Brūču apkopes ABC – jāzina mazu bērnu vecākiem

Pavasaris nāk ar lieliem priekiem kā vecākiem, tā bērniem, taču var pieaugt arī dažādu traumu risks. Kļūstam aktīvāki, pavadām laiku dabā, bērni rāpjas, kāpj un ir nemitīgā kustībā. Tāpēc vecākiem ir jāzina, kā apkopt brūci, ja gadījies satraumēties. Kad tā jāpārsien, kad vajadzīgs plāksteris, bet kad jāsauc palīgā mediķi. Stāsta Mareks Marčuks, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Skolas “Mammām un Tētiem” pasniedzējs.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    žurnāliste

  • Mareks Marčuks

    Mareks Marčuks

    Ārsts

Brūce nav tikai skramba, tai parasti nepieciešama rūpīga apkope.

FOTO:

Brūce nav tikai skramba, tai parasti nepieciešama rūpīga apkope.

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks” pavasara numura!

 

Kad savainojies bērns, vecākiem un pašam mazajam tas ir liels stress un, iespējams, zināšanas par to, ko darīt, piemirstas. Tāpēc noderīgi lieku reizi pārlasīt informāciju, lai tā labāk paliktu prātā un traumas gadījumā jūs jau instinktīvi zinātu, kā rīkoties. 

 

Ievainojumi ir dažādi

Cik dažādi ir bērni, tik dažādi var būt ievainojumi. Pēc ievainojuma veida, tas var būt sasitums, kad ir redzams puns, zilums, apsārtums, bet nav atvērta brūce un nav asiņošanas, vai mežģījums, lūzums. Tad ir nobrāzums, kad ir cietuši augšējie ādas slāņi – derma un epiderma. “Par brūcēm mēs runājam, ja ir dziļāks un acīm redzamāks miesas bojājums, kur ir cietusi āda un zemāda. Ja domājam par dziļākām brūcēm, tad ir ievainojumi, kad var būt cietuši arī dziļākie ādas slāņi – taukaudi, muskuļaudi un orgāni. Jo dziļāka brūce, jo lielāki riski un var būt nozīmīgāka asiņošana, ja cietuši lielāki asinsvadi,” traumu dažādību atklāj ārsts. Tāpat, domājot par brūču apkopšanu, var izdalīt brūces pēc tā, kurā ķermeņa daļā tās gūtas – galvā (un te arī izšķir, vai tā ir gūta galvas matainajā daļā vai sejā), uz kakla, rumpī vai rokās un kājās.

 

Svarīgi!

Apkopjot bērnam brūci, pieaugušajam jāatceras par savu higiēnu – vispirms kārtīgi ar ziepēm jānomazgā rokas, rekomendēts lietot vienreizējos cimdus. Brūču apkope jāveic tīrā vidē – uz galdiņa jāuzklāj tīrs dvielis vai vienreizējais paladziņš.

 

Soli pa solim – kā apkopt brūces

Mazas brūces – nobrāzumi vai brūces, kas neasiņo

  1. Iztīri brūci. Brūce vislabāk jāskalo zem tekoša ūdens nelielā spiedienā apmēram 3–5 minūtes. Jā, diezgan ilgi! Ja tas nav iespējams, var skalot, lejot ūdeni no dzeramā ūdens pudeles. Nav ieteicams brūci skalot ar akas vai upes, vai citu ūdenstilpju ūdeni, bet, ja citu variantu nav, var arī tā, taču šādi skalotu brūci nevar uzskatīt par tīru.
  2. Dezinficē. Brūci dezinficē ar ūdeni, nevis spirtu saturošu dezinficējošu līdzekli! Spirtu saturošs līdzeklis var kairināt gan ādu, gan brūci, bet tas var kavēt sadzīšanu. Arī ūdeņraža pārskābe nav piemērota brūču apstrādei – vizuāli var šķist, ka brūce tiek izkosta ar baltajām putām, kas rodas, bet šādi brūces vietā veidojas ķīmisks apdegums – šādi tīrīta brūce dzīs lēnāk, problemātiskāk.
  3. Gels – pēc vēlēšanās. Var apsvērt uz ūdens bāzes veidota dziedinoša gela lietošanu – tas nav obligāti, bet tā ir papildu lieta, ko var darīt.
  4. Izvērtē. Izvērtē brūces dziļumu – ja tas ir virspusējs nobrāzums, to var atstāt bez pārklāja un var atļaut bojājumam dzīt tāpat. Ja brūce ir vietā, kur regulāri var nonākt netīrumi, piemēram, uz pēdas, var uzlikt plāksterīti vai saiti.
  5. Apkop. Pēc primārās brūces apstrādes ļoti svarīgi ir brūci ik pa laikam novērtēt – kā tā dzīst, vai neparādās izdalījumi vai apsārtums. Ja pušumā parādās netīrumi, tie jānomazgā.

