Emmai ir autisms un nupat palika septiņi gadi, un līdz ar to beidzies finansiālais atbalsts iknedēļas terapijai. Vecāki lūdz palīdzēt!

Emmiņai ir autisms. Viņa pasauli uztver un iepazīst mazliet citādi, tāpēc daudzas prasmes, kas citiem bērniem veidojas dabiski, Emmiņai ir jāapgūst soli pa solim – tā stāsta Emmas mamma.

31. jūlijā Emmiņai apritēja septiņi gadi. Kopā ar šo skaisto notikumu beidzās arī līdz šim saņemtais atbalsts iknedēļas terapijām un rehabilitācijai, raksta Anda Poiša. Līdz šim, uz dažiem mēnešiem terapijas nosedza pa kādam pašvaldības projektam, bet visvairāk pēdējos divus gadus viņiem palīdzēja Bērnu slimnīcas fonds, par ko ģimene pauž milzīgu paldies. 

Taču pirms dažiem mēnešiem ģimene uzzināja, ka šādu atbalstu – svarīgāko terapiju izmaksu segšanu vismaz gada garumā – fondā iespējams saņemt tikai līdz bērna septiņu gadu vecumam. Pēc tam palīdzība jāmeklē ar citu ziedojumu starpniecību. Ikdienas sarunās ar citu īpašo bērniņu vecākiem un redzot, cik daudz ģimeņu jau gaida savu kārtu tādās organizācijās kā Ziedot.lv un BeOpen, Poiši nolēma, ka pašiem ir jāsper šis svarīgais solis.

Kopš divu gadiņu vecuma Emma vairākas reizes nedēļā apmeklē ABA terapiju. Periodiski arī audiologopēdu, ergoterapeitu, kā arī sociālās grupiņas profesionālu ABA terapeitu vadībā. Šīs nodarbības nav vienkārši pulciņi vai papildus aktivitātes. Tā ir viņas iespēja soli pa solim iemācīties to, kas lielākajai daļai bērniņu veidojas pavisam dabiski: kā atbildēt uz jautājumiem. Kā saprast otra cilvēka emocijas, kā saprast un izteikt savējās. Kā nomierināties brīžos, kad pasaule šķiet pārāk skaļa un neizprotama. Kā rotaļāties ar citiem bērniem. Draudzēties. Sadarboties. Sagaidīt savu kārtu. Patstāvīgi paēst, padzerties, apģērbties un risināt ikdienas situācijas. Visas šīs prasmes Emmiņa apgūst ar milzīgu darbu.

Ģimene īpaši izsaka paldies savai brīnišķīgajai ABA terapeitei Marijai Škerškānei, kura ar Emmiņu strādā jau vairāk kā četrus gadus. Kā raksta Anda: “Ja pirms četriem gadiem kāds man pateiktu, ka Emmiņa runās, dziedās, spēlēsies, zīmēs, apmīļos mammu, tēti un māsu, es tam neticētu.” Pirms dažiem gadiem viņa nerotaļājās ar citiem bērniem. Šodien viņai ir pirmie draugi.

Tas, ko Emmiņa šodien prot, nav noticis pats no sevis. Tas ir vairāku gadu neatlaidīga un nepārtraukta darba rezultāts. Simtiem terapijas stundu. Ticības. Pacietības. Un ļoti daudz mīlestības. Tieši tāpēc terapijas Emmiņa nevar pārtraukt. Tās nebūs nepieciešamas vienu, trīs vai sešus mēnešus. Emmiņai tās būs vajadzīgas vēl daudzus, daudzus gadus. Šobrīd vien mēneša terapiju izmaksas var sasniegt līdz pat 600 eiro, un nākamajā mācību gadā Emmiņai būtu vēlams sākt apmeklēt arī individuālās speciālā pedagoga nodarbības.

Arī skolas gaitu sākums vecākus satrauc, jo speciālisti uzskata – Emmiņai vislabāk būtu mācīties kopā ar tipiskiem bērniem, jo tieši no viņiem Emma vislabāk mācās sociālās prasmes un dzīvi. Diemžēl visas uzrunātās vispārizglītojošās skolas atklāti atzīst, ka Emmai nepieciešamo atbalstu un atbilstošu izglītību nodrošināt nav iespējams. Tāpēc nāksies izvēlēties privāto izglītības iestādi, kur mācību izmaksas var sasniegt līdz pat 800 eiro mēnesī.

