Pasākumi Lieldienu brīvdienās visā Latvijā. Kur doties un ko darīt

Lielākie Lieldienu pasākumi Rīgā

* Sestdien, 4. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 Kalnciema ielas kvartāla pagalmā norisināsies Lielais Lieldienu tirgus un pavasara saulgriežu svinības, kurās ar dejām, dziesmām un rotaļām tiks ieskandināts pavasaris. Ar šo pasākumu tiks atklāta arī Kalnciema kvartāla tirdziņu pavasara sezona. Pasākumā uzstāsies tautas deju kolektīvs „Druva” un folkloras kopa „Zemturi”, ar kuriem kopā tiks vestas rotaļas, dziedātas Lieldienu dziesmas, godināti saules grieži, ripinātas olas un veikti daudzi citi rituāli, kas saistās ar Lieldienu ticējumu un svinību ieražām, Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
 

* Sestdien, 4. aprīlī, pulksten 14.00 kultūras un atpūtas centrā „Imanta” notiks starptautisks Lieldienu pasākums „Raibo olu vācelīte”, kurā piedalīsies akordeonists Radovans Popovs (Serbija), balkānu deju grupa „Solo”, folkloras kopa „Rija”, deju kolektīvi „Imanta” un „Imantieši” (Latvija). Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt latviešu, horvātu un serbu Lieldienu svinēšanas tradīcijas mūzikā, dejā un rotaļās. Radošajās darbnīcās horvātu tautas mākslinieka vadībā ikviens varēs iepazīt neparastos horvātu olu krāsošanas paņēmienus, un pamēģināt neparasti apgleznot arī savu olu. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Svētdien un pirmdien, 5. un 6. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Lieldienu svinības būs savijušās senlatviešu, kristīgās un mūsdienu tradīcijās. Usmas baznīcā notiks dievkalpojums, Gadatirgus laukumā būs lielā šūpošanās un olu krāsošana, bet Priedes krogā gardēžus priecēs tradicionāli Lieldienu ēdieni. Dziesmas un rotaļas notiks folkloras kopu vadībā, bet pa vidu visam apmeklētājus priecēs Amatnieku tirdziņš. Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

* Izšūpoties jautrajās Lieldienu šūpoles svētdien, 5. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 19.00 varēs pašā Rīgas sirdī – laukumā pie Brīvības pieminekļa. Šūpošanās bez dalības maksas un vecuma ierobežojumiem. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Kultūras un atpūtas parkā Mežaparkā svētdien, 5. aprīlī, no pulksten 12.00 līdz 16.00 notiks Raibie pavasara svētki. Tajos varēs iepazīt dažādu tautu Lieldienu tradīcijas, būs mazākumtautību kolektīvu priekšnesumi, kā arī uzstāsies Vītolu ģimene, folkloras kopas „Pērlis” un „Rikši”, notiks Lieldienu olu koka rotāšana, Lieldienu kostīmu un cepuru konkurss un parāde, izjādes ar zirgiem, šūpošanās un olu kaujas. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Pirmdien, 6. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 brīvdabas pasākums „Lieldienas Iļģuciemā” notiks pie kultūras centra „Iļģuciems”. Programmā: amatu demonstrējumi Amatu namā, svētku koncerts kultūras centra „Iļģuciems” pagalmā, kā arī Latvijas lauku labumu un amatniecības preču tirdziņš. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

*  No 3. līdz 6. aprīlim LIDO ielūdz ikvienu svinēt Lieldienas neierasti zinātniskā garā. Šogad LIDO Atpūtas centrs savus viesus lutinās ar unikālu iespēju baudīt populārā Igaunijas zinātnes centra AHHAA aizraujošās Lieldienu atrakcijas.

Zinātnes centrs LIDO apmeklētājiem piedāvās eksperimentāli interaktīvu šovu „Ahhāā, neparastās olas!”. Tā ietvaros ikviens varēs piedalīties eksperimentu darbnīcās un laimēt biļetes AHHAA zinātnes centra apmeklējumam Igaunijā. Bērni varēs izmēģināt roku LED olu gatavošanā, piedalīties komandu spēlēs „Glābiet olu!”, kā arī citās jautrās un izzinošās aktivitātēs.

Šogad LIDO Atpūtas centrs Lieldienās dāvā saviem viesiem iespēju apskatīt plašu lauku sētas dzīvnieku izstādi ar īpaši veidotiem dzīvnieku namiņiem. Lielus un mazus priecēs vairāk nekā desmit dažādu šķirņu truši, zosis, pīles, kazlēni, vistas un gaiļi.
 