 

Dziļākas, bet spēcīgi neasiņojošas brūces 

Brūču apkopšanas sākums tāds pats kā iepriekš 1.–3. punktā (skatīt augstāk).

  1. Iztīri brūci.
  2. Dezinficē.
  3. Gels – pēc vēlēšanās.
  4. Pārsien. Ja brūce ir dziļāka par vienkāršu nobrāzumu, to ieteicams nosegt, lai tā visu laiku paliktu tīra. Var izvēlēties plāksteri vai saiti. Lai mazajam ir prieks, var izvēlēties plāksteri ar kādu zīmējumu, lai šo nepatīkamo pieredzi padarītu mazāk satraucošu. Kad brūce ir lielāka un ar plāksteri nevar to nosegt, izmanto marles plāksnītes un marles saiti. Svarīgi marles saites mezglu nesasiet tieši uz brūces, bet sānis, lai mezgla spiediens nebūtu uz brūces un lai tā labāk dzītu.
  5. Apkop. Brūci reizi diennaktī pārbaudi, noņemot plāksteri vai saiti, aplūko un izvērtē to, un uzliec jaunu apsēju.

 

Spēcīgi asiņojošas brūces

Spēcīgi asiņojošas ir tādas brūces, kuru asiņošanu nevar apturēt 10–15 minūšu laikā. Kā to saprast, vai asiņošanu ir izdevies apturēt? Ja redzams, ka brūce asiņo, sekojiet šiem soļiem, un te arī atbilde, vai asiņošanu ir izdevies apturēt. Šādu brūču apkopei pieaugušajam sevišķi svarīgi lietot cimdus!

  1. Pacel. Asiņojošā vieta jāpaceļ augstāk par sirds līmeni. Tā samazinās asins spiediens traumas vietā un ir vieglāk apturēt asiņošanu. Tas, piemēram, nozīmē pacelt roku vai kāju uz augšu.
  2. Klāj marli un pieturi. Uz brūces liec sterilās marles plāksnītes, uz tām liec savu plaukstu, cenšoties apturēt asiņošanu. Iesākumā parasti marle piesūcas ar asinīm diezgan ātri. Pie spēcīgas asiņošanas nedrīkst marles plāksnes mainīt, bet vecajām marles plāksnītēm jāliek virsū jaunas, līdz asiņošana ir apturēta. Kad redzams, ka marles saites nepiesūcas ar asinīm, asiņošana ir apturēta.
  3. Spiedošais pārsējs. Ja asiņošana ir spēcīgāka un ar marles plāksnēm neizdodas to apturēt, var nākties izmantot spiedošo pārsēju – papildu marles plāksnēm brūces pārklāšanai lieto marles rullīšus vai kādu citu cietu, spiedošu priekšmetu, ko visu kopā apsaitē. Ja tāds nav pieejams, jāsameklē kāds cits līdzīgas formas ciets priekšmets, piemēram, koka plāksnīte, platāks zars.
  4. Meklē palīdzību. Ja joprojām (pēc 10–15 minūtēm) pārsienamie materiāli piesūcas ar asinīm, ir jāvēršas pēc palīdzības pie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.
  5. Atsāpini. Ja bērnam ir sāpes, lieto pretsāpju medikamentus.

 

Vai pa nakti plāksteris jāņem nost? 

Kādreiz dzirdēts, ka plāksteris uz nakti jānoņem, lai āda elpotu, tai piekļūtu gaiss un pušums ātrāk sadzītu. Tomēr Mareks Marčuks to drīzāk neieteiktu, jo nakts ir laiks, kad bērns kustas, un tādējādi brūcē var nonākt putekļi, netīrumi.

 

Kam jābūt aptieciņā, lai apkoptu brūces?

