Kur likt nevajadzīgo apģērbu?

Latvijā jau izsenis (kopš pagājušā gadsimta) ir pastāvējusi atkritumu šķirošana – daudzi “būmeri” savā bērnībā precīzi zināja, cik tukšo stikla pudeļu jānodod, lai sanāktu saldējums. Kopš tā laika pieaudzis gan patēriņš, gan atkritumu apjoms, gan iespējas šķirot. Mūsdienās ir normāli atsevišķi izmest PET pudeles un konservu bundžas. Veikalos var atbrīvoties no vecām baterijām un nolietotas elektrotehnikas. Pēdējos gados cilvēkiem ne tikai daudz stāstīts par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj apģērbu ražošana, bet arī piedāvātas iespējas nodot vairs nevajadzīgo apģērbu.

Latvieši jaunas drēbes pērk mazāk

Ja salīdzina ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pagaidām nedzīvo sevišķi naski jaunu apģērbu pircēji. Te katrs iedzīvotājs apģērbam, segām, dvieļiem un citiem tekstila izstrādājumiem iztērē apmēram 350 eiro gadā, kamēr vidējais ES iedzīvotājs gatavs atdot 700 eiro gadā par garderobes atsvaidzināšanu ar 11 kilogramiem jaunu mantu. Vidējais Latvijas iedzīvotājs katru gadu mājās pārnes aptuveni sešus kilogramus jaunu drānu, no kurām 2,5 kilogrami ir jau lietoti apģērbi un tekstila izstrādājumi. Lielākoties šie lietotie apģērbi ir atceļojuši no citām valstīm.  

Tā ir ražotāja atbildība – ražot pēc iespējas vienkāršāku un saprotamāku materiālu apģērbus, lai pēc tam būtu vieglāk tikt galā ar radīto atkritumu kalnu.

Man nav ko vilkt!

Šķiet, katra skapja revīzija sākas ar “Man nav ko vilkt!”. Labi, ja meklēšanas un kārtošanas rezultāts ir skapja tālākajā stūrī atrasta kleita, kas kādu laiku nav vilkta, jo bija pazudusi. Latvijā 63% skapja pārbaudi veic divas reizes gadā ar mainīgām sekmēm – daļa secina, ka tomēr ir ko vilkt, bet daļa atrod pārsvarā nekam nederīgus apģērbus, no kuriem sen gribējies atbrīvoties. Pārliecinoši lielākā daļa (89%) labprāt atdotu drēbes kādam citam, bet trešdaļa apģērbu nenodod, jo nezina, kur un kā to izdarīt. Sevišķi aktuāla šāda neziņa un infrastruktūras trūkums ir ārpus Rīgas. Kopumā Latvijas iedzīvotāji galīgi nav naski uz vairs nevajadzīgo apģērbu nodošanu – tikai 3% no nevajadzīgā apģērba tiek šķirota (Lietuvā šķiroti tiek 8%, bet Igaunijā – 5%). Protams, te akmens nav jāmet iedzīvotāju dārziņā – ja nezina, kur apģērbu var atstāt, tad izeja ir “parastā” miskaste.

Kur nonāk drēbes?

Tad, kad apzinīgums iet roku rokā ar iespēju nodot apģērbu, nevis izmest vienkāršā miskastē, lielākoties (67%) cilvēki Latvijā dodas uz labdarības veikaliem un iestādēm, lai ziedotu sev vairs nevajadzīgo. Pēc tam šis apģērbs vai nu tiek iedots tiem, kam vajag, vai arī pārdots (piemēram, “Otrajā elpā”), bet peļņa – ziedota labdarībai.

