Gan ārsti, gan speciālisti vēl strīdas vai tas tik tiešām saistīts ar mūsdienu cilvēka dzīves veidu un uzņemto pārtiku, vai vienkārši medicīnas progresu, kas ļauj daudz veiksmīgāk šīs lietas diagnosticēt. Tomēr skaidrs ir tas, ka problēma pastāv un noteiktu iedzīvotāju grupu tā ierobežo viņu ikdienas dzīvē, neļaujot izvēlēties, piemēram, šķietami tik ierastu našķi kā saldējums.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, arī ražotājiem paveras arvien jaunas iespējas radīt produktus, kas piemēroti tieši cilvēkiem ar kādām alerģijām vai citām saslimšanām, kas saistītas ar noteiktu produktu vai to sastāvā esošo vielu nepanesību.

Traucēklis – piena laktozes un glutēna nepanesība
Piena laktoze un glutēns, kas visvairāk atrodams graudaugos, ir vārdi, kurus pēdējā laikā visbiežāk dzirdam saistībā ar pārtikas nepanesības problēmu. Kā norāda speciālisti, gan piena, gan glutēna gadījumā iespējams runāt gan par alerģiju, kas iegūta dzīves laikā, gan par nepanesību, kas rodas tādēļ, ka cilvēka organismā netiek ražots nepieciešamais ferments attiecīgi piena laktozes vai glutēna šķelšanai.
Piena galvenās sastāvdaļas ir piena olbaltumi, piena cukurs (laktoze) un piena tauki. Alerģiska mehānisma rašanos izraisa govs piena olbaltumi, kas praktiski visiem cilvēkiem ir pirmā svešā olbaltumviela, ar kuru organisms saskaras un mācās tikt galā. Savukārt piena cukura (laktozes) nepanesība nav alerģija. Tā rodas tāpēc, ka organisms vairs neražo fermentu laktāzi, kas nepieciešams piena cukura šķelšanai. Laktozes nepanesība var būt gan iedzimta, gan tikt iegūta dzīves laikā un kā rāda pētījumi, ar to sirgst aptuveni 30% eiropiešu.

Gan piena, gan glutēna gadījumā iespējams runāt gan par alerģiju, kas iegūta dzīves laikā, gan par nepanesību, kas rodas tādēļ, ka cilvēka organismā netiek ražots nepieciešamais ferments attiecīgi piena laktozes vai glutēna šķelšanai.

Ja par govs pienu kā daudziem cilvēkiem problemātisku produktu, zinām jau diezgan sen, tad par glutēna nepanesību dzirdam salīdzinoši nesen. Vispirms jāuzsver, ka glutēns ir dabiska viela, nevis kāds ķīmiski radīts produkts, dabā tas visvairāk atrodams graudaugos (kvieši, mieži, rudzi), turklāt tas ir labs proteīna avots gan savā dabiskajā formā, gan kā piedeva ēdiena ražošanas procesā. Iespējams tieši tādēļ, ka ražotāji to iecienījuši izmantot kā stabilizatoru plašā ēdienu klāstā, šobrīd problēma ar tā nepanesību saasinājusies.
Alerģija pret glutēnu tiek iegūta dzīves laikā un ir saistīta ar imunitātes problēmām. Savukārt, nepanesību, kas rodas tādēļ, ka cilvēka organismā nav nepieciešamo fermentu tā sašķelšanai, sauc par celiakiju. Tā ir iedzimta slimība, kura nav izārstējama, tiesa – tā var parādīties kā bērnībā, tā arī jau pieauguša cilvēka dzīvē, kad kāds kairinātājs (infekcijas, stresa situācijas, u.tml.) aktivizē par šo īpatnību atbildīgo gēnu. Aprēķini rāda, ka jūtīgums pret glutēnu varētu būt 1% cilvēku, tomēr eksperti norāda, ka liela daļa gadījumu nemaz nav diagnosticēta, jo alerģiskās reakcijas noris ļoti vieglā formā.

Alerģija pret glutēnu tiek iegūta dzīves laikā un ir saistīta ar imunitātes problēmām.

Saldējuma aizvietotājs noteiktai sabiedrības grupai
Pārtikas tehnoloģiju attīstība šodien ražotājiem paver arvien jaunas iespējas īpašu produktu radīšanā, kas piemēroti noteiktām sabiedrības grupām. Šādi pārtikas produkti bieži vien tiek maldīgi uzskatīti par vienveidīgiem un bezgaršīgiem, tomēr inovatīvāko tehnoloģiju galvenā uzvara ir tā, ka arī šie produkti izceļas ar bagātīgām garšas variācijām. Kā Latvijas veikalu plauktos atrodamus produktu piemērus iespējams minēt, piemēram, sojas saldējumu sēriju "TofuLine", kā arī uz rīsu bāzes ražotais saldējumu "R-Ice", kuri ir piemērots gan cilvēkiem ar govs piena, gan glutēna nepanesības problēmām. Šie produkti nesatur pienu, laktozi un glutēnu, turklāt ir 100% augu izcelsmes. Tehniski to iespējams saukt par saldējuma aizvietotāju, tādēļ, ka produkts netiek ražots no tradicionālās saldējuma izejvielas – piena.

