Klusajā sestdienā LNO skanēs kora koncerts ...un plūda brīnišķa gaisma...

„Operas ikdienā koris ir liela mākslinieciska vienība, kas kopā ar orķestri balsta jebkuru operas izrādi. Koncerts klusajā sestdienā ir lieliska iespēja ieraudzīt mūs no pilnīgi cita skatu punkta – klausītājiem piedāvāsim garīgo vokāli simfonisko mūziku, nevis tradicionālos operas korus. Mums ir lieliska iespēja radīt koncertu, kura mūzikā varēsim izdzīvot ceļu no tumsas uz gaismu, no ciešanām uz atpestīšanu,” stāsta LNO kora diriģents Aigars Meri.

Latvijas Nacionālās operas koris dzimis vienā gadā ar Latvijas valsti, un, gluži kā toreiz, arī šodien kora māksliniekus atzinīgi novērtē gan pašmāju publika, gan ārzemju kritiķi, kas kori izceļ kā vienotu un saskanīgu ansambli. “Solistu komanda un kora sniegums ir izcils – tik adekvāti, saspringti un precīzi Šostakoviča opuss skan reti,” pēc LNO viesizrādēm Maskavā 2007. gada oktobrī rakstīja laikraksta Kommersant korespondents Sergejs Hodņevs. LNO kora galvenās kvalitātes šodien ir temperaments, skatuviskā izjūta, kā arī īpašs, izlīdzināts skanējums, kas novērtēts ar LNO patrona A/S Latvijas Gāze Gada balvu 2006 un nomināciju Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2007 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī.
Ar vokālu un aktierisku meistarību apveltīti arī no kora dziedātāju vidus nākušie solisti – Kristīne Opolais, Antra Bigača, Evita Raituma, Dace Volfarte, Aleksandrs Antoņenko, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, Liene Kinča un šī koncerta soliste Ieva Parša.
Starp slavenākajiem LNO kormeistariem, kuru darbības laikā koris sasniedzis īpašu māksliniecisku kvalitāti, bijuši Pauls Jozuus, Teodors Kalniņš un Haralds Mednis, ar kori dažādos laika posmos veiksmīgi strādājuši arī Rūdolfs Vanags, Ansis Alberings, Juris Radiškevičs, Ilgvars Matrozis, Vilmārs Vasulis, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Mārcis Katajs, Didzis Kauliņš, Normunds Vaicis, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis u. c. Kopš 2006. gada LNO galvenais kormeistars ir Aigars Meri.  
 
ARTURS MASKATS ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem. Kopš 1996. gada Arturs Maskats ir Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors. Opuss Lacrimosa (latīņu valodā – Asaru diena) – veltījums prāmja Estonia katastrofā bojāgājušajiem. Pats komponists par Lacrimosa tapšanu ir teicis: „Ikvienam notikumam vajadzīga distance. Nekad neesmu varējis kāda vai kaut kā piemiņai uzrakstīt tūlītēju veltījumu skaņās. Caur sevī ieskatīšanos un sevis plosīšanu. Bet – jebkurš komponists, rakstot par kaut ko ļoti, ļoti būtisku, sevi plosa. Nevar būt savādāk. Man ir vairāki traģiski darbi, kuru tēma izsāpēta caur sevi. Dzīvības un nāves noslēpums, varbūt – Dieva sods, varbūt – brīdinājums, kas uzrunā ar neparastu iedarbīgumu un cilvēciski sāpīgām emocijām."

SERGEJS TAŅEJEVS – ievērojams krievu komponists, spožs pianists, atzīts pedagogs, aktīvs sabiedriskais darbinieks. Ar zelta medaļu absolvējis Maskavas konservatoriju, apgūstot klavierspēli pie Nikolaja Rubinšteina, bet komponēšanu – pie Pētera Čaikovska.
Kantātes Damaskas Jānis literāro materiālu veido krievu dzejnieka Alekseja Tolstoja (1817 – 1875) tāda paša nosaukuma poēma (1859), kas izceļas ar cēlu, vienkāršu, bet dziļi savdabīgu noskaņojumu. Pirmo reizi kantāte tika izpildīta 1884. gada 14. janvārī Maskavā koncertā, kas bija veltīts N. Rubinšteina piemiņai. To diriģēja pats autors. Pēc trim gadiem kantāte tika nodota Pēterburgas publikas vērtējumam. Abās pilsētās tai bija milzīgi panākumi.

Oratorija Kristus FERENCA LISTA daiļradē ieņem īpašu vietu. Kristus tapa vairāk nekā desmit gadus – ilgāk nekā jebkurš cits komponista skaņdarbs. Pats komponists oratoriju Kristus sauca par savu „muzikālo gribu un testamentu”. Vēlāk viņš atzina: „Kristus komponēšana man bija mākslinieciska nepieciešamība. Tagad, kad tas ir paveikts, esmu realizējies.” Trešā oratorijas daļa veltīta Kristus krustā sišanai un augšāmcelšanās brīnumam, tāpēc tās noskaņojums mainās no izmisuma dzelmēm līdz ticības virsotnēm: Kristus skumjā saruna ar Tēvu, Marijas sāpes par vienīgā dēla zaudēšanu, Marijas Magdalēnas priecīgais pārsteigums par tukšo kapu un gaviles par Kristus augšāmcelšanos – nāve ir uzvarēta! Latvijā Ferenca Lista Kristus 3. daļa pirmo reizi tiek atskaņota šī koncerta ietvaros. 

Ieskaties: www.opera.lv