Kā patiesībā seksualitāti redz vīrietis? Iznākusi grāmata, kam vienaldzīgo nebūs

Kas pamudinājis Helmutu Bēķi uzrakstīt un izdot tieši šādu darbu: “Vīrieši jau īsti nerunā ne par savām jūtām, ne savām domām, ne sāpēm, tāpēc ar karogu rokā, vēlos parādīt, ka arī vīrietis var rakstīt šajā “mežģīņu un 50 nokrāsu” žanrā, ļoti labi apzinoties sekas, ka visiem neizpatiksi un būs gan atbalstītāji, gan kritiķi. Bet tikai tā ir iespējams mainīt stereotipus par mūsdienu vīrieša seksualitāti! 

Dāmas, kas raksta erotiskos romānus, savos stāstos to vienkārši iepin no sievietes skata, savukārt, ja par to raksta vīrieši, tad es neesmu lasījis, (iespējams neesmu atradis), ka kāds spētu drosmīgi iziet un pateikt, lūk, tā domā vīrietis un es nekad nespēšu saprast nevienu sievieti tieši šī iemesla dēļ.

Manā darbā ir tieša (lasi – arī rupja un necenzēta valoda)  –  tieši tā kā runā lielākā daļa cilvēku ikdienā, kad atrodas savā komforta zonā. Iespējams sabiedrībai jāparāda arī tas, ko pieņemts uzskatīt par amorālām seksa ainām, nevis tikai skaisti un glīti iepakotu romantizētu erotiku. Manuprāt, joprojām ir pārāk daudz stereotipu un trūkst tādas vides, kur vīrietim droši paust savas domas, savu attieksmi, netiekot iepakotam jebkāda veida standartos.

Par ko ir stāsts

Darba galvenais varonis  ir vīrietis labākajos gados - Andris Bērziņš, kas savus seksualitātes un lielos dzīves jautājumus uzsācis meklēt jau 14 gadu vecumā. Sižets veidots  kā vīrieša dienasgrāmata, ko viņš veido ierunājot diktofonā. Tieša valoda, kolorīts sociālais fons un apkārt valdošie uzskati mijas ar teju vai amorālām seksa ainām ar pretējo dzimumu. Tas ir stāsts par pieaugšanu un sevis apzināšanos, par nobriešanu par vīrieti no pusaudža līdz pilngadībai un briedumam.  
 

Par autoru

Helmuts Bēķis – rakstnieks, grāmatas Svētulis autors un sarkastisks, ironijas pilns ciniķis, kas cilvēka seksualitātes pamatus meklē aiz romatizētas sociālās atribūtikas vairoga – tuvāk instinktiem. Iepriekš gandrīz 10 gadus bijis atkīvs vīriešu veselības patrons Latvijā.