* Dailes teātris atzīmē „Mikrofona” aptaujas koncertu jubileju
Dailes teātrī sestdien, 4. aprīlī, pulksten 13.00 un 18.00 pēc skatītāju lūgums jaunā versijā izskanēs pagājušajā gadu mijā iestudētais Vecgada koncerts – „Jubilejas snoforkiM’.

Teātris šo koncertizrādi reklamē vārdiem: „Mēs zinām, kas ir Vidusjūras virtuve. Mēs zinām, kas ir kaukāziešu temperaments. Un arī to, kas ir angļu humors.

Mēs zinām, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Bet kas ir tā īstā nošu kombinācija, kas mūs aizkustina un uzrunā? Kas liek mums smieties, raudāt, cīnīties vai celties kājās? Dailes teātra aktieri ļaujas atraktīvam detektīvam, kurā caur visiem zināmajām un iemīļotajām „Mikrofona” aptaujas dziesmām tiek meklēts mūsdienu latvietības kods.

Koncerts „Vecgada snoforkiM” 2014. gada nogalē iemantoja ārkārtīgi plašu skatītāju atsaucību un sajūsmu. Atzīmējot populārā radio raidījuma „Mikrofons” 50. jubileju, pavasarī atkal skan „Jubilejas snoforkiM”.”

Izrādē piedalās Olga Dreģe, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Aija Dzērve, Inita Dzelme, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Andžāns, Juris Strenga un Juris Frinbergs. Spēlē grupa „Coolmans Report” (Rihards Kolmanis (ģitāra), Elvis Artūrs Lintiņš (taustiņinstrumenti), Sintija Grigorjeva (basģitāra), Pēteris Žīle (sitaminstrumenti)).

Biļešu cenas: 5 – 17 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

* „Turandotas” koncertuzvedums Operā
Latvijas Nacionālajā operā sestdien, 4. aprīlī, pulksten 19.00 izskanēs koncertuzvedums „Turandota”. Tas nebūs pazīstamās Džakomo Pučīni operas klasisks uzvedums, bet gan koncerts, kurā slaveni latviešu operdziedātāji izpildīs ārijas no „Turandotas”. Lomās: Kalafs - Aleksandrs Antoņenko, Liu - Marina Rebeka, Turandota - Sandra Janušaite, Timurs- Krišjānis Norvelis. Diriģents: Gintars Rinkevičs

Austrumu galma grezno atmosfēru Džakomo Pučīni pēdējās operas „Turandota” koncertuzvedumā atdzīvinās dziedātāji, kas Latvijas vārdu nesuši tālu pasaulē.
 

* „Iļģi” aicina uz Lieldienu koncertiem „Iļģi”: „Tumsa, tumsa, kas par tumsu” Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē

Kā daudzinājums dabas atmodai un gaismas uzvarai pār tumsu, Lieldienu laikā izskanēs postfolkloras grupas „Iļģi” īpaši veidota pavasara dziesmu programma „Trīs rītiņi saule lēca”.

Grupa „Iļģi”, kurai ir ilga un klausītāju atzinību iemantojusi tradīcija rīkot Ziemassvētku un Jāņu koncertus, nu izveidojusi arī īpašu pavasara saulgriežu programmu un šajās brīvdienās visus gaida uz svētku koncertiem:

piektdien, 3.aprīlī, pulksten 19.00 Cēsīs - Vidzemes koncertzālē „Cēsis”;

svētdien, 5.aprīlī, pulksten 12.00 Rīgā - koncertzālē „Rīga” (Zinātņu akadēmijas augstceltnē) un

pirmdien, 6. aprīlī, pulksten 17.00 Rēzeknē - Latgales vēstniecībā „Gors”.

Koncertos senās latviešu saulgriežu dziesmas izskanēs īpašajā, „iļģiskajā” interpretācijā. Pavasara saulgrieži jeb saulstāvji, kas dainās tiek dēvēti arī par Lieldienām vai Lielo dienu, ir laiks, kad dabā noveļas tumsas slogs un atgriežas saule. Dienas kļūst garākas par naktīm, saule spīd spožāk un sākas jauns auglības cikls. Asns ir gatavs dīgt. Putni atgriežas. „Iļģu” koncertprogrammā dzirdēsiet dziesmas un balsis, kas veltīti pavasara atmodai un saulei.

