Ministre atsakās piekāpties privātskolu audzēkņu vecāku prasībām

Ministre uzsvēra, ka visas skolas ir jāfinansē pēc vienādiem principiem un taisnīgi. "Ar ko privātskolā bērni ir citādāki nekā pašvaldības skolā," vaicāja Melbārde.

Komentējot privātskolu piesaukto iekļaujošo aspektu, ministre uzsvēra, ka ne tikai privātskolās strādā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Pašvaldību skolās to ir vairāk nekā 8000, bet privātskolās – 96 bērni, no kuriem lielākā daļa mācās Valmieras Zaļajā skolā, zināja teikt ministre. "Mums ir jāstrādā pie tā, lai visās skolās bērni jūtas gana labi," viņa norādīja. Turklāt privātskolām ir plānots trīs gadu pārejas periods jauno prasību ieviešanai, skaidroja politiķe.

Vēlas lielāku pašvaldību iesaisti skolu finansēšanā

Pēc šī pārejas perioda ministre vēlētos daudz lielāku pašvaldību iesaisti attiecībā uz pieeju skolu finansēšanai. Tāpat viņa vēlētos, lai katra pašvaldība caur savām izglītības ekosistēmas stratēģijām nosaka to, kādu nišu attiecīgajā kopienā ieņem katra skola. "Un dialogā ar pašvaldībām un privātskolām varēsim secināt, vai ir kāda skola, kurai ir vajadzīga īpašāka attieksme," skaidroja ministre.

Melbārde atgādināja, ka jaunais finansēšanas modelis jau paredz iespēju veidot līdz sešu bērnu lielas klases, ja skolās ir bērni ar īpašām vajadzībām, bet, ja skolā kopumā ir vairāk nekā 50% bērnu ar īpašām vajadzībām, kvantitatīvie kritēriji netiek piemēroti.

Jaunais finansēšanas modelis paredz papildu atbalstu bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, un tas līdzvērtīgi tiek piedāvāts gan privātskolām, gan pašvaldību skolām, skaidroja ministre.

Privātskolu asociācija apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā

Kā vēstīts, Latvijas Privātskolu asociācija apsver vēršanos Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosināto normu Izglītības likuma grozījumos par skolēnu skaita kritērijiem, kas noteiks valsts finansējuma piešķiršanu jaunajā pedagogu atalgojuma modelī "Programma skolā", aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācija aicinājusi privātskolām noteikt divas līdz četras reizes mazākus skolēnu skaita kritērijus atkarībā no klašu grupas, nekā to šobrīd piedāvā IZM.

Atbilstoši IZM piedāvājumam, privātskolās pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3. klašu grupā jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās – 4.-6., 7.-9. un 10.-12. Asociācija ar to nav mierā, uzsverot iespējamas "milzīgas" infrastruktūras investīcijas telpu paplašināšanai, ko izglītības iestādes varētu nespēt atļauties.

Asociācija aicina dotācijas pedagogu atalgojumam noteikt pēc tādiem pašiem kritērijiem kā alternatīvās pedagoģijas un valsts augstskolu dibinātajām izglītības iestādēm: 1.-3. klase – 30 skolēni, 4.-6. klase – 30, 7.-9. klase – 30, bet 10.-12. klase – 60.

Asociācija aicina saglabāt finansējumu tām privātskolām, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, strādā saskaņā ar licencētām un īpaši izstrādātām autorprogrammām.

Asociācijā uzsver, ka tai līdz šim nav izdevies tikt sadzirdētai. IZM, pēc asociācijas paustā, plāno izvirzīt prasības, kuras Latvijas privātskolas nevarēs izpildīt, un turpmāk izglītības kvalitāte tiks vērtēta galvenokārt pēc kvantitatīviem rādītājiem.

Pēc asociācijas aplēsēm, IZM rosinātie grozījumi Izglītības likumā par "Programma skolā" ieviešanu var ietekmēt vairāk nekā 18 000 bērnu, kā arī viņu vecāku iespējas iegūt pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību kādā no Latvijas privātskolām.

Iebildumi izklāstīti arī Saeimas deputātiem adresētā vēstulē, aicinot parlamentāriešus nebalsot par 2026. gada valsts budžetu.