoziedznieku riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu, kas palīdz dienesta darbiniekiem precīzāk un savlaicīgāk identificēt dzimumnoziedznieka recidīva risku (noteikt, cik liela ir varbūtība, ka probācijas klients izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu) un tā rašanās cēloņus. 

 

Viens no instrumentiem darbā ar dzimumnoziedzniekiem ir speciālas terapeitiskas dzimumnoziedznieku sociālās uzvedības korekcijas programmas, kuras VPD darbinieki īsteno brīvības atņemšanas iestādē (ja probācijas klients piekrīt tajā iesaistīties) un sabiedrībā, ja personai ir uzlikts pienākums piedalīties probācijas programmās.

 

Šīs programmas ir balstītas uz kognitīvi biheiviorālo terapiju, attīstot dzimumnoziegumus izdarījušo ieslodzīto empātiju pret upuri, vardarbības seku apzināšanos, izpratni par domu, emociju, uzskatu ietekmi uz uzvedību utt. Programmas ilgums ir līdz pusotram gadam, un pēc programmas pabeigšanas ar dzimumnoziedzniekiem tiek turpināts darbs terapeitiskajās kopās.

 

Vai dzimumnoziedzniekam mainās tieksmes pēc īpašas terapijas?

Joprojām bieži izskan jautājums, vai terapijas darbs ar dzimumnoziedznieku spēj mazināt viņa tieksmes pēc atkārtota nozieguma izdarīšanas un mazina recidīvu. Kā atzīst VPD Mācību un pētījumu nodaļas vadošais pētnieks Anvars Zavackis: "Dzimumnoziedznieks ir kā alkoholiķis, kuru nevar izārstēt, bet gan iemācīt savas vēlmes un vajadzības kontrolēt. Ja dzimumnoziedznieks apzinās savu problēmu un cenšas izvairīties no cēloņiem, kas pamudina veikt likumpārkāpumu, risks, ka viņš atkārtos savu rīcību, noteikti samazinās. Probācijas darbinieka uzdevums ir palīdzēt likumpārkāpējam to apzināties un iekļauties sabiedrībā, neveicot jaunus dzimumnoziegumus”.

 

Līdzīgu uzskatu pārstāv arī dzimumnoziedznieku eksperts no Kanādas K.Tomsons, apgalvojot, ka dzimumnoziedznieks savu uzvedību var vadīt tā, lai noziegumus vairs neatkārtotu, taču noziedzniekam ir vajadzīgs atbalsts, kurš palīdzētu atturēties no domas par atkārtotu dzimumnoziegumu. Iespējams, ka cietušās stāstā minētais dzimumnoziedznieks ir saņēmis vai saņems šo terapiju, tādejādi mazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku.

 

Pirms iznākšanas no cietuma - ziņojums

Ja persona, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu, pretendē uz nosacītu pirms termiņa atbrīvošanu, VPD par šo personu gatavo izvērtēšanas ziņojumu. Izvērtēšanas ziņojums sniedz vispusīgu un objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiek izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmajiem pienākumiem, ja tiesa pieņems lēmumu atbrīvot personu no brīvības atņemšanas soda ātrāk.

 

Izvērtēšanas ziņojums tiek gatavots, balstoties uz iepriekš minēto riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu un tajā tiek iekļauta informācija par noziedzīgo nodarījumu, par kuru persona ir notiesāta, ģimenes dzīves vēsturi un sociālajiem apstākļiem dzīvesvietā, nodarbinātības vēsturi, ienākumiem, finanšu vadību un izglītību, draugiem, paziņu loku, interesēm, vaļaspriekiem un brīvā laika nodarbēm, uzvedību, emocionālo stabilitāti, fizisko un garīgo veselību, alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu vai procesu atkarībām, iepriekšējiem likumpārkāpumiem un sodu izpildes gaitu, visu iepriekš minēto faktoru ietekmi uz jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespējamību, cietušā aizskartajām tiesībām vai likumiskajām interesēm un to atjaunošanu vai tās iespēju (ja tikšanās ar cietušo ir iespējama), kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par probācijas klientam nosakāmo sodu vai uzraudzības pienākumiem.

 

Pirms atbrīvošanas no ieslodzījuma dzimumnoziedzniekus atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam iedala trīs riska grupās – zema, vidēja un augsta. 

 

Starp šiem pienākumiem var būt arī tādi pienākumi, kā netuvoties konkrētai personai, piemēram, cietušajam, neapmeklēt noteiktas vietas, nemainīt dzīvesvietu bez VPD piekrišanas, noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā, piemēram, no plkst. 22 līdz 6 u.c.

 

Ja tiesa pieņem lēmumu atbrīvot personu nosacīti pirms termiņa, neizciestā soda daļas laikā (laiks no personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes līdz piemērotā brīvības atņemšanas soda termiņa beigām) šī persona atrodas VPD uzraudzībā. Uzraudzības procesu dienests organizē, izvērtējot uzraudzības perioda ilgumu un likumpārkāpējam uzliktos pienākumus, apzinot likumpārkāpēja problēmas, interesi problēmas risināt un mainīties, izvērtējot kriminālo pagātni un recidīva risku.