Šādu aptieciņu vēlams turēt gan mājās, gan paņemt līdzi izbraucienos vai turēt auto. Tajā jābūt:

  • dažādu izmēru plāksteriem;
  • marles plāksnītēm;
  • marles saitei;
  • šķērītēm;
  • gumijas cimdiem;
  • dezinficējošam šķīdumam uz ūdens bāzes;
  • atveldzējošiem geliem, kas atvieglo sāpes, tūsku;
  • dziedinošiem geliem uz ūdens bāzes;
  • pretsāpju medikamentiem bērniem (ibuprofēnu vai paracetamolu saturošiem).
Reklāma
Reklāma


 

Pazīmes, kas liecina, ka brūces apstrādei būs nepieciešama palīdzība

Tomēr ir situācijas, kad pašu spēkiem ar brūču apkopi nevarēs tikt galā. Lūk, pazīmes, kas norāda uz to, ka nepieciešams vai nu izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai pašiem doties uz neatliekamās medicīnas punktu.

 

  • 10 līdz 15 minūšu laikā neizdodas apturēt asiņošanu.
  • Brūce ir uz sejas – tā ir vieta, kur parasti nepieciešama šūšana, lai brūce sadzītu pareizi, bez nepatīkamām rētām.
  • Asinis no brūces šļācas pulsējot. Tas nozīmē, ka cietusi ir artērija un pašu spēkiem asiņošanu būs grūti apturēt.
  • Brūcē ir svešķermenis. To nekādā gadījumā pašrocīgi ņemt laukā nevajag! Brūcei iespēju robežās vajag apturēt asiņošanu, to izskalot, piefiksēt svešķermeni, pārsaitēt un pēc tam meklēt medicīnisko palīdzību. Atkarībā no svešķermeņa formas, to no visām pusēm vēlams piefiksēt. Arī šeit var izmantot marles saites rullīšus – tie ir pietiekami stingri un izmērā atbilstoši.
  • Lielas un dziļas brūces, kas iegūtas netīrā vidē, un bērns nav vakcinēts vai revakcinēts pret stingumkrampjiem vai nav pārliecības par vakcinācijas statusu. Piemēram, ja bērns brūci guvis laukos uz kādas vecas, sarūsējušas naglas vai stikla, ir risks attīstīties stingumkrampjiem.
  • Brūces malas ir nelīdzenas, un tās nav iespējams sakļaut – visticamāk, būs nepieciešama šūšana, un tā skaisti nesadzīs.

 

Kas jāzina par dažādiem kodumiem 

Diemžēl gadās, ka bērni traumas un brūces gūst no dzīvniekiem – sākot no mājas kaķiem, suņiem, trušiem, beidzot ar savvaļas dzīvniekiem un pat odzēm. Arī tad jāievēro piesardzība un vecākiem jāzina, kā rīkoties.

 

Mājas un savvaļas zīdītāji 

  1. Izskalo. 
  2. Pārsien.
  3. Atrādi. Vēlams brūci atrādīt mediķiem. Ja nav pārliecības par mājas mīluļa vakcināciju pret trakumsērgu vai ja tas ir savvaļas dzīvnieks, ir jādomā par trakumsērgas vakcināciju bērnam. “Lai arī Latvijā kopš 2003. gada nav fiksēts trakumsērgas gadījums cilvēkam, piesardzības līmeni saglabājam augstu, jo, ja parādās slimības simptomi, letālas sekas ir 100 % gadījumu,” būt piesardzīgiem aicina ārsts.
  4. Apkop.

 

Rāpuļi 

Latvijā ir viena indīgā čūska – odze. Ja tā ir kādu sakodusi, nekavējoties jāvēršas pie mediķiem!

  1. Zvani 113 vai nekavējoties dodies uz tuvāko neatliekamās medicīnas punktu, jo pēc iespējas ātrāk ir jāsaņem pretindes serums pret odzes indi.
  2. Noskalo brūci un uzliec pārsēju, kamēr gaidi mediķus vai transportu. Svarīgi pārsēju uzlikt brīvi, jo odzes kostā brūcē koduma vietā var sākt tūkt un cieši nospiests apģērbs vai pārsējs var kavēt asins cirkulāciju. Ja ir ciešāks apģērbs, šī vieta ir jāatbrīvo – jānovelk zeķes, apavi, jāatplēš apģērbs, jānoņem rotas.
  3. Nofiksē. Koduma vietu jācenšas padarīt nekustīgu – ar zariem, dēļiem, grāmatu var imitēt šinu, lai bērns nekustinātu cietušo vietu. Nemitīgi seko līdzi, lai bērns roku vai kāju nekustinātu. To var pieturēt ar savu roku. Jo vairāk kustas, jo asins cirkulācija ir aktīvāka un inde labāk izplatās.
  4. Nesūc! Nekādā gadījumā nesūc indi laukā ar savu muti!