18% mums vairs nevajadzīgo apģērbu tiek aiznesti uz lietoto apģērbu kastēm veikalos. Jā, tās ir tās H&M kastes! Neilgu brīdi pavasarī apģērbu tajās nodot nevarēja, bet nu jau atkal var. Kā pastāstīja H&M pārstāve Sanita Kalniņa, pavasarī tik tiešām apmēram mēnesi veikalos nevarēja nodot apģērbu. Tam gan nebija nekādas saistības ar epidemioloģisko drošību (nav riska, ka vecajās biksēs sēdētu Covid-19, lai veikalā izlēktu ārā). Problēma bija loģistikas ķēdēs. Visa pasaule saskārās gan ar ceļošanas ierobežojumiem, gan ar “paliec mājās!”, un šis veikals nebija izņēmums. Apģērbu nevarēja nodot, jo īsti nebija skaidrs, kas, kā un kad to transportēs tālāk. Bet pagāja mēnesis, un problēma tika atrisināta – tagad atkal droši var nest savas drēbes uz veikaliem. Šie apģērbi nonāk H&M partnera I:CO rokās un labākie tiek tirgoti vēlreiz lietoto apģērbu veikalos. Ja apģērbs nav derīgs valkāšanai, tiek meklēti citi lietošanas veidi. Daļa no kleitām un krekliem kļūst, piemēram, par tīrīšanas lupatiņām. Bet tie, kas vairs nav izmantojami, tiek pārstrādāti – no tiem rada jaunas auduma šķiedras vai, piemēram, siltināšanas materiālus.

Ja apģērbs nav derīgs valkāšanai, tiek meklēti citi lietošanas veidi. Daļa no kleitām un krekliem kļūst, piemēram, par tīrīšanas lupatiņām.  

Tiesa, ne visu apģērbu šobrīd ir iespējams pārstrādāt. Sevišķi grūti ir ar audumiem, kuros sajaukti vairāki materiāli – dažkārt nav saprotams, kas tad īsti vienā kleitā ir samiksēts. Protams, apģērbu ražotājiem, pārstrādātājiem un zinātniekiem jāstrādā kopā, lai atrastu gan jaunus materiālus, ko viegli pārstrādāt, un lai izdomātu, kā no jau esošiem audumiem efektīvāk radīt jaunus. Un jāatceras, ka tā ir ražotāja atbildība – ražot pēc iespējas vienkāršāku un saprotamāku materiālu apģērbus, lai pēc tam būtu vieglāk tikt galā ar radīto atkritumu kalnu.

Sarkanie konteineri

9% no apzinīgāko un informētāko iedzīvotāju drēbēm nonāk atkritumu apsaimniekotāju šķirošanas konteineros. Piemēram, sarkanajās “Zaļā punkta” un “Eco Baltia Vide” miskastēs. Uzmanību! Bieži vien pie tiem varam redzēt maisus ar drēbēm. Tie maisi nenozīmē, ka konteiners jau pilns, tie tur nolikti citu iemeslu dēļ (lai paņem kāds, kam vajag?). Ja neticat – pamēģiniet!

“Eco Baltia Vide” preses sekretāre Daiga Buča  stāsta, ka šajās kastēs nonākušais apģērbs tepat Latvijā, Tukumā, tiek sašķirots 30 kategorijās pēc izstrādājumu veidiem un izmantošanas iespējām. Daļa (ap 35%) tiek vilkti mugurā vēlreiz – mazāko, labāko daļu ziedo labdarības organizācijai “Taureņa efekts”, bet lielāko daļu nosūta uz citām valstīm citiem valkātājiem. Aptuveni 10–15% ir apģērbi, ko teorētiski varētu vilkt, bet pēc tiem nav pieprasījuma (piemēram, ziemā cilvēki negrib pirkt plānas kleitas, bet valstīs, kas tuvāk pie ekvatora, būtu grūti kādam pārdot siltu ziemas jaku). Ap 10% tiek pārveidoti par kādu citu mantu vai pārstrādāti. Pārējais – ap 40% – nonāk atkritumu poligonā.