Biļešu cenas: Cēsīs 7 - 12 eiro; Rīgā 5 – 10 eiro; Rēzeknē 12 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.ilgi.lv.

* Tumšais somu metāls krievu gaumē klubā „Melnā piektdiena”

Klubā „Melnā piektdiena” (Brīvības gatvē 193c, Rīgā) sestdien, 4. aprīlī, pulksten 20.00 Rīgā pirmo reizi spēlēs pretrunīgi vērtētā grupa no Somijas – „Kypck”. „Kypck” radusies Somijā, 2007. gadā, par ko jāpateicas producentam Hiili Hiilesmaa – kurš radīja gan grupu, gan spēlēja tajā bungas pirmajos divos albumos. Pasaulē plašāk šis vīrs zināms no sadarbības ar grupām - „HIM” , „Sentenced” , „Apocalyptica” un „Moonspel”

Grupas „Kypck” unikālo, iespējams, pat nestandarta, skanējumu izveidojuši kādreizējie grupas „Sentenced” ģitāristi - Lopakka un S. Kukkohovi, jau sākotnēji, meklējot muzikālo stilistiku, kurā apvienotu tumšu, skumju, reizē smagnēju mūziku, kurā būtu elementi no doom metal, bet saglabājot savu unikālo skanējumu un modernizētāku raksturu. Grupas debijas albums „Cherno” iznāk 2008. gadā, gūstot starptautiskus panākumus un diskusijas, tieši valodas, skanējuma un novitātes ziņā.

Grupas imidžs un mūzika joprojām ir diskusiju objekts – grupa no Somijas, kas dzied krievu valodā, basģitārists, kura ģitārai ir tikai viena stīga, ģitārists, kura instruments ir Kalašņikova automāta formā, arī teksti, kas galvenokārt ir par vēstures tumšajiem, traģiskajiem brīžiem. Un melnais humors – grupa pati sevi pozicionē, kā „Ātrs krievu doom Metal no Somijas”.

Biļešu cenas: 12 – 15 eiro („Ticketshop” tīklā). Sīkāk internetā: www.melnapiektdiena.lv.

    
* Sestdien, 4. aprīlī, pulksten 14.00 kultūras un atpūtas centrā „Imanta” notiks starptautisks Lieldienu pasākums „Raibo olu vācelīte”, kurā piedalīsies akordeonists Radovans Popovs (Serbija), balkānu deju grupa „Solo”, folkloras kopa „Rija”, deju kolektīvi „Imanta” un „Imantieši” (Latvija). Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt latviešu, horvātu un serbu Lieldienu svinēšanas tradīcijas mūzikā, dejā un rotaļās. Radošajās darbnīcās horvātu tautas mākslinieka vadībā ikviens varēs iepazīt neparastos horvātu olu krāsošanas paņēmienus, un pamēģināt neparasti apgleznot arī savu olu. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

* Vecrīgas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba iela 26/28) līdz 11. aprīlim apskatāma Intas Dobrājas jaunāko gleznu izstāde. Māksliniece iepriecina ar saviem mīļākajiem mākslas žanriem - izstādē vērojami ziedi, klusās dabas un figurālas kompozīcijas.

Mākslas galerijā „Jēkabs” aplūkojamas Intas Dobrājas jaunākās gleznas. Viņas reālistisko darbu tēmas – ziedi, klusās dabas un figurālās kompozīcijas.

Mākslas galerijā „Jēkabs” aplūkojamas Intas Dobrājas jaunākās gleznas. Viņas reālistisko darbu tēmas – ziedi, klusās dabas un figurālās kompozīcijas.

Intai Dobrājai raksturīga tuvība reālistiskai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

* Vēl tikai šajā nedēļas nogalē mūsu Gaismas pilī – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – var aplūkot izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” kārtējo izstādi. Tā veltīta Bruno Vasiļevska gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas, Artura Bērziņa mākslas darbiem no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas, kā arī Kriša Salmaņa video darbam. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

Izstādes visā Latvijā

Izstāžu ceļvedis: mākslas huligāns Ventspilī, leģendārais skandināvu kinopāris Jaunjelgavā un klusās dabas Jēkaba ielā.

Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – gan galvaspilsētā, gan provincē: Gaismas pilī vēl tikai šajās brīvdienās apskatāma kārtējā laikmetīgās mākslas izstāde no cikla „Patība”, kurā tāpat kā Ventspils „Jūras vārtos” skatāmi arī „mākslas huligāna” Artūra Bērziņa darbi. Jaunjelgavas kultūras namā fotogrāfijās skatāms leģendārais skandināvu kinopāris – Līva Ulmane un Ingmars Bergmans, bet Liepājā visā krāšņumā uzplaucis Pērkones tautastērps.

* Vecrīgas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba iela 26/28) līdz 11. aprīlim apskatāma Intas Dobrājas jaunāko gleznu izstāde. Māksliniece iepriecina ar saviem mīļākajiem mākslas žanriem - izstādē vērojami ziedi, klusās dabas un figurālas kompozīcijas.

Mākslas galerijā „Jēkabs” aplūkojamas Intas Dobrājas jaunākās gleznas. Viņas reālistisko darbu tēmas – ziedi, klusās dabas un figurālās kompozīcijas.

Mākslas galerijā „Jēkabs” aplūkojamas Intas Dobrājas jaunākās gleznas. Viņas reālistisko darbu tēmas – ziedi, klusās dabas un figurālās kompozīcijas.
Intai Dobrājai raksturīga tuvība reālistiskai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

* Vēl tikai šajā nedēļas nogalē mūsu Gaismas pilī – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – var aplūkot izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” kārtējo izstādi. Tā veltīta Bruno Vasiļevska gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas, Artura Bērziņa mākslas darbiem no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas, kā arī Kriša Salmaņa video darbam. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture Nacionālajā bibliotēkā

* Savukārt Jaunjelgavas kultūras namā līdz 7. aprīlim skatāma Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu, Norvēģijas Filmu institūtu un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā veidotā fotoizstāde, kas veltīta pasaulslavenajam Skandināvijas kino pārim - Līvai Ulmanei un Ingmaram Bergmanam.

Jaunjelgavas kultūras namā skatāma foto izstāde, kura pasaulslavenajam Skandināvijas kino pārim - aktrisei Līvai Ulmanei (dz. 1938) un kinorežisoram Ingmaram Bergmanam (1918 – 2007). Attēlā: abi preses konferences laikā (2001. gads).

Jaunjelgavas kultūras namā skatāma foto izstāde, kura pasaulslavenajam Skandināvijas kino pārim - aktrisei Līvai Ulmanei (dz. 1938) un kinorežisoram Ingmaram Bergmanam (1918 – 2007). Attēlā: abi preses konferences laikā (2001. gads).
Pagājušā gada decembrī izstāde pirmo reizi bija apskatāma Rīgā. Tagad tā uzsākusi savu ceļojumu pa Latviju. Sīkāk internetā: www.norden.lv.

* Liepājas muzejā Kurzemes tautastērpu informācijas centrā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 23. aprīlim skatāma izstāde, kas veltīta Pērkones tautastērpam. Tajā var apskatīt gan vēsturiskos darinājumus no Liepājas muzeja krājuma, gan mūsdienās tapušo Pērkones tautastērpu un tā elementus.

Liepājas muzejā atklāta izstāde, kas veltīta Pērkones tautastērpam. Tajā var apskatīt gan vēsturiskos, gan mūsdienās darinātos krāšņos Pērkones tautastērpus.

Liepājas muzejā atklāta izstāde, kas veltīta Pērkones tautastērpam. Tajā var apskatīt gan vēsturiskos, gan mūsdienās darinātos krāšņos Pērkones tautastērpus.
Pērkones tautastērps ir īpašs ar sīksvītrotajiem brunčiem un greznajām villainēm. Pārsteidzoši bagāts ar savu dažādību un veidiem, kas krāšņi atklājas izšūto villaiņu variantos. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Bet Ventspils teātra namā „Jūras vārti” līdz 22. aprīlim skatāma pretrunīgi vērtētā mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstāde. Jauno mākslinieku vieni dēvē par estētu, bet citi par huligānu. Artūrs Bērziņš ir gleznotājs, režisors, vizuālās komunikācijas mākslinieks un mūziķis. Viņa daiļradi raksturo tvīkstoša dažādu gammu erotika, sakāpināta tēlainība, sapnim līdzīgi sižeti un dekoratīvisms, ko ar saturu noslogo uz simbolisma sliekšņa stāvošas vizuālas metaforas un kontrasti, postmodernisms ar tam piemītošo stilistiskās tīrības savandīšanu, citēšanu un ironiju un paspilgtina gotiskajai mākslai piemītošais skaudri romantiskais ēnojums. Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv.