2 lieliskas grāmatas par bērnu audzināšanu

PAMELA DRAKERMENA: Bērnu audzināšana franču gaumē

Kad amerikāņu žurnālistei Pamelai Drakermenai Parīzē piedzimst mazulis, viņa nesapņo kļūt par “franču mammu”. Franču pieeja bērnu audzināšanai nav tik populāra kā, piemēram, franču mode vai franču siers. Pat franču vecāki neuzskata, ka darītu ko īpašu.

Tomēr viņu audzināšanas rezultāti liecina par pretējo... 

- Franču bērni lielākoties jau no divu vai trīs mēnešu vecuma guļ visu nakti bez pamošanās.

- Franču bērni ēd pilnvērtīgas maltītes – ne tikai frī kartupeļus un panētu vistas fileju, bet arī tvaicētus dārzeņus, zivi un dažādus sierus, turklāt – nepārvēršot maltīti par kaujas lauku.

- Franču bērnu vecāki, viesojoties pie draugiem, var mierīgi dzert kafiju un sarunāties, kamēr viņu atvases rotaļājas turpat netālu, – viņiem nav nemitīgi jāizšķir bērnu strīdi un jāklusina viņu skaļie spiedzieni.

- Franču bērnu vecāki neuzskata, ka labiem vecākiem nemitīgi jābūt bērnu rīcībā un jājūtas vainīgiem, ja viņiem ir arī savas intereses un vajadzības.

Bruņojusies ar autiņbiksīšu somā paslēptu piezīmju blociņu, Drakermena dodas izzināt franču bērnu audzināšanas noslēpumus. Viņa uzzina, ka Francijā vecāki noteiktos jautājumos ir ārkārtīgi stingri, taču citos – pavisam pieļāvīgi. Un viņa saprot – lai kļūtu par citādiem vecākiem, nepietiek tikai ar citādu bērnu audzināšanas filozofiju. Ir nepieciešams pavisam jauns skatījums uz to, kas īsti ir bērns.

Izlasiet, lai uzzinātu, kā izaudzināt zinātkārus un pašapzinīgus bērnus ar francisku vieglumu!

Par autori 

Pamela Drakermena ir izdevuma The Wall Street Journal bijusī reportiere, kas rakstījusi par ārlietu jautājumiem. Viņa ir veidojusi rakstus arī The New York Times, The Washington Post un Marie Claire. Autore ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Kolumbijas Universitātē un dzīvo Parīzē.

EMIJA ČUA: Tīģermātes cīņas himna. Kā es mācīju saviem bērniem uzvarēt

Kas ir tīģermāte?

• Tā ir māte, pret kuru bērni jūt respektu.

• Tā ir māte, kura necieš visatļautību un neatbalsta katru bērna iedomu, bet cenšas sagatavot viņu nākotnei, ieaudzinot atvasē darba sparu, pacietību un mērķtiecību.

• Tā ir māte, kurai būtiskāk šķiet ieaudzināt bērnā cieņu pret autoritātēm nekā izrādīt Rietumos tik augsti vērtēto “cieņu pret individualitāti”.

Visi vecāki vēl saviem bērniem pašu labāko. Taču priekšstati par to, kas ir labākais, Austrumos un Rietumos atšķiras. Rietumu vecāki ciena savu bērnu individualitāti un mudina meklēt “patieso aicinājumu”. Ķīniešu vecāki uzskata, ka svarīgāk ir ieaudzināt bērnā mērķtiecību un prasmes, kas ļaus dzīvē gūt panākumus. Viņi arī uzskata, ka zina, kas bērnam ir vislabākais, tādēļ nereti ignorē atvases vēlmes un izvēles. Grāmatā “Tīģermātes cīņas himna” ķīniešu izcelsmes amerikāniete Emija Čua dokumentē savu apņēmību uzaudzināt abas meitas – Sofiju un Lulu – pēc ķīniešu metodēm un apraksta šī lēmuma fantastiskos rezultātus.

Viņa liek meitām tiekties uz izcilību un to pašu prasa no sevis. Emijas metodes var šķist pārlieku stingras un pat autoritāras, taču, kā uzsver autore, ar attieksmi “dari, ko vēlies, mīlulīt!” ir krietni par maz, lai bērns kādudien uzstātos Kārnegija zālē. Grāmatā viņa apraksta šīs audzināšanas apbrīnojamos rezultātus, bet neslēpj arī cenu, kas jāmaksā par sasniegto.

“Lai kaut ko labi prastu, ir jāstrādā. Bērni nekad negrib pūlēties, tādēļ viņu vēlmes bieži vien ir vienkārši jāignorē. Sākumā viņi pretojas, un tieši šajā posmā rietumnieku vecāki lielākoties padodas. Neatlaidīga vingrināšanās, vingrināšanās un vēlreiz vingrināšanās ir obligāta, ja vēlaties gūt panākumus.”

Ieskaties: www.zvaigzne.lv