Noderīgas adreses 

Sarkanie konteineri pie “Rimi” veikaliem Rīgā un citās pilsētās:

“Rimi Valdemārs”, K. Valdemāra iela 112, Rīga

“Rimi Mols”, Krasta iela 46, Rīga

“Rimi Pulkvedis”, P. Brieža 33A, Rīga  

“Rimi Prūšu”, Prūšu iela 2B, Rīga

“Rimi Stirnu”, Stirnu iela 26, Rīga  

“Rimi Damme”, Kurzemes prospekts 1, Rīga  

“Rimi Mīlgrāvis”, Mīlgrāvja iela 14, Rīga

“Rimi Vienības”, Vienības gatve 87, Rīga

“Rimi Apelsīns”, Rīgas gatve 5, Ādaži

“Rimi Mārupe”, Daugavas iela 31, Mārupe

“Rimi Ogre”, Rīgas iela 33, Ogre  

“Rimi Salaspils”, Skolas iela 4e, Salaspils

“Rimi Šokolāde”, Strēlnieku iela 2, Sigulda

“Rimi Valmierā”, Fabrikas iela 2, Valmiera  

Ja apģērbs nonāk parastajās miskastēs

Par nopietnāku audumu pārstrādi Latvijā varētu runāt tad, ja apjoms būtu lielāks – tā spriež Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Dainis Strazds. Pārstrādes iekārtu cena rakstāma ar septiņiem cipariem, un, ja pieejami daži simti kilogramu izejvielas (veco drēbju), lai kā arī rēķinātu – šobrīd tas nav ekonomiski pamatoti.  

Bet kas notiek ar biksēm, ko izsviežam tā sauktajā parastajā miskastē? Arī tās nonāk uz šķirošanas līnijas. Taču, sēžot atkritumu konteinerā ar kartupeļu mizām, krējuma trauciņiem, sapelējušu maizi un citām drazām, kā arī ceļojot no mājām uz atkritumu šķirošanas ēku, bikses tiek sasmērētas un sabojātas – tādas vairs nederēs ne valkāšanai, ne pārveidei, ne pārstrādei. Daiga Buča arī norāda, ka tā ir tikai viena nelaime – potenciāli derīgs materiāls tiek pārvērsts par nekam nederīgu. Otra problēma ir tā, ka auduma gabali (bikses ir izcils piemērs) mēdz ieķerties šķirošanas iekārtās. Tas apgrūtina darbu un var arī sabojāt iekārtas. Tāpēc labāk arī tajā gadījumā, ja skaidrs, ka nevajadzīgo apģērbu vairs nevarēs izmantot, tomēr to mest speciālajos konteineros.

Vai jāsāk ar pēdējo soli?

Latvija un visa ES soļo aprites ekonomikas virzienā. Tas nozīmē ražot kvalitatīvus produktus, lai tie kalpotu ilgi. Un, ja tie saplīst, tiem jābūt viegli salabojamiem. Ja nevar salabot, no detaļām jārada kas cits. Ja galīgi neko vairs nevar izveidot, tad materiāls jāpārstrādā. Tā tam būtu jābūt arī modes industrijā. Taču speciālisti teic, ka nodoto apģērbu kvalitāte kļūstot sliktāka. Tas ir ātrās modes blakusefekts – tiek radītas nekvalitatīvas drēbes, kuras pēc dažām valkāšanas reizēm nevienam un nekam vairs neder.  

Līdz 2025. gadam visā ES, arī Latvijā, jāievieš iespēja šķirot nevajadzīgo apģērbu. Pieņemsim, ka tas tiks izdarīts. Tomēr jāatceras, ka nodošana pārstrādei ir pēdējais solis. Un šis pēdējais solis viens pats nav ne plika graša vērts, ja netiek veikti pirmie soļi – kvalitatīvas preces, ilga lietošana, labošana un pārveidošana.  

Atsauce:

Pētījums par tekstilizstrādājumu patēriņu un nodošanu Baltijas valstīs: https://pub.norden.org/temanord2020-526/