Bērnu slimnīca pauž savu viedokli par priekšlikumu ļaut ieslodzītajām mātēm atrasties stacionārā kopā ar slimo bērnu

Kā norāda BKUS administratīvā direktore Signe Koritko, šāds risinājums var veicināt bērna emocionālo labklājību, ārstniecības procesa norisi, kā arī bērna un mātes savstarpējās saiknes saglabāšanu.

Priekšlikums atbilstot arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā nostiprinātajam bērna labāko interešu prioritātes principam. Vienlaikus Pacientu tiesību likuma 13. panta piektā daļa jau paredz nepilngadīga pacienta pārstāvim iespēju būt klāt ārstniecības laikā, ja šāda klātbūtne netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta.

Tomēr slimnīcas ieskatā priekšlikums būtu atbalstāms tikai tad, ja tā īstenošanā tiktu skaidri noteikti vairāki nosacījumi.

Lēmums par ieslodzītās mātes klātbūtni slimnīcā katrā gadījumā būtu jāpieņem individuāli, ņemot vērā bērna veselības stāvokli, vecumu, emocionālās vajadzības un ārstējošā ārsta viedokli, kā arī, ja iespējams, paša bērna viedokli.

Pirms mātes nogādāšanas slimnīcā Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar ārstniecības iestādi būtu jāsaskaņo apmeklējuma laiks un praktiskie nosacījumi. Mātes klātbūtne nedrīkstētu kavēt neatliekamu ārstniecību, medicīniskas manipulācijas vai nodaļas darbu, kā arī apdraudēt personāla drošību.

BKUS arī uzsver nepieciešamību nodalīt iesaistīto institūciju kompetenci un atbildību. Ārstniecības iestāde nav ieslodzījuma vieta, tādēļ tā nedrīkst uzņemties notiesātās personas apsardzi, uzraudzību, konvojēšanu vai atgriešanās nodrošināšanu. Par personas transportēšanu, nepieciešamo uzraudzības vai apsardzes režīmu un sabiedrības drošību pilnā apjomā būtu jāatbild Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

Slimnīcas pienākums ir nodrošināt drošu vidi pacientiem, viņu tuviniekiem un darbiniekiem. Vienlaikus ieslodzītas personas atrašanās slimnīcā ne visos gadījumos radītu reālu apdraudējumu, norāda Koritko.

Riska līmenis būtu atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem, tostarp personas drošības riska novērtējuma, apsardzes vai konvoja klātbūtnes, uzturēšanās vietas slimnīcā un piekļuves ierobežojumiem, kā arī iespējamās bēgšanas, vardarbības vai citu incidentu riska.

Ņemot vērā, ka Bērnu slimnīca ārstē bērnus un īpašu uzmanību pievērš pacientu drošībai, jebkādi papildu drošības riski būtu jākompensē ar atbilstošiem drošības pasākumiem un sadarbību ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, uzsver slimnīcā.

Kā vēstīts, TM iesniegusi vairākus priekšlikumus Saeimā skatītajam Kriminālsodu izpildes likumam, tostarp paredzot iespēju ieslodzītām mātēm noteiktos gadījumos īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu, lai apmeklētu vai atrastos kopā ar slimnīcā ievietotu bērnu.

Priekšlikumi iesniegti likumprojekta otrajam lasījumam.

TM rosina likumā noteikt īpašu kārtību notiesātām mātēm, kuras ieslodzījuma vietā uzturas kopā ar bērnu. Ja bērnam nepieciešama ārstēšanās stacionārā ārpus cietuma, cietuma priekšnieks, izvērtējot bērna intereses un citus apstākļus, varētu atļaut mātei līdz divām diennaktīm atrasties kopā ar bērnu ārstniecības iestādē vai līdz astoņām stundām pavadībā apmeklēt bērnu slimnīcā. Tāpat paredzēta iespēja atteikumu pārsūdzēt.

Kā ziņots, Saeima šā gada jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Kriminālsodu izpildes likumu. Tas paredz plašāku resocializācijas pasākumu klāstu, izmaiņas soda progresīvās izpildes principos, jaunu starpinstitūciju sadarbības kārtību, kā arī precizējumus ieslodzīto tiesību, satikšanos, veselības aprūpes un nodarbinātības regulējumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts augusta beigās.