“Mēs paši savām acīm esam redzējuši, cik ļoti terapijas un atbilstoša vide ir mainījušas Emmiņas dzīvi. Viņa ir kļuvusi drošāka, mierīgāka un patstāvīgāka. Soli pa solim viņa arvien pārliecinošāk iepazīst pasauli, kurā dzīvojam mēs visi. Mēs ļoti vēlamies šo ceļu nepārtraukt. Jo brīnumi, kurus mēs redzam Emmiņas attīstībā, patiesībā sastāv no ļoti reālām lietām – darba, pacietības, profesionāla atbalsta un iespējām. Un šīm iespējām diemžēl ir cena,” saka ģimene. "Tāpēc šodien lūdzam palīdzību. Mēs paši vēlamies izveidot Emmiņas rehabilitācijas un izglītības fondu, lai arī turpmāk varētu nodrošināt viņai terapijas un atbalstu, kas viņai tik ļoti nepieciešams.

Ja Tev ir iespēja atbalstīt Emmiņu, būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu. Katrs eiro nozīmē vēl vienu terapijas stundu. Vēl vienu mazu soli uz priekšu pretī patstāvīgākai un pilnvērtīgākai dzīvi.

Emmai un viņas ģimenei palīdzēt var šeit:

ANDA POIŠA

Konts: LV20HABA0551065838795

Mērķis: Ziedojums Emmas Poišas rehabilitācijai

Visi ziedojumi tiek ieskaitīti atsevišķā kontā un tiks izmantoti Emmas terapijām, rehabilitācijai, izglītībai un citiem ar viņas attīstību saistītiem izdevumiem.

Lūgums Emmas mamma noslēdz ar aizkustinošu, iedvesmas pilnu stāstu jeb Emmas nākotnes vīziju: 

"P.S. Un pirms aizver šo stāstu, mazliet pasapņosim. Iedomājies, ir pagājuši vienpadsmit gadi. Ir silta vasaras diena, un Emmiņai tikko palikuši astoņpadsmit gadi. Viņa steidzas pa Vecrīgas ielām ar nošu mapi rokās. Varbūt viņa grasās studēt Mūzikas akadēmijā. Varbūt viņa ir izvēlējusies pavisam citu ceļu. Tas pat nav pats svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka viņa iet pati. Viņa jūtas droši cilvēku vidū. Viņa prot aprunāties, pasmaidīt, pajautāt, kā tev klājas. Viņa nebaidās no pasaules, un pasaule vairs nebaidās no viņas.

Jūs nejauši satiekaties uz ielas. Viņa apstājas. Paskatās tev acīs tā, kā tikai Emmiņa to prot, un smaida. "Es tevi atceros," viņa saka. Tu mazliet samulsti. Diezin vai viņa varētu atcerēties tik senu notikumu. Bet viņa atceras. Viņa atceras, ka reiz, kad bija pavisam maza meitene un viņas vecākiem šķita, ka priekšā ir pārāk augsts kalns, bija cilvēki, kuri noticēja. Noticēja viņai. Noticēja tam, ka katra ABA terapija, katra nodarbība, katra stunda, kurā viņa mācījās saprast pasauli, bija tā vērta.

No savas somas viņa izņem mazu, rūpīgi iesaiņotu audeklu, jo Emmiņai vēl aizvien ļoti patīk gleznot. "Šī ir tev," viņa saka. "Es to uzgleznoju, jo gribēju pateikt paldies. Ja toreiz tu nebūtu palīdzējis, varbūt es šodien nebūtu tāda, kāda esmu." Tu paņem gleznu rokās, un tajā ir viss. Vasara. Saule. Pļava. Debesis. Un maza meitene, kura skrien pretī pasaulei.

Varbūt dzīve neizskatīsies tieši tā. Varbūt Emmiņas stāsts būs citāds. Bet es no visas sirds ticu, ka katrs cilvēks, kurš šodien izvēlas viņai palīdzēt, kļūst par vienu ķieģelīti tiltā, pa kuru viņa kādu dienu aizies pretī savai patstāvīgajai dzīvei.

Es ļoti ticu, ka tāda diena pienāks." 

Arī portāls mammamuntetiem.lv tic, ka mūsu lasītāji var palīdzēt piepildīties šim stāstam.