Ārkārtējo brīvdienu ceļvedis: ko darīt no 1. līdz 4. maijam? Noslēpumainā latviešu spiedze, alternatīvie dārdi un latgaliešu valodas spaidi

Ārkārtējo brīvdienu ceļvedis: ko darīt no 1. līdz 4. maijam? Noslēpumainā latviešu spiedze, alternatīvie dārdi un latgaliešu valodas spaidi. 

Lai arī dienu un kalendāra rēķins daudziem no mums nu ir sajucis. Datumi vēsta, ka pienācis lielais valsts svētku periods, kurā īpaši virtuāli mums ir laiks iepazīt Latvijas vēsturi, kas ne vienmēr bijusi rozēm kaisīta. Piemēram, tas attiecas uz latgaliešu valodu, ko sevišķi naski sāka spaidīt Kārļa Ulmaņa tautas vienības ideja, bet piebeidza Ņikitas Hruščova atkusnis.

Iespējams, vēsturē pamatīgi bija apmaldījusies kaislīgā spēlmane, ziņu pienesēja vairāku valstu specdienestiem, antifašiste, mecenāte un rakstniece - leģendārā latviešu sieviete Austra Ozoliņa-Krauze. Uz dažādajām modernisma izpausmēm Latvijas arhitektūras vēsturē piedāvā palūkoties Lietuvas sabiedriskā televīzija, bet ieraudzīt mūsu mežos apslēpto aicina Jaunmoku pils. Skanīgi valsts svētkus Goldingenas vecpilsētā aicina nosvinēt Kuldīgas mūziķi, bet tos pavadīt alternatīvos ritmos aicina portāls alternative.lv, meklējot sev patīkamākās neierastās skaņas.

Šis laiks arī ienesis pārmaiņas izstāžu formātā, kuras tagad pārceltas uz virtuālām platformām, bet ir ne mazāk, ja ne pat vairāk, interesantas. Mākslinieku savienība ikgadējo Mākslas dienu izstādi nosaukusi un aizvada ar Covid-19 vārdu, bet Medicīnas vēstures muzejs iekārtojis izstādi, kas veltīta mūsdienu varoņiem – medmāsām un medbrāļiem. Mākslas akadēmijas censoņi par stipendiju nu spiesti cīnīties internetā, jo nu ir cita “Dienaskārtība”. Par laimi krīzes laiks nav atmetis kāri uz pucēšanos un, iespējams, kādu labu ideju varam aizgūt no mierlaika skaistuma: Kalupes pagasts piedāvā aplūkot ar kādām somām un kleitām dižojās pagājušajā gadsimtā, bet Talsu muzejs aicina ar dekoratīvām tekstilijām izdaiļot mūsu virtuves.
 

Noslēpumainā latviešu spiedze, kaislīgā spēlmane un Raiņa draudzene Austra Ozoliņa-Krauze

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēl pirms koronavīrusa pandēmijas iesākuma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā šonedēļ bija iecerējis atklāt izstādi “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”, kas būtu veltīta vienai no noslēpmainākajām latviešu sievietēm, kura tiek apdāvināta ar tādiem epitetiem kā “latviešu Mata Hari”, “dēkainā latviete”, “viena no intelektuālākajām sievietēm Latvijā”. Tagad izstāde pārcelta uz nenoteiktu laiku, bet mums ir visas iespējas izpētīt fascinējošo Austras Ozoliņas-Krauzes (1890–1941) personību virtuāli, lai pēcāk, kad apstākļi to ļaus, ar vēl lielāku interesi dotos uz izstādi par šo sievieti.

Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”. Dzimusi Rīgā būvuzņēmēja ģimenē, Austra Ozoliņa-Krauze studēja filoloģiju un jurisprudenci Bernes Universitātē. Turpat Šveicē iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri. No 1916. līdz 1919. gadam Austra Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā – viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes. Austras Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minēja pat Vācijas vēstniecība Bernē.
 
1921. gadā Austra Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Šeit viņa uzreiz iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem desmit gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju. No 1922. līdz 1924. gadam Austra Ozoliņa-Krauze sponsorēja politiski satīriskā žurnāla “Ho-Ho” izdošanu, kurā feļetonus un rakstus publicēja tā laika redzamākie rakstnieki un dzejnieki. 1924. gadā viņa finansiāli atbalstīja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. Austrai Ozoliņai-Krauzei piederošajā namā Rīgā, Lāčplēša ielā, atradās “Baltars” darbnīca un salons, kur mākslinieki pārdeva savu produkciju. Turpat viņi visi arī dzīvoja.