Bezglutēna produkti der visiem, kas vēlas notievēt, uzturēt sevi formā. Kāpēc gan parasto miltu vietā neizmēģināt rīsu, griķu vai kukurūzas miltus, kas nesatur glutēnu.

Kādi vēl produkti?

Bērns pārstaja iet bērnu dārzā, jo tur neviens nekādu diētu nodrošināt nevarēja un vispār nesaprata, kas tas ir. Auklītēm likās, ka vajag bērnu palutināt, un viņas slepus pirka bulciņas.

Inga (29) dalās pieredzē par laktozes nepanesamību:
"Ļoti apsveicami, ka Latvijā pieejami vairāk šādi produkti un ar laiku varēs iegādāties ne tikai bezlaktozes saldējumu, bet arī saldo krējumu, jogurtu, sieru u.c. produktus.
Nav noslēpums, ka parasti šādi produkti ir nedaudz dārgāki, bet salīdzinājumā ar Latviju, tādā Skandināvijas valstī kā Norvēģjā, arī pieaugušajiem ir iespējas saņemt ikmēneša pabalstu, ja tiek konstatēta laktozes nepanesamība.
Diemžēl Latvijā atšķirībā no veģertārisma, kas pašreiz ir modē un līdz ar to iet savu uzvaras gājienu kafejnīcu un restorānu ēdienkartēs uz urrā, tolreance un klientu serrviss attiecībā uz laktozes nepanesamības skartajiem vēl ir bērna autiņos.
Rīgā nav NEVIENA kafejnīca, kur varētu dabūt kafiju ar bezlaktozes pienu vai sojas pienu. NEVIENA!!! Kamēr Skandināvijā tādas ir uz katra stūra. Tas nebūtu nekas ārkārtējs un biznesu graujošs pasākums – iegādāties vienu sojas vai bezlaktozes piena paku un turēt to pa ķērienam, bezlaktozes pienā nav piena cukura tas sarūgst ne tik ātri kā parastais piens, tāpēc nevajadzētu baidīties par vajadzību katru dienu iegādāt jaunu paku.

Diemžēl realitāte Latvijā ir tāda, ka lielākoties restorānu, kafejnīcu personāls ieplešs acis un samulsuši novelkt, ka, nē, diemžēl nav.

Tas drīzāk ir attieksmes jautājums, nevis papildus izdevumi, jo pavisam normāli ir par sojas vai belzktozes pienu pie kafijas paprasīta nelielu papildus samaksu, kas sedz izdevumus.
Diemžēl realitāte Latvijā ir tāda, ka lielākoties restorānu, kafejnīcu personāls ieplešs acis un samulsuši novelkt, ka, nē, diemžēl nav.
Paldies "Apsaras tējas namiņa" meitenēm, kuras piedāvāja – ja atnesīsies savu bezlaktozes pienu, mēs uztaisīsim jums tādu kafiju, kā vēlaties. Bet vislielākais fuj "Double Caffe", kur reiz, kad paskaidroju, ka man ir laktozes nepanesamība, tomēr saņēmu karsto dzērienu ar putukrējuma kluci virsū un pēc mana aizrādījuma oficiante nicīgi novaikstījās un, ejot prom, izmeta: "Es atvainojos, ja!" Pēc brīža šī pati jaunā lēdija atnesa man to pašu dzērienu kurā peldēja duļķainas putukrējuma atliekas, atgādinot daudzreiz lietotu traukūdeni.
Rodas jautājums – vai tiešām mēs sākam izturēties toleranti pret citu trūkumiem tikai tad, kad paši personīgi ar to saskaramies, vai tomēr esam spējīgi par nelieliem papildus izdevumiem un plānošanu ieviest ēdināšanas sfērā lietas, kas ir tikai pašsaprotamas mūsdienīgā, attīstītā Eiropas valstī."

Biedība "Dzīve bez glutēna" ir uzsākusi līdzekļu vākšanu portālā Ziedot.lv, lai izdotu speciālo grāmatu bērniem ar celiakiju. Vairāk par līdzekļu vākšanu lasi www.ziedot.lv.

