Pusaudzis sēž telefonā! 7 veidi, kā veselīgi reaģēt vecākiem

Mobilais telefons pusaudžiem ir ikdienas nepieciešamība, jo uztur saikni ar pasauli ārpus ģimenes – draugiem, aktualitātēm, hobijiem, elkiem. Tā ir vieta, kur pusaudži iepazīstas, un vieta, kur viņiem ir iespēja sevi izpaust dažādās sociālo tīklu platformās. Kā šo realitāti – bērna pārmēru ekrānlaika patēriņu – pieņemt vecākiem?
  • Laura Valaine

    Laura Valaine

    Ārste psihoterapeite

Kā noturēt sevi rāmjos un dot iespēju bērnam izdzīvot viņa vecumu atbilstoši šī brīža sociālajām normām?

FOTO:

Kā noturēt sevi rāmjos un dot iespēju bērnam izdzīvot viņa vecumu atbilstoši šī brīža sociālajām normām?

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Skolēns” vasaras numura!

 

Patiesi, vecākiem noskatīties uz ekrāna laika patēriņu reizēm ir izaicinoši. Apnīk, sadusmo, rada bezspēcību un citas grūti izturamas emocijas. Un tajā pašā laikā vecāks jau saprot, ka bez telefona mūsdienu pusaudzis izdzīvot un būt pieņemts sabiedrībā īsti nevar. Kā noturēt sevi rāmjos un dot iespēju bērnam izdzīvot viņa vecumu atbilstoši šī brīža sociālajām normām? 
 

Daži īsi un viegli realizējami padomi!

 

  • Saprast, kā īsti jūtaties par to, ka pusaudzis sēž telefonā. Vai esat dusmīgi, bezspēcīgi, vīlušies, apbēdināti vai vēl kādu citu emociju pārņemti. Izprotot emocijas, kas slēpjas aiz vārda “apnicis”, būs gan vieglāk izturēt šo situāciju, gan saprast sevi labāk. Emocija ir kā signāls, kas slēpj vērtību vai vēlmi. Sajūtot nepatīkamu emociju, šī vērtība vai vēlme netiek piepildīta. Un šajā brīdī varat pareflektēt, cik lielā mērā jūsu iekšējā prasība pret bērnu ir pamatota.

 

  • Bieži vien

pusaudzis, kurš sēž telefonā, ir “boksa maiss” vecāka paša emocijām, kas sakrājušās dienas laikā – gribas uz bērna uzbļaut, pārmest, jo pašiem ir savs neapmierinājums, problēma. 

Šajos brīžos pārrunājiet savu aizkaitinājumu ar partneri vai kādu citu personu, lai bērnam neuzliktu savu emociju smagumu.

 

Reklāma
Reklāma
  • Reizēm vecākiem ir bažas, ka bērns iesēdēsies telefonā, kļūs atkarīgs, mazkustīgs utt., tāpēc mēģina bērnu aktivizēt, bet ar lielu varbūtību – neveiksmīgi. Aicinu vecākiem sākt pašiem ar sevi – dariet paši to, ko gribat, lai dara jūsu pusaudzis. Varat mēģināt viņu iesaistīt kādās aktivitātēs, nodarbēs, pasākumos, jo pastāv liela varbūtība, ka vienā brīdī viņš pats “pavilksies” jums līdzi!

 

  • Dusmu vietā liekam interesi! Noskaidrojiet, ko jūsu pusaudzis telefonā dara un cik ilgi. Reizēm vecākiem gadās pamanīt bērnu tikai tajos brīžos, kad viņš sēž, iegrimis telefonā, lai gan visu pārējo laiku bērns bijis aizņemts ar ko citu.

Daži spēlē spēlītes, citi sarakstās ar draugiem, daži izglītojas, meklē interesantus faktus vai lasa rakstus, citi varbūt plāno savas biznesa idejas. Ne vienmēr tā ir veltīga laika pavadīšana telefonā (un kur vispār teikts, ka laiks vienmēr jāpavada produktīvi – tā tāda mūsu dzīves dogma, kurai mēs ticam, bet, iespējams, ir laiks to apšaubīt).

 

  • Ievelciet vismaz trīs dziļas ieelpas un paskatieties paši uz sevi – ko jūs darāt brīžos, kad neko negribas vai nav intereses. Cik daudz laika paši pavadāt telefonā – vai pusaudzim maz ir iespēja iemācīties kādu citu veidu, ko darīt ar savu brīvo laiku? Viegli bērniem pārmest it kā nepareizu rīcību, bet pašiem sevi identiskā situācijā attaisnot.

 

  • Attīstiet sev jaunu hobiju, lai jums ir iespēja fokusu vērst uz sevi un likt pusaudzi mierā – paši būsiet gan nodarbināti, gan atpūtušies!

Veidojiet vecāku “čīkstinga” čatu, kurā savu sāpi vai pārdzīvojumu varat bez filtra izstāstīt citiem vecākiem, kuriem arī ir bērni pusaudži. Viņi jūs labi sapratīs! Tas palīdzēs vieglāk izturēt pusaudžu vecumposma īpatnības.

Saistītie raksti