Reklāma
Reklāma

 

Ņemot vērā visus minētos apstākļus, veicot klienta riska un vajadzību novērtējumu, tiek noteikta uzraudzības intensitāte un sagatavots uzraudzības plāns. Atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam personas tiek iedalītas trīs riska grupās – zema, vidēja un augsta. Par augsta riska personām tiek uzskatītas tās personas, kurām ir lielāka varbūtība atkārtoti izdarīt likumpārkāpumu, līdz ar to viņiem tiek piemērota augsta uzraudzības intensitāte (tikšanās ar klientu, dzīvesvietas apsekošana, pārbaude vai klients apmeklē darbu (sazināšanās ar darba devēju), pārbaude vai klients apmeklē izglītības iestādi (ja klients ir nepilngadīga persona), piedalīšanās probācijas programmās u.c.

 

Papildus iepriekš minētajam VPD darbu ar dzimumnoziedzniekiem attīsta vēl divos virzienos – starpinstitucionālā sadarbība un Atbildīguma un atbalsta apļi. Kas tas ir?

 

Atbildīguma un atbalsta apļi. Kas tas ir?

Starpinstitucionālās sadarbības sanāksmju ietvaros regulāri tiekas dažādu institūciju eksperti – probācijas, pašvaldību, policijas, ieslodzījuma vietu sistēmas, eksperts darbā ar vardarbības upuriem u.c. Lai gan katram no iepriekš minētajiem ekspertiem ir sava loma, piemēram, pašvaldību eksperte, sadarbībā ar eksperti darbā ar vardarbības upuriem, izvērtē pieejamos atbalsta resursus dzimumnoziedznieku un vardarbības upuriem un viņu ģimenēm, cietuma eksperts nodrošina pietiekamu informācijas daudzumu par personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm (par to kā darbs ar šo personu noritējis cietumā), visus vieno kopējs mērķis - sniegt atbalstu cietušajiem un novērst atkārtotu dzimumnoziegumu izdarīšanu no to personu puses, kuras ir notiesātas vai bijušas agrāk tiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un atrodas brīvības atņemšanas iestādē, policijas kontrolē vai probācijas uzraudzībā. 

 

Šobrīd VPD īsteno projektu “Apļi Eiropai”, kas saistīts ar „Atbildīguma un atbalsta apļu” metodes izmantošanu un iegūtās pieredzes izplatīšanu. Metode veicina bīstamu dzimumnoziedznieku drošu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes, jo šai noziedznieku kategorijai ir sevišķi augsts jaunu vardarbīgu un/vai dzimumnoziegumu izdarīšanas risks.

 

Šī metode īpaši nozīmīgu lomu piešķir piesaistītajiem brīvprātīgajiem, kuri pārstāv vietējo sabiedrību un kuru uzdevums ir palīdzēt dzimumnoziedzniekam uzsākt sociāli atbildīgu dzīvi, lai mazinātu jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Brīvprātīgie strādā ne tikai ar dzimumnoziedznieku, bet aktīvi sadarbojas ar VPD un policijas darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par attiecīgās personas uzraudzību sabiedrībā, kā arī sadarbojas ar garīgās veselības veicināšanas speciālistiem, vietējām pašvaldībām, sociālajiem dienestiem un citām organizācijām un iestādēm, kuras saistībā ar saviem funkcionālajiem pienākumiem ir iesaistītas darbā vai saskaras ar bīstamiem dzimumnoziedzniekiem.

 

Darbu ar dzimumnoziedznieku, kurš atzīts par piemērotu Atbildīguma un atbalsta apļiem un pats paudis vēlmi tajos iesaistīties, brīvprātīgie uzsāk jau brīvības atņemšanas iestādē, palīdzot sagatavoties atbrīvošanai. Projekts ļaus attīstīt Latvijā brīvprātīgā darba tradīciju, kura līdz šim nav bijusi saistīta ar vietējās kopienas iesaistīšanu sabiedrības drošības jautājumu risināšanā šādā veidā un paplašinās alternatīva sociālā atbalsta praksi. Ļoti ceram, ka apļu kustība attīstīsies un brīvprātīgie arī nākotnē, pēc projekta beigām, strādās ar bīstamiem noziedzniekiem pēc viņu atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādēm, norāda I.Linde.

 

Upuru iespējas tālākā nākotnē

Raugoties mazliet tālākā nākotnē, par cietušajiem tiek domāts arī Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā "Par preventīviem piespiedu līdzekļiem", kuram pamatā ir Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija (apstiprināta Ministru kabinetā 2013.gada 4.jūnijā). Tas tiek darīts sabiedrības drošības efektīvai aizsardzībai ārpus kriminālprocesa vai administratīvo pārkāpumu lietvedības, gadījumos, ja pastāv vardarbības risks.