______________________________________________________________________
Raksta publicēšanu atbalsta www.ekoveikals.lv

Raksts publicēts 2. nov 2011 12:00

• 09.11.2011 21:43

  Mārtiņš Purmalis teica:

  Labāk vienreiz noskaidrojiet, no kurienes pēkšņi cilvēkiem radušās tādas nepanesamības, ja simtus un tūkstošus gadus ir varējuši ēst gan graudaugus, gan lietot piena produktus un visu pārējo, tad pēkšņi, pēdējā gadsimta laikā viss čau, vairs neko nevar ieēst bez kādu seku parādīšanās. Ko tad driz būsim kā roboti, kas ar eļļām un kodolreaktoriem darbosimies?  Mazāk ķimijas vajag gāzt gan uz laukiem gan pie pārtikas produktiem, tad nebūs nekādu problēmu.

• ---

• 30.11.2011 20:53

  Inese Astaševska teica:

  Nu nezinu gan vai vaina ir ķīmijā - es tomēr esmu no tiem, kas uzskata, ka medicīna ir gājusi uz priekšu un attīstījusies - tāpēc tagad tik daudz dzirdam šo diagnozi. Kādreiz diagnozi celiakija noteica tikai jau pie tās pēdējās stadijas, kad cilvēks jau izskatījās pēc skeleta ur uzpūtušos vēderiņu.... Tagad to var diagnosticēt laicīgi...
  Arī manā ģimenē saskaramies ar šo problēmu un nu jau varu teikt, ka esam ar to tā sadzīvojuši, ka tas pat vairs nav nekāds apgrūtinājums mums - gan meitiņa pie tā pieradusi gan visi pārējie - draugi un ģimenes locekļi. Vienmēr, kad ejam kaut kur ciemos ir padomāts arī par mana bērna ēdienkarti. Pirmais pus gads bija grūts, jo veikalā to vien darīju kā lasīju sastāvu produktiem. Varu teikt, ka tagad (4 gadus sadzīvojam jau ar to)esam pat nedaudz ieguvēju - mana ģimene ēd ļoti veselīgi...

• ---

• 01.12.2011 23:49

  Monta Svilpe teica:

  Arī manam dēliņam diagnosicēja celiakiju, nu jau 2 gadus sadzīvojam ar šo, var teikt, veselīgo dzīves veidu. Esmu laimīga, ka dzīvojam atkal Kuldīgā, kur bērnu dārzā "Abelīte" šiem bērniem ir atsevišķi izstrādāta ēdienkarte, pilsētā ir speciāls bezgluēna produktu veikaliņš, patiesībā nu jau tie nopērkami gandrīz katrā lielākā veikalā. Mums šī diēta grūības un problēmas nesagādā, jo - kā var teikt, ka nav ko ēst, ja ir atļauts ēs visus dārzeņus un augļus un vēl daudz ko citu...problēmas sagādā "kaimiņu tanšu" žēlabas: Ārprāts, ko tas nabaga bērns lai tagad ēd? (Un tad nu paslepus iedod viņam to vafelīti, jo kā tad tā - citi ēd un viņam jāskatās..nesaprotot, ka šādi viņš netiek pažēlots, bet gan kaitēts viņa veselībai!
  Starp citu, šī slimība ir pazīsama jau gadsimtiem ilgi, tā nav nekāda "modes slimība".
  

• ---

• 19.02.2012 21:37

  Laima Kaprāle teica:

  Manam deliņam arī celiakij - ēdam veselīgi, mājās cepam maizi, kūkas, cepumus - pieņemamiems svarā . Ļoti plašs miltu, cepumu, kukurūzas pārslu klāsts - gezglutēna ir Prismas veikalos, īpaši iesaku Doves Farm- mums ārkārtīgi garšīgs viss sanāk un bezlaktozes piens arī (Valio) krietni lētāks nekā citr. Lai veicas. receptes var apskatīties arī

  www.cetrassezonas.lv

  (bezGlutēna sadaļā).

• ---

• 22.02.2012 20:33

  Ieva Pētersone teica:

   Manai pekai ar izrādās ir celiakija, toties tagad zinu kāpēc bērns svarā nepieņēmāš un kāpēc ir tik smalka. Tagad ēdam veselīgi, bērns pieņemas svarā, vēdar ar vairs nesāp. Tā kā sākumā likās ka būs grūti, kā tikt ar to galā, bet nemaz tik traki, pat dārziņā iedodam bērnam viņa ēdienu, lai var ēst kārtīgi. Mājās tik visi gaida kad tik sagatavots nākamais našķis no miltiem kas nesatur glutēnu. Arī nav jābrauc uz veikalu, lai iegādāties bērnam produktus visu var nopirkt internetā.

• ---