Jauns sportisks ieradums ģimenei! Ar ko sākt?

Gan fitnesa treneris Kārlis Birmanis, gan fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča jau sarunas sākumā uzsver – sportiskajām, aktīvajām ģimenēm, visticamāk, nesagādās grūtības ieviest kādu jaunu aktivitāti ģimenes kopā būšanai. Vienalga, vai tā būs kā papildu aktivitāte pie jau esošajām vai aizstās kādu citu, vairs neinteresējošu nodarbi. Sarežģītāk ar šāda jauninājuma ieviešanu un visas ģimenes iesaistīšanu tajā būs ģimenēm, kurās līdz šim fiziskās aktivitātes vai pat kopīga laika pavadīšana nav bijusi prioritāšu sarakstā. Un tomēr – nekad nav par vēlu sākt!

Ar ko sākt?

Pirmais un svarīgākais paveicamais darbiņš ir visiem kopīgi vienoties, kāda nodarbe būtu interesanta katram ģimenes loceklim. Skaidrs, ka tas var nebūt viegls uzdevums, taču ir svarīgi panākt kādu kompromisa variantu, lai nebūtu tā, ka vienam šī nodarbe tiek uzspiesta ar varu vai viņš pat nepiedalās ģimenes aktivitātē. Abi speciālisti arī norāda: ja ģimene līdz šim ar sportu bijusi uz jūs, būtiski ir pielāgot aktivitāti iesācējiem. 

“Var sākt ar mierīgu vingrošanu, peldēšanu, kaut vai garākām pastaigām ātrā tempā, pakāpeniski palielinot slodzi,” teic Jekaterina Bovtramoviča un piebilst – ja tomēr ir vēlme visiem kopā uzsākt kaut ko nopietnāku, piemēram, pievērsties kādai komandu spēlei (basketbols, volejbols u. tml.), tad vispirms jāizvērtē katra veselības stāvoklis. “Pirms tam vajadzētu pakonsultēties pie sporta ārsta, rehabilitologa, fizioterapeita vai vismaz aiziet pie ģimenes ārsta, lai gūtu skaidrību par katra ģimenes locekļa veselības stāvokli un fiziskajām spējām. Bērniem būs piemērota viena slodzes pakāpe, vecākiem cita. Īpaši, ja vēl ir kādas papildu slimības.” Jekaterina Bovtramoviča vēl atgādina, ka 

fiziski aktīvs dzīvesveids nozīmē arī sabalansētu uzturu, dienas režīmu un – par ko nereti mēs aizmirstam – pietiekamu šķidruma uzņemšanu. 

• Svarīgi! 

Slavenais teiciens – viss sākas ģimenē – ir viens no patiesākajiem, jo bērns spoguļo vecākus arī tādās ikdienišķās lietās kā fiziskās aktivitātes, ēdienkarte, rūpes par savu ķermeni utt. “Vecāki ir piemērs, tāpēc, ja vecāki būs fiziski neaktīvi, arī bērns atteiksies sportot. Ja vecāki lasīs grāmatas, arī bērns to darīs, ja vecākiem būs veselīgs dzīvesveids, arī bērns tā dzīvos. Tāpēc, ja vecāki ir iniciatori aktivitātei, tad jāsāk to darīt pašiem un bērni darīs līdzi,” saka Jekaterina Bovtramoviča.

Jāsaprot arī mērķis!

Fitnesa treneris Kārlis Birmanis kolēģes teikto papildina ar vēl vienu svarīgu niansi, ko ņemt vērā, domājot par jaunu fiziskās aktivitātes nodarbi ģimenei, un tas ir mērķis. Kā saka treneris, būs atšķirība tajā, vai “tā ir fiziskā aktivitāte ar kopīga laika pavadīšanu vai ar mērķi uzlabot kādas veselības problēmas, vai saglabāt esošo veselību un vienkārši būt aktīvākiem ikdienā, vai tomēr pamatā tas ir sportisks mērķis, kas tendēts uz rezultātu sasniegšanu”. 

Ja mērķis ir gūt panākumus kādā sporta veidā, tad, protams, stāsts būs pavisam cits un arī motivācija visbiežāk neklibos, lai, piemēram, pieceltos agri no rīta un dotos ikdienas skrējienā vai veiktu kādas citas fiziskās aktivitātes. 

Taču, runājot par veselīga dzīvesveida ieviešanu ģimenē, kopīgām fiziskajām aktivitātēm jeb veselīgu kopābūšanu ģimenei, Kārlis Birmanis min divas būtiskas nianses, kuras vajadzētu ņemt vērā, lai iecere patiešām izdotos. 

Veselīgs dzīvesveids ikdienā! 

Tas nozīmē gan kustības, gan rūpes par uzturu un savu ķermeni. “Tas viss jāievieš ikdienā, nevis pievēršamies kam tādam tikai pa retam. Rūpes par savu ķermeni un veselīgu robežu noteikšana jau kopš mazotnes ir būtiski priekšnoteikumi, lai bērns pieaugot saprastu savas vajadzības un turpinātu dzīvot pēc šiem principiem, jo tā jau būs viņa organisma vajadzība,” norāda Kārlis Birmanis. 

Viņš paskaidro, ka savu vajadzību apzināšanās nozīmē izprast savas sajūtas – ne tikai emocionāli, bet arī fiziski. Kā es jūtos, kad esmu noguris; kā jūtos, kad gribu padzerties vai kad gribu ēst utt. “To visu ir svarīgi iemācīt bērnam, spoguļojot viņa sajūtas mazā vecumā. Jo niķu nav, tās ir bērnu sajūtas un emocijas,” pauž treneris. “Respektēt savas dabiskās vajadzības ir pamatu pamats, jo cilvēka ķermenis darbojas saistībā ar bioloģisko pulksteni un var novērot kaut kāda veida cikliskumu. Tāpēc nākamais solis – šo cikliskumu īstenot arī ikdienā. Un te veselīgas robežas var ļoti palīdzēt.” 