 

Galvas traumas

Īpaši satraucoši vecāki var justies, ja mazais sasitis galvu. Kad noticis negadījums, gan jānovērtē pušums vai puns, gan jāvērtē bērna uzvedība. Ja tas ir sasitums un nav atvērta brūce, var šo vietu maigi pamasēt ar roku un izvērtēt, vai nav kāds izcilnis vai neveidojas hematoma. “Ir labi, ja mazais pēc traumas raud un ir satraucies, bet svarīgi, lai pēc laika un diezgan ātri bērns nomierinās un ir aktīvs. Tuvākajā laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība bērna uzvedībai. Apmēram 4–6 stundas vajadzētu viņu īpaši uzmanīt. Jāļauj bērnam atpūsties, lai mazais atgūst elpu. Tāpat nākamo dienu vajadzētu plānot mierīgāku un arī pastiprināti vērot bērna uzvedību,” stāsta Mareks Marčuks.

  1. Vēro bērnu. Bērns pēc galvas traumas var būt vairāk saguris, un tas ir normāli, bet jāpamana, vai mazais nav izteikti saguris – bērns neizrāda interesi par savām rotaļlietām, neatbild, ja vecāki viņu uzrunā, negrib ēst vai padzerties. Ja bērns ir izteikti saguris, viņa stāvoklis jāvērtē mediķiem.
  • Pieliec vēsu kompresi. Te noderēs vēsums – ņem ledu vai kādu saldētu produktu, ietin to dvielītī un liec pie ādas.

 

Nereti galvas traumas bērni gūst vakaros, tāpēc var būt grūtāk izvērtēt, vai mazais ir saguris traumas dēļ vai vienkārši ir pienācis gulēt iešanas laiks. “Mans ieteikums būtu bērnu paturēt nomodā, lai objektīvi varētu novērot viņa uzvedību, – paspēlēt kādu spēli, paskatīties filmiņu. Arī tad, kad bērns ir devies gulēt, vēlams ik pa pusstundai vecākiem apraudzīt mazo un pašiem neiekrist dziļajā miegā citā istabā,” ieteic speciālists. 

 

Pazīmes, ka bērnam pēc galvas traumas nepieciešama mediķu palīdzība:

  • brūce ir dziļa, ilgi asiņo, un parādās tās pazīmes, kas minētas iepriekš;
  • brūce ir uz sejas – tā ir vieta, kur parasti nepieciešama šūšana;
  • bērnam ir samaņas traucējumi;
  • ķermeņa vai atsevišķas ķermeņa daļas krampji;
  • izmainīta bērna uzvedība: mazais runā kaut ko ārpus konteksta, ir savdabīga koordinācija;
  • tirpšanas sajūta;
  • slikta dūša, vemšana;
  • no deguna vai ausīm ir tecējušas asinis vai dzidrs šķidrums;
  • bērns sūdzas par dzirdes vai redzes traucējumiem.

 

Kāpēc svarīgi brūci kārtīgi apkopt

Brūce nav tikai skramba, tai parasti nepieciešama rūpīga apkope. Tāpat, ja bērnam ir asiņošana un netiek saukti mediķi, mazais, strauji zaudējot asinis, var zaudēt samaņu; liels asins zudums ir bīstams dzīvībai. Savukārt, ja brūce netiek pareizi aprūpēta un skalota un tajā tiek ienests kāds mikroorganisms, brūce var tikt inficēta un var attīstīties infekcija. Pazīmes tam, ka veidojas infekcija, ir vairākas – ap brūci parādās izteikts apsārtums (neliels apsārtums ap to ir norma), brūces malas nesakļaujas un brūce pēkšņi atveras, ap brūci ir izteikts karstums, tā sāk vairāk sāpēt, no brūces sāk parādīties izdalījumi – dzelteni, zaļgani, ar smaku, bērnam parādās drudzis. Visas šīs pazīmes norāda uz to, ka bērnam organismā ir iekaisuma reakcija, un to nedrīkst atstāt bez ievērības. 

 

Cik ilgi brūce jāuzrauga? 

Brūcei jāpievērš uzmanība, līdz tā ir sadzijusi, reizi dienā jāaprauga, jāpārsien, ja nepieciešams. Parasti divu nedēļu laikā sadzīst vidēja izmēra brūces, lielākām tas var prasīt ilgāku laiku. 

Saistītie raksti