Turpmāk par "atriebības porno" un citu intīma satura materiālu publicēšanu bez cilvēka piekrišanas – kriminālatbildība
FOTO: Shutterstock.com
Turpmāk par neatļautu intīma rakstura materiālu izplatīšanu – kriminālatbildība
"Atriebības pornogrāfija" – pārkāpta uzticēšanās
Tā dēvētā “atriebības pornogrāfija” jeb neatļauta intīmu materiālu izplatīšana bieži rodas pēc attiecību izjukšanas, kad privāti materiāli tiek izmantoti, lai šantažētu, pazemotu vai dažkārt – pat gūtu peļņu. Visbiežāk par “atriebības pornogrāfijas” upuriem kļūst tieši sievietes.
Lasītākais
“Atriebības pornogrāfija” var ļoti nopietni ievainot cilvēku un ietekmēt viņa dzīvi. Ja kāds bez atļaujas publicē intīmus materiālus, tas pārkāpj šī cilvēka privātumu un cieņu. Tas var radīt emocionālas problēmas (piemēram, trauksmi, depresiju vai pašnāvnieciskas domas), kā arī negatīvi ietekmēt karjeras iespējas un attiecības ar citiem.
“Būtiski – piekrišana materiāla radīšanai nekad nenozīmē piekrišanu tā izplatīšanai.
Jaunie grozījumi skaidri nosaka: bez piekrišanas šādus materiālus nedrīkst rādīt, pārsūtīt vai publicēt. Cietušie varēs vērsties policijā, lai sauktu vainīgos pie atbildības un panāktu materiālu izņemšanu no interneta,” skaidro Inese Lībiņa-Egnere.
“Galvenais – mums kā valstij ir skaidri jāpārliek atbildību no cietušā uz to, kurš ļaunprātīgi izmanto otra uzticēšanos. Jākaunas ir viņiem,” uzsver tieslietu ministre.
Atbildība arī par MI radītiem materiāliem
Likums ņem vērā arī straujo tehnoloģiju attīstību. MI ļauj radīt viltotus intīma rakstura materiālus, izmantojot publiski pieejamus attēlus, kas nozīmē – par cietušo var kļūt ikviens, pat bez savas līdzdalības.
“Tas vairs nav nākotnes risks – tas jau šobrīd notiek. Tāpēc likumam ir jāiet līdzi laikam un jāaizsargā cilvēki arī no šādiem uzbrukumiem. Latvija aizliedz arī mākslīgi ģenerētu intīmu materiālu ģenerēšanu, aizsargājot katra cieņu,” norāda tieslietu ministre.
Īpaša uzmanība bērniem
Īpaša uzmanība likumā paredzēta bērnu un jauniešu aizsardzībai – visiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
“Visos gadījumos, kad ir noticis dzimumnoziegums pret bērnu, nav nepieciešams bērna iesniegums, lai uzsāktu kriminālprocesu. Tas var būt un var arī nebūt. Tas ir kritiski svarīgi, it īpaši tāpēc, ka jaunieši bieži baidās ziņot par notikušo, jo ir iebiedēti un klusē. Tādēļ likums aizsargā tos, kuri paši vēl nespēj sevi pilnvērtīgi aizstāvēt,” uzsver Inese Lībiņa-Egnere.
Grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā š.g. 16.aprīlī.