 

Preventīvo līdzekļu mērķis ir nodrošināt ikvienas personas dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības un brīvības aizsardzību, jo cilvēka dzīvība, veselība, dzimumneaizskaramība, tikumība un brīvība ir uzskatāmas par cilvēka būtiskākajām pamattiesībām. To aizsardzība ir īpaši aktuāla, tādēļ preventīvie piespiedu līdzekļi būs piemērojami personām no 11 gadu vecuma, kuru uzvedībā tiks konstatēti vardarbības riski vai kuras citādi radīs vai varēs radīt vardarbības risku.

 

Nereti sabiedrībā valda viedoklis, ka personai pēc iespējas ilgāks laiks ir jāpavada brīvības atņemšanas iestādē, bet nemaz neinteresē, vai un kā ar šo personu tiek strādāts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā. Tomēr tas ir netālredzīgs skatījums un nepasargā upurus un citus sabiedrības locekļus ilgtermiņā, uzskata VPD.


Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekts paredz iespēju ierobežot riskantu (vardarbīgu) personas uzvedību, tai skaitā kontaktēšanos ar cietušo. Likumprojekts paredz, ka preventīvos piespiedu līdzekļus varēs piemērot arī personām pēc kriminālsoda izciešanas. Respektīvi, ja persona pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē, vai pēc uzraudzības pabeigšanas (nosacītas notiesāšanas, nosacītas pirms termiņa atbrīvošanas un papildsoda - probācijas uzraudzība beigām) tiks vērtēta kā bīstama sabiedrībai, iestāde, kuras pārziņā persona atrodas, varēs ierosināt tai piemērot preventīvos piespiedu līdzekļus. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2017.gadā.

 

Apkopojot iepriekš minēto, jāsaka, ka Latvijā darbs ar dzimumnoziedzniekiem ir nemainīgā attīstības procesā. Tiek apgūtas jaunas darba metodes un virzieni, jo tikai intensīvi strādājot ar dzimumnoziedzniekiem, ir iespējams mazināt jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku. Nereti sabiedrībā valda viedoklis, ka personai pēc iespējas ilgāks laiks ir jāpavada brīvības atņemšanas iestādē, bet nemaz neinteresē, vai un kā ar šo personu tiek strādāts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā. Tomēr tas ir netālredzīgs skatījums un nepasargā upurus un citus sabiedrības locekļus ilgtermiņā, uzskata VPD.

 

Diemžēl, nezinot cietušās stāstā minētā dzimumnoziedznieka datus, VPD nevar izvērtēt esošo darbu ar šo personu un pasākumus, kas dienestam un citām institūcijām būtu jāveic, ja šī persona no brīvības atņemšanas soda tiks atbrīvota nosacīti pirms termiņa vai tiks atbrīvota pēc pilna brīvības atņemšanas soda izciešanas. Iespējams, ka šai personai kopā ar brīvības atņemšanas sodu ir piemērots papildsods – policijas kontrole un tādā gadījumā persona nonāks policijas uzraudzībā, bet arī šajā gadījumā darbs ar šo personu ir iespējams. 

 

Plašāku informāciju par Valsts probācijas dienesta darbu ar dzimumnoziedzniekiem var iegūt Valsts probācijas dienesta mājas lapā www.probacija.lv . 

 

Informācija, kur vēl cietušie var saņemt palīdzību:

 

Krīzes centrs „Skalbes”

Rīga, Kungu iela 34, tālr. 6722 2922, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Palīdzība iedzīvotājiem krīzes situācijās, konsultācijas un apmācības.

 

Resursu centrs sievietēm „Marta” 

Rīga, Brīvības iela 183/2 – 30, tālr. 67378539, 67388184, 28300115, e-pasts: centrs@marta.lv 

Bezmaksas karstais tālrunis par drošu darbu ārzemēs 80002012

Bezmaksas juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cietušas no vīru vardarbības, bezmaksas psihologa konsultācijas, bezmaksas palīdzība 

 

Centrs pret vardarbību „Dardedze”

Rīga, Cieceres iela 3, tālr. 67600686, mob. 29556680,e-pasts: dardedze@gmail.com 

Atbalsts cietušajiem bērniem un sievietēm, nopratināšana ar tehnisku līdzekļu palīdzību, apmācības, psihologu un psihiatru pakalpojumi.

 

Organizācija „Genders”

Rīga, Krāsotāju iela 28, kab.1, Tālr. 6731 5899, mob.29555460, e-pasts: gender@parks.lv

Psiholoģisks atbalsts, izglītība un medicīniskie jautājumi.

 

Biedrība "Integrācija sabiedrībai" Cietušo atbalsta centrs

Rīga, Kr.Barona 88 k.2, 4.stāvs, birojs 242, tālr. 67298322, mob.29254418, e-pasts: cac@apollo.lv

Cietušo tiesības, meditācija, psiholoģiskā un juridiskā palīdzība cietušajiem, apmācības.