2018. gadā būs Saules un Mēness aptumsumi un citas kosmiskas parādības
2018. gads Latvijas iedzīvotājus priecēs ar tradicionāliem spīdekļiem un astronomiskām parādībām, kā arī diviem Mēness un vienu Saules aptumsumu, stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Māris Krastiņš.
Nozīmīgākais notikums ir gaidāms naktī no 27. uz 28. jūliju, kad
visā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Vēl Latvijā 31.
janvāra pēcpusdienā pavisam neilgi būs novērojama pilna Mēness
aptumsuma daļējā fāze dažas minūtes pirms tās beigām, bet Latvijas
ziemeļos 11. augustā būs redzams pavisam neliels daļējs Saules
aptumsums.
No pilnā Mēness aptumsuma, kas 31. janvārī būs novērojams Āzijā, Austrālijā, Klusajā okeānā un Ziemeļamerikā, Latvijā būs neilgi novērojama tikai daļējā fāze īsi pirms tās beigām, jo, piemēram, Rīgā Mēness lēks plkst. 16:51, bet daļējā fāze beigsies plkst. 17:11. Savukārt šī aptumsuma pusēnas fāze beigsies plkst. 18:08.
Pilns Mēness aptumsums naktī no 27. uz 28. jūliju būs redzams
Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Indijas okeānā. Šo aptumsumu
Latvijā būs iespējams novērot gandrīz no paša sākuma, jo aptumsuma
daļējā fāze sāksies plkst. 21:24, pilnā fāze - plkst. 22:30, bet
aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 23:22. Jāņem gan vērā, ka pašā
aptumsuma daļējās fāzes sākumā Mēness atradīsies pie paša horizonta
un debesis būs gaišas, jo, piemēram, Rīgā Mēness lēks plkst. 21:36,
bet Saule rietēs plkst. 21:46. Turpretim aptumsuma maksimālās fāzes
brīdī debesis jau būs pietiekami satumsušas un Mēness atradīsies
pietiekami augstu, lai to varētu labi pamanīt.
Daļējs Saules aptumsums 11. augustā būs redzams Grenlandē,
Atlantijas okeāna ziemeļos, Ziemeļeiropā, Krievijā un Ziemeļu Ledus
okeānā. Kaut arī Rīgā šis aptumsums nebūs redzams, ar pavisam mazu
fāzi to varēs novērot Kurzemes un Vidzemes ziemeļos. Piemēram,
Rūjienā tas sāksies plkst. 12:03, bet beigsies plkst. 12:32.
Aptumsuma maksimālā fāze (0,022) Rūjienā būs plkst. 12:17.
2018. gadā būs novērojamas visas Saules sistēmas planētas. Merkurs
būs redzams vakaros ap marta vidu, bet janvāra sākumā, augusta
beigās un septembra sākumā, kā arī decembra otrajā pusē tas būs
novērojams rīta stundās. Venērai no marta beigām līdz jūlija vidum
būs vakara redzamības periods, bet no novembra vidus līdz gada
beigām tā būs redzama rītos. Marss kā labi pamanāms iesarkans
spīdeklis no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams rītos, no
maija vidus līdz jūlijam - nakts otrajā pusē, jūlijā un augustā -
lielāko nakts daļu, bet no septembra līdz gada beigām - nakts
pirmajā pusē. Jupiters janvārī būs novērojams rītos, februārī un
martā - nakts otrajā pusē, aprīlī un maijā - praktiski visu nakti,
jūnijā un jūlijā - nakts pirmajā pusē, augustā un septembrī -
vakaros, bet ap decembra vidu atkal sāksies planētas rīta
redzamības periods. Saturns no februāra līdz aprīļa vidum būs
novērojams rīta stundās, aprīļa otrajā pusē un maijā - nakts otrajā
pusē, jūnijā - visu nakti, no jūlija līdz oktobrim - nakts pirmajā
pusē un vakaros. Urāns, kura novērošanai gan ir nepieciešams vismaz
neliels binoklis, būs redzams no janvāra līdz marta beigām vakaros,
bet no jūlija līdz pat gada beigām - praktiski visu nakti. Neptūna
novērošanai jau ir nepieciešams neliels teleskops, bet šīs planētas
labākais redzamības periods būs rudenī.
2018. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru
plūsmas - Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes
maksimums gaidāms attiecīgi 3. janvāra vakarā, 13. augusta rīta
stundās un 14. decembra pēcpusdienā.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess” (www.lu.lv/zvd/) veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus, kā arī izplata teleskopus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.
Informāciju sagatavoja Latvijas Astronomijas biedrība un SIA StarSpace.