"Atrastā Latvija"– tūrisma maršruti cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.
“Atrastā Latvija” šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

FOTO: Publicitātes foto

“Atrastā Latvija” šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka 

“Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 

Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

 

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības 

eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. 

Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

 

"Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes "Atrastā Latvija" objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam," iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane.

Reklāma
Reklāma

 

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: 

  • Baltijas ceļā, 
  • Brīvības ceļā, 
  • Gaismas ceļā, 
  • Daugavas ceļā, 
  • Jēkaba ceļā, 
  • Līvu ceļā,
  • Māras ceļā. 

 

Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Saistītie raksti