Fitnesa treneris min piemēru: ja par ģimenes jauno, veselīgo paradumu izvēlamies 15 minūšu ilgu rīta pastaigu, bērns pat pēc daudziem desmitiem gadu no rīta joprojām varēs mierīgi piecelties, apģērbties un iziet pastaigā, “jo būs izveidojies šis ieradums”.

 Lielākoties mazajiem nav vajadzīgi paskaidrojumi, kāpēc mēs tā darām, kāpēc rītos ģērbjamies un kaut kur ejam. Vienkārši ejam pastaigā, un viss. Pārējo mazais cilvēks pats izdomās vai pajautās, ja būs tāda nepieciešamība. 

Regulāras aktivitātes! 

Te atkal jāmin mūsu bioloģiskais pulkstenis – tam ir absolūti vienalga, vai ir darbdiena vai brīvdiena. Organisma vajadzības diktē ikdienas cikls, tāpēc, piemēram, ja pastaigas ir ikdiena, tad, pat tikai divas dienas izlaižot šo nodarbi, cilvēks jutīsies gaužām slikti, izsists no ritma. 

“Ja mēs iziesim stundu garā pastaigā trīs reizes nedēļā un pārējā laikā būsim fiziski neaktīvi, tad tās trīs reizes parkā drīzāk būs kā apgrūtinājums organismam. Tas vienkārši nebūs saņēmis ikdienā nepieciešamās rūpes un būs noguris,” saka Kārlis Birmanis un min uzskatāmu piemēru: “Augam ir vajadzīgs gan ūdens, gan auglīga zeme, gan atbilstoša vide, lai tas zaļotu un attīstītos. Cilvēka organisms arī ir augošs, jo katru dienu šūnas atjaunojas, tāpēc tam ir vajadzīgs ūdens un vērtīgas barības vielas, kā arī veselīgas robežas attiecībā uz fiziskajām aktivitātēm un citām organisma vajadzībām.” 

Atceries

Cilvēka ķermenī enerģija rodas pēc pieprasījuma. Tikai uzņemot kalorijas, lai cik tās vērtīgas būtu, bet nenodarbinot savu ķermeni, nerūpējoties par vienu no tā dabiskajām vajadzībām – kustēties, arī enerģijas mums nebūs. Apēdot auzu putru – ogļhidrātus –, vai no tā uzreiz mums būs enerģija? Nē! Un arī apēdot divreiz lielāku porciju auzu putras, divreiz vairāk enerģijas noteikti nebūs. Jo nav pieprasījuma. Ne velti pēc aktīvi pavadīta laika ārā mums tik ļoti gribas ēst. Organisms ir darbojies. 

Ja bērns tomēr negrib...

“Neko nevajag uzspiest!” bilst abi speciālisti un uzsver – vecākiem ir jāizdara viss iespējamais, lai motivētu savu atvasi un viņam pašam gribētos darboties kopā ar ģimeni. Taču gadījumos, kad bērns, piemēram, grib spēlēt futbolu, bet vecāki skriet, noteikti jāsniedz atbalsts savam bērnam. Var vienoties, ka bērns dara abus – iet uz futbolu, bet citā dienā kopā ar vecākiem skrien, vingro, iet garā pastaigā vai dara jebko citu, par ko ģimene vienojas. 

Tāpat motivēt bērnu var, radot viņā interesi par konkrēto lietu. Var vairāk runāt par to, skatīties kādas pārraides, var pat iegādāties jaunu sporta tērpu, kas arī radīs mazajam cilvēkam interesi to uzvilkt un darīt lietas, kuru dēļ tika iegādāts tērps. 

Ar lielākiem bērniem jau var pārrunāt tās reizes, kad gadījies paslinkot, – kā viņi jūtas šajās dienās. Tā kā bērniem ieradumi veidojas ļoti ātri un jau pāris nedēļu laikā tiek piedzīvotas pārmaiņas, uzsākot ko jaunu, pat viena noslinkota diena liks par sevi manīt, jo organismam būs izjaukts ritms. Tādā veidā ir iespējams parādīt bērnam, cik labi viņš jūtas sportojot un kā ir tad, kad nedara neko. 

Būtiski! 

Lai bērnam patiktu nodarbe un viņš tiešām ar prieku vēlētos piedalīties aktivitātē, ir jābūt apmierinātām viņa primārajām vajadzībām. Dažkārt pietiek tikai pamainīt citu dienu aktivitātei vai atrisināt kādu citu praktisku lietu, piemēram, pirms aktivitātes ļaut stundu nedarīt neko, un viss ir kārtībā – bērns ir atpūties un labprāt iesaistās piedāvātajās nodarbēs kopā ar ģimeni. 

Ko tieši darīt?

“Tā ir katra paša izvēle,” saka speciālisti un paskaidro, ka nav vienas konkrētas lietas vai konkrēta sporta veida, ar kuru būtu ieteicamāk sākt nodarboties ģimenei. Ja patīk braukt ar riteni – lūdzu! Patīk skriet – arī, lūdzu! Galvenais atrast kaut ko, kas patīk visiem, un tad salāgot slodzi. Tie, kas sportojuši jau iepriekš, no diviem treniņiem nedēļā var pāriet uz trim, bet iesācēji var sākt ar pusstundas braucienu uz velosipēda, ar laiku pagarinot maršrutu un braucienā pavadīto laiku.