Sarkanās līnijas: kādas robežas taviem kaimiņiem nav tiesību pārkāpt?

Drošai videi svarīga ir gan ārējā, fiziskā drošība, kas neļauj svešiniekiem brīvi klīst pa māju, gan harmoniska dzīves telpa. Daudzdzīvokļu namos var nākties negribot noklausīties kaimiņu strīdos. Cik gan harmoniski un droši var justies savās mājās, dzirdot aiz sienas klaigāšanu un plīstošu trauku skaņu? Šādos gadījumos, protams, ir izvēle - būt klusējošiem skandāla līdzdalībniekiem vai tomēr meklēt palīdzību, lai mājās atgrieztos miers.

Ko darīt, ja kaimiņos mūžīgie ģimenes skandāli?

Bieži par ģimenes konfliktiem policija uzzina tieši no kaimiņiem, saņemot izsaukumu par trokšņošanu. Līdz šī gada 30. oktobrim Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija saņēmusi 1378 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem - vidēji 138 izsaukumus mēnesī. Tā ir tikai daļa no kopējā visu izsaukumu skaita Rīgā, jo arī Valsts policija atsaucas uz šādiem izsaukumiem. 102 gadījumos nodarīti acīmredzami miesas bojājumi, un 55 gadījumos bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. 83% gadījumu apdraudētās personas bijušas sievietes.

Policijā saņemto izsaukumu skaits palielinās

Saņemto ziņojumu skaits par ģimenes konfliktiem pieaug, kaut arī pieaugums nav straujš, stāsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Vardarbības prevencijas nodaļas priekšniece Ligita Pēlmane: "Pārsvarā cietušās personas vāji pārzina savas tiesības un visbiežāk izvēlas neziņot par notikušo. Tas notiek dažādu iemeslu dēļ: to veicina gan materiālā atkarība no pāridarītāja, gan vielu un cita veida līdzatkarības. Netrūkst gadījumu, kad cietusī persona pēc konflikta piedod vardarbīgajam partnerim un nevēlas sadarboties ar policiju un citām iestādēm."

Ligita Pēlmane skaidro - ja noticis ģimenes konflikts, policijai ir pienākums aizpildīt ziņojumu par apdraudējumu izvērtējumu atbilstoši normatīvajiem tiesību aktiem. Šajā izvērtējumā tiek atzīmēts, vai izsaucējs ir apdraudētā persona vai cita persona, nenorādot, vai tas ir kaimiņš, radinieks vai cita persona. Tāpat ziņotājs var būt anonīms un neatklāt savus datus policijai (ja ziņotāja dati zināmi, policijai jānodrošina, ka šī informācija nekādā veidā nenonāk to personu rīcībā, par kurām veikts izsaukums). Tāpēc nav iespējams precīzi pateikt, cik aktīvi ziņošanā par