1929. gadā Austra Ozoliņa-Krauze oficiāli tika atzīta par bankrotējušu. Par iemeslu tam varēja būt viņas kaisle pret azartspēlēm. Iespējams, ka finansiālu grūtību dēļ Austra Ozoliņa-Krauze pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tika savervēta vismaz diviem izlūkdienestiem. Kopš 1935. gada viņa pastāvīgi dzīvoja Parīzē. Par viņas politisko noskaņojumu liecina kaut vai tas, ka viņa tolaik darbojusies Starptautiskajā pretfašisma komitejā. Kad Latviju 1940. gadā okupēja PSRS, viņa atgriezās dzimtenē, bet kad tajā iesoļoja nacistu karaspēks, viņa dzīvi beidza pašnāvībā.

Tuvāk ar Austras Ozoliņas-Karuzes personību var iepazīties interneta vietnēs: Literatura.lv un www.memorialiemuzeji.lv

Interesanti būs palasīt, ko par šo noslēpumaino latvieti dažue mēnešus pirms tā slēgšanas rakstīja Latvijas kompartijas laikraksts “Cīņa”, kura digitālā bibliotēka uz pandēmijas laiku ir atvērta vispārībai. Savukārt žurnāla “Karogs” 1981. gada 1. numurā varam lasīt Ilgona Bērsona apceri “Rakstnieces un publicistes vārds — mieram un progresam”.

Tāpat avīžu un žurnālu digitālajā bibliotēkā “Periodika” var izšķirstīt kādreiz Austras Ozoliņas-Krauzes rediģēto satīrisko žurnālu “Ho-Ho”: 

2. Izvēlies labāko Gada alternetīvo mūziku
 

Alternatīvās mūzikas portāls www.alternative.lv līdz 10. maijam klausītājiem un visiem mūzikas cienītājiem dod iespēju izvēlēties savus favorītus no aizvadītā gada aktīvākajām alternatīvās mūzikas grupām un par tiem balsot četrās nominācijās: “Gada albums”, “Gada video”, “Gada jaunā grupa” un “Zelta bumbieris”. Alternative.lv piedāvā ne tikai balsot, bet arī noklausīties alternatīvo mūzikas grupu ierakstus un noskatīties to videoklipus.

Laiki. Cylvāki. Volūda. (a Time. a People. a Language.) trailer. from Peter Ragauss on Vimeo.

Pēc tam, kad tiks noskaidrots labāko piecinieks katrā kategorijā, savu viedokli izteiks īpaši izveidota žūrija, izvēloties uzvarētāju. Izņēmumi ir nominācija “Zelta bumbieris", kur balvas saņēmēju noteiks tikai skatītāju balsojums, un “Alternative.lv specbalva”, kuru portāla komanda pasniegs par īpašiem nopelniem Latvijas alternatīvās koncertdzīves veicināšanā un attīstīšanā. Uzvarētāju paziņošana notiks 17.maijā.

Alternative.lv Mūzikas balva notiek sadarbībā ar rokbāru “Nemiers”. Sākotnēji plānotā balvu pasniegšanas ceremonija, kurai bija jānotiek 18.aprīlī, tika atcelta valstī ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ. “Saistībā ar valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, Alternative.lv kolektīvs aicina atbalstīt vietējos mūziķus virtuāli, kā arī pievienojas iniciatīvai palikt mājās,” teic portāla redaktors Reinis Graudiņš. 

Uz Alternatīvās mūzikas Gada balvu pretendē plašs mūziķu loks: nominācijā “Gada albums” – 31, “Gada video” – 36, “Labākā jaunā grupa” – 29, bet “Zelta bumbieris” – 15 pretendenti. Ka ir no kā izvēlēties, liecina ar mūziķu apvienību visnotaļ alternatīvie nosaukumi: “Jūdas graši”, “Čipsis un Dullais”, “Tavas māsas nāsis”, “Aptiekas bēru ansamblis”, “Kumosiņš”, “Velnezers”, “Purple Negative”, “M;enesputni”, “Baltais ciemiņš”, “Trauma moralis” un citi.

3. Latgaliešu laiki, cilvēki un valoda dokumentālajā filmā

onedēļ pirmizrādi piedzīvo dokumentālā filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” par politisko varu attieksmi pret latgaliešu valodu. Sestdien, 2. maijā, pulksten 12.30 to demonstrēs Latvijas Televīzijas 1. programmā, bet to tāpat var noskatīties arī biedrības “Latgolys Producentu grupa” kontos sociālajā tīklā “Facebook” un “Youtube”.

Filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” stāsta par dažādu Latvijā pastāvējušu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu un centieniem ierobežot tās lietojumu laika periodā no 1920. līdz 1960.gadam. Latgaliešu kultūras ziņu portāla “lakuga.lv” redaktore Vineta Vilcāne atklāj, ka šī dokumentālā filma izstāsta Latvijas vēsturē mazāk zināmus notikumus un atklāj piemirstus, bet varbūt arī apzināti aizmirstus faktus, kas parāda politisko režīmu attieksmi pret Latgales latviešiem un latgaliešu valodu. Filma arī atklāj latgaliešu likteņus un viņu veikumu cīņā par savas valodas saglabāšanu, reizēm arī bezdarbību, iespēju neizmantošanu un pašu kļūdas. 

Laiki. Cylvāki. Volūda. (a Time. a People. a Language.) trailer. from Peter Ragauss on Vimeo.

Dokumentālais stāsts sākas ar 1920.gadu, kad pēc uzvaras Neatkarības karā Latgalē bija iestājies miers un sanāca Satversmes sapulce, un noslēdzas ar 1960. gadu, kad okupētajā Latvijā tika pārtraukta desmitgadēm pastāvējusī iespieddarbu izdošana latgaliski.

Filmas producents un režisors Arnis Slobožaņins norāda, ka filma aptver 40 gadus ilgu periodu, kurā var rast daudzas atbildes uz jautājumiem, kāpēc ar latgaliešiem ir noticis tieši tā, kā noticis. Režisors atzinis, ka filmu nav viegli skatīties, tā ir piesātināta, daudzšķautņaina un skarba. 

Filmas veidotāji aicina to noskatīties ikvienu latgalieti un Latvijas iedzīvotāju, lai labāk izprastu latgaliskuma sarežģīto vēsturi, latgaliešu vēlmi lietot savu valodu un prasību latgaliešu valodai ierādīt pienācīgu vietu šodienas Latvijā.

Dokumentālā filma ir veltīta dziesminiekam un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvim Andrivam Jūrdžam, godinot izcilo latgalieti 175 gadu jubilejā. Filma veidota latgaliešu valodā, bet tai būs pieejami subtitri latviešu un angļu valodās. Filmas idejas autors un līdzproducents ir ASV dzīvojošais latgalietis, mecenāts un Latvijas goda konsuls Teksasas štatā Pīters Aloizs Ragaušs. Režisora un producenta pienākumus veicis Arni Slobožaņins, kurš arī iepriekš veidojis Latgales vēsturei veltītas filmas. Par video, skaņu un montāžu rūpējies Ivars Utināns. Filmas stāstu papildina ekspertu - Lidijas Leikumas, Valtera Ščerbinska, Henriha Soma un Valentīna Lukaševiča - komentāri.

4. Latvijas modernisma arhitektūra no lietuviešu skatupunkta
Rīgas Jūgendstila muzejs sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību Latvijā un Lietuvas Nacionālās radio un televīzijas padomes televīziju “RT Plius” piedāvā neklātienes ceļojumu uz piecām Latvijas pilsētām - Liepāju, Jūrmalu, Rīgu, Jelgavu un Daugavpili. Lietuvas televīzijas raidījumus par mūsu pilsētām (vai nu latviešu valodā, vai tulkojumā ar subtitriem) var noskatīties gan caur Rīgas Jūgendstila centra mājaslapu: www.jugendstils.riga.lv, gan raidījumu cikla “Stop jousta” (“Stop līnija” jeb ieskats, kas aiz tās) jūtūba kanālā. Lai Youtube kanālā šīs “Stop jousta” sērijas būtu vieglāk atrast, zināšanai: raidījumi par Latvijas pilsētām – šajā cikla no 88. līdz 95. sērijai.

Kaimiņvalsts arhitektūras vēsturniece Jolita Kančiene raidījumu sērijā “Stop juosta” sniedz ieskatu par modernisma arhitektūras rašanos un attīstību Liepājā, Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. Tajās no lietuviešu skatupunkta ir iespēja ielūkoties Latvijas un Lietuvas kultūru mijiedarbībā starp diviem pasaules kariem.

Raidījums “Stop juosta” Latvijā filmēts 2019. gada vasarā. Raidījuma autori ir uzrunājuši vēsturniekus Vilmu Akmenīti-Ruzgieni un Krišu Kapenieku, kuri dalījušies novērojumos un interesantos faktos par Latviju un tās attiecībām ar kaimiņvalstīm. Raidījumi veidoti lietuviešu valodā ar titriem latviešu valodā.

„Stop juosta“ modernisma meklējumus Latvijā uzsāka pilsētā pie jūras – Liepājā. Pirmajā raidījumā var uzzināt, kā izskatās iespaidīgā izmēra skola Rucavā, Jūlija Madernieka projektētais ērģeļu prospekts Rucavas baznīcā, viens no senākajiem metāla konstrukcijas tiltiem Latvijā, kas, iespējams, konstruēts pēc Aleksandra Gistava Eifeļa rasējumiem, gan to, kādēļ lietuvieši latviešus sauc par „zirga galvām”. Tad seriāla ceļš caur Rīgu, Jūrmalu un Jelgavu aizvirzās līdz Daugavpilij. Cikla par Latviju pēdējā sērijā par Daugavpili starpkaru modernisma pazīmes tiek meklētas vietējās skolu ēkās, kā arī piedāvā tikšanos ar Lietuvas lielhercoga Ģedimina ordeni apbalvoto dzejnieku Knutu Skujenieku.
 

5. Ceļojums Latvijas mežos un Jaunmoku pilī
 

Kādreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda (1847-1912) medību pils – Jaunmoku pils Tukuma novada Tumes pagastā, kur tagad ierīkots Meža muzejs, akcijas “Iepazīsti ekspozīcijas!” ietvaros sācis attālināt iepazīstināt ar zināmiem, interesantiem un mazāk pazīstamiem darba rīkiem un dabas iemītniekiem no meža tematikas ekspozīcijām – “Meža apsaimniekošana” un “Mežs un tā nozīme cilvēku dzīvē”.  

Tāpat virtuālā pastaigā var apskatīt Jaunmoku pils telpas 360 grādu tūrē, bet muzeja sociālo tīklu muzeja kontos katru dienu parādās interesanti stāsti par tā ekspozīcijās redzamo. Tā, piemēram, tur var tuvāk iepazīt gan Ozolu sējamo mašīnu, gan Balto stārķi.

Pirmie izziņai pieejamie būs darba rīki un dabas iemītnieki, kuri ir aktuāli vai vairāk redzami tieši šobrīd - pavasarī. Meža atjaunošana - sēja un stādīšana, ir pavasara sezonas process, ar kurā izmantojamiem priekšmetiem iepazīstinās ekspozīcijas sadaļā “Meža ierīcība”. Starp tiem būs sējmašīnas, lāpstas un citi rīki. Putnu čalas, klaigas uz laukiem, mežos vai parkos visbiežāk asociējas tieši ar pavasari, tādēļ pirmie dabas iemītnieki būs tieši putni. Tiem sekos rāpuļi, plēsēji, zālēdāji un citi.

Katras akcijas nedēļas nogalē sekos izzinošs, izglītojošs uzdevums, kas būs saistīts ar kādu no ekspozīcijām un kura izpildē būs jāpielieto gan iegūtās zināšanas, gan radošā iedvesma.

Jaunmoku muzeja ekspozīcijā “Meža apsaimniekošana” var uzzināt ar meža apsaimniekošanu saistītiem darbiem 20. gadsimtā: meža atjaunošana jeb ierīcība, tā kopšana, izstrāde, pārvalde un meža tehnika. Savukārt ekspozīcija “Mežs  un tā nozīme cilvēku dzīvē” izglīto un iepazīstina ar Latvijas mežu dzīvo dabu interaktīvā veidā – apskatot izbāžņus, iepazīstot dzīvnieku un putnu balsis, aptaustot kažoku paraudziņus un pēdu nospiedumus, kā arī sakārtojot enerģijas apmaiņas procesus dabā. Sīkāk internetā: www.jaunmokupils.lv.

6. Koncertu tiešraides no romantiskās Kuldīgas vecpilsētas

Lai radītu prieku kuldīdzniekiem un ikvienam, kam Kuldīga sirdī, vietējie mūziķi sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību aicina baudīt tiešraides koncertus no romantiskākajām un atpazīstamākajām senās Bandavas pilsētas vietām. Kuldīgas šaurās, bruģētās ieliņas, senie koka nami ar sarkanajiem dakstiņu jumtiem, tiltiņi, čalojošā Alekšupīte, šķūnīši, balkoniņi – tas viss kopā veido vienreizēju vidi, ko saucam par vecpilsētas koncertzāli, kāda ir tikai Kuldīgā.

Līdz 15. maijam notiks sešas video tiešraides, kurās Kuldīgas mūziķi ap pusstundu garos koncertos dalīsies ar klausītājiem un skatītājiem savā muzikālajā vēstījumā. Katrs koncerts tiks filmēts citā Kuldīgas vecpilsētas ainavā, lai iedvesmojošā vidē un neparastā formātā dotu iespēju mūziķiem satikt savu auditoriju.

Jau bijušas pirmo divu koncertu tiešraides: 24. aprīlī – grupas “Montana” (kurā muzicē arī Kuldīgas “dziedošais mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics), bet 28. aprīlī – Laura Amantova un kapelas “Lēnām pār tiltu” uzstāšanās. Piektdien, 1. maijā, pulksten 19.00 būs mūzikas vakars kopā ar Aivaru Konuti, bet pirmdien, 4. maijā, pulksten 19.00 valsts svētku noskaņās muzicēs Kuldīgas Trio un mūzikas skolas pedagogi. Nākamie koncerti: 10. maijā pulksten 13.00 – Mātes dienas noskaņās uzstāsies Zigurds Turss un Agnese Čīče kopā ar mazajiem solistiem, bet 15. maijā pulksten 19.00 koncertēs “Rumbas kvartets”.

Šie videokoncerti ir un būs vērojami arī pēc tiešraidēm Kuldīgas novada pašvaldības “Facebook” kontā (www.facebook.com/kuldigalv).

7. Izstāžu ceļvedis: Koronavīrusa iedvesmotās Mākslas dienas, kalupiešu somas un kleitas, kā arī vecmāmiņu virtuves dekori

* Līdz 20. maijam izstādes platformā www.kunstmatrix.com/en/the-art-academy-of-latvia-latvijas-makslas-akademija aplūkojama pirmā virtuālā izstāde “Dienaskārtība”, kurā redzami Latvijas Mākslas akadēmijas SEB stipendijai glezniecībā pieteiktie darbi. Mākslas akadēmija pirms 12 gadiem aizsāka veiksmīgu sadarbību ar SEB banku, sniedzot studentiem iespēju pierādīt savas spējas glezniecības konkursā. Kārtējo stipendijai nominēto darbu izstādi bija paredzēts atklāt 18. martā, bet ārkārtas situācijas dēļ tas nebija iespējams. Tādēļ tika nolemts izstādi pārcelt virtuālā vidē. Tā kā visi darbi tika radīti pirms Covid-19 krīzes, ir interesanti atskatīties, kas jaunajiem māksliniekiem bija aktuāls iepriekš. Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. Šogad konkursa dalībnieki piesaka savu dienaskārtību - personiski, valstiski vai globāli aktuālus jautājumus, par ko padomāt skatītājiem. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) līdz 31. maijam pirmo reizi piedāvā virtuālu vizuālās mākslas izstādi “Mākslas dienas 2020. Covid-19”: www.makslasdienas.lv. LMS ir aicinājusi māksliniekus, neraugoties uz pandēmijas izraisīto dīkstāvi, apliecināt savas prasmes un vēlmi radīt, šoreiz Mākslas dienās eksponējot darbus virtuālā formātā un uzturot aktuālu romiešu teicienu “Vita brevis, ars longa” (“Dzīve īsa, māksla mūžīga”). LMS aicinājumam ir atsaukušies 116 mākslinieki, to skaitā LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Virtuālo ekspozīciju veido klasiskās tehnikās izpildītu glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas un keramikas darbu attēli, kā arī foto mākslas un multimediju darbi. Virtuālās izstādes noslēgumā par pārliecinošu radošo sniegumu kādam no māksliniekiem tiks pasniegta LMS balva – iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā.

* Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pirms nedēļas bija paredzējis atklāt medmāsām un vecmātēm veltītu izstādi “Būt līdzās!”. Izstāde ir ierīkota, taču bruņosimies ar pacietību un klātienē to atklās pēc ārkārtas stāvokļa beigām. Bet pašreiz izstādes eksponāti pieejami virtuāli. Pasaules Veselības organizācija 2020. gadu ir pasludinājusi par māsu un vecmāšu gadu, lai atzīmētu žēlsirdīgo māsu kustības aizsācējas Florences Naitingelas 200. jubileju. Sevišķa loma 28 miljoniem medicīnas māsu un brāļu, kā arī pārējiem veselības aprūpes darbiniekiem visā pasaulē ir pašreizējos koronovīrusa pandēmijas apstākļos, kad viņi turpina savu darbu un glābj cilvēkus, bieži vien apdraudot savu veselību un dzīvību, lai aizsargātu plašāku kopienu. Medicīnas māsas un vecmātes profesijai ir bijusi būtiska un neaizstājama loma veselības saglabāšanā un uzlabošanā visos laikos. Abu profesiju aizsākumi meklējami tālā senatnē, sniedzot nepieciešamo palīdzību slimnieku aprūpē un dzemdībās. Mūsdienās profesionālās darbības jomas  ir ievērojami paplašinājušās, un medicīnas māsas un vecmātes veic nozīmīgu darbu arī sabiedrības izglītošanā, tostarp dažādos veselības veicināšanas jautājumos. Šī izstāde ir tapusi, lai aktualizētu medicīnas māsu un vecmāšu lomu sabiedrībā un godinātu šo profesiju pārstāves. Sīkāk internetā: www.mvm.lv/lv/zinas/izstade-but-lidzas.

* Daugavpils novada Kalupes pagasta iedzīvotāji jau ceturto gadu rīko seno mantu izstādi, iepazīstinot ar savām senlietām – iepriekšējā gadsimta somām, kleitām, traukiem un dažādiem aksesuāriem, lai kopīgā ekspozīcijā parādītu to, kā ir dzīvojuši, kādas bijušas modes tradīcijas, ko sievietes ģērbušas un ko veikalos varējuši nopirkt. Seno mantu izstāde, kura šogad vērojama virtuālā vidē, ļauj izjust to, kā pagājušajā gadsimtā dzīvojuši pagasta ļaudis. Šogad atklātā ekspozīcija ar daudzām vairāk sievišķīgām lietām, tomēr ne tikai, un sācies viss ar somām. Vislielāko izstādes daļu veido baznīcas un teātra somas, bet lielu vērību un interesi raisa arī koka soma, kas, kā izrādās, ir muzikanta soma, kurā tika liktas ermoņikas. Vēl ir arī mežsarga, miliča, grāmatveža un arī krājkases vadītāja somas, kuras rotā klātpievienotie aksesuāri – rotaslietas, lakati, kabatlakatiņi, trauki, kleitas un citi. Tāpat pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu mode parādās vecajās fotogrāfijās. Sīkāk internetā: www.daugavpilsnovads.lv/senatnes-gars-majo-kalupiesos.

Šim laikam īpaši aktuāls sauklis, kas liekams pie mutes bļodas – “Nāc mazgājies, no ūdens nebaidies”! (Foto: Publicitātes foto)
* Daudziem vēl mājās – virtuvēs un tualetēs – saglabājušās vecmāmiņu un vecvecmāmiņu glīši izšūtās dekoratīvās tekstilijas – sadzīves maisiņi un sienas dekori, piemēram, ar uzrakstiem “Ne ilgāk par piecām minūtēm!” vai “Labu apetītii!”. Talsu novada muzejs piedāvā virtuāli aplūkot muzeja krājumā esošās dekoratīvās tekstilijas - sadzīves maisiņus un sienas dekorus. Muzejs stāsta: “20. gadsimta sākumā pilsētās un laukos iekštelpas nebija visai plašas, tāpēc daudz laika un enerģijas mājsaimnieces veltīja mājīguma radīšanai virtuvē, kur tās uzturējās lielu daļu dienas. Rezultātā virtuve 20. gadsimta trīsdesmitajos gados kļuva par vienu no izrotātākajām telpām mājās. Latvijā sadzīves maisiņu un sienas segu lietošana virtuves dekorēšanā bija iecienīta no 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, ikdienā tos lietoja līdz pat 1970-tiem gadiem. Tos izšuva uz balta kokvilnas auduma vienas krāsas, visbiežāk zilas, sarkanas, retāk rozā vai krāsainas, kokvilnas diegiem. Talsu novada muzejā glabājas diezgan plašs dekoratīvo tekstiliju paraugu klāsts un muzeja mājaslapa piedāvā ielūkoties sadzīves maisiņu kolekcijā. Gandrīz katram maisiņam izšūts uzraksts ar tur novietoto priekšmetu nosaukumu, kas mājsaimniecēm bija gan lietderīgi, gan patīkami.