Vai Raimonds Pauls sev glaimo izrādē "Leo. Pēdējā bohēma"?

"Būtībā nebiju kļūdījusies, izrādē viņš piedalījās, taču savu jaunību gan viņš nespēlēja. Maestro, kā allaž, sēdēja pie klavierēm, kas visu izrādes laiku bohēmiski izgaismotas griezās skatuvē uz apli. Interesanta horeogrāfiskā nianse, starp citu.

Jāatzīst, izrādes pirmajās minūtēs jutos vīlusies, jo šķita, ka nekas nenotiek. Sižets: mākslinieka Leo jaunības ikdiena ģimenē. Pirmās 15 minūtes, manuprāt, varēja uzvest veiksmīgāk. Taču, izrādei turpinoties, tā mani aizrāva. Visu pirms jau jāuzteic izcilā aktierspēle Aināra Ančevska un Mārča Manjakova izpildījumā. Ančevskis spēlēja galveno lomu – gleznotāju un Raimonda Paula jaunības draugu – Leo Kokli. Mārci Manjakovs ir man ļoti iemīļots aktieris no citām izrādēm, viņu aktierspēli tiešām izbaudīju.

Man kā jaunās Latvijas laika bērnam, izrādē attēlotā sižeta laiks šķita jo īpaši interesants. Ārkārtīgi aizrāva izrādes daļa, kurā atainota Leo, maestro un viņu draugu jaunības dienu ballīšu dzīve. Tas, kā viņi ģērbās, kā puiši aplidoja dāmas un vēl jo vairāk – skats, kā viņi dejoja “diskotēkās”,  bija vairāk kā komisks. Tie tomēr bija 50-tie gadi...

Gan pats varonis Leo, gan visi draugi bija atveidoti kā parasti jaunieši, parastā paskatā ar parastiem raksturiem un manierēm. Tikai Raimonds Pauls vienmēr bija ģērbts šikā uzvalkā, perfekti koptiem matiem un izsmalcinātu eleganci.

Ļoti labi uzsvērtas bija tieši nianses – izskats, uzvedība, arī pie kustībām bija rūpīgi piestrādās, un tas viss kopā palīdzēja iejusties sižetā, iejusties 50-to gadu ikdienā. Tiešām bohēmiski. Par vienu lietu gan man nācās pavīpsnāt. Proti, Raimonda Paula tēla atveide izrādē. Gan pats varonis Leo, gan visi draugi bija atveidoti kā parasti jaunieši, parastā paskatā ar parastiem raksturiem un manierēm. Tikai Raimonds Pauls vienmēr bija ģērbts šikā uzvalkā, perfekti koptiem matiem un izsmalcinātu eleganci. Var jau būt, ka viņš jaunībā tiešām tāds bija, un tomēr gribējās padomāt, vai tik Maestro sev pārāk neglaimo.

Kopumā varu teikt atzinīgus vārdus par redzēto. Kaut izrādes laicīgums man ir svešs, tomēr pārņēma mazliet tāda kā nostaļģija. Vecākiem izrādes apmeklētājiem redzēju asaras acīs. Izrādei beidzoties, skatītāji cēlās kājās un vairāk kārt sauca Maestro uz skatuves. Varēja redzēt Maestro aizkustinājumu, kas, savukārt, aizkustināja mani. Izrādi “Leo. Pēdējā bohēma” iesaku tieši gados vecākiem teātra cienītājiem.

Pārnākot vakarā mājās, atvēru Googli un ievadīju meklētājā “Leo Kokle”. Ieinteresēja šis mākslinieks."

Skaties izrādes video!

Lasītāju atsauksmes par izrādi lasi šeit!

Ieskaties: www.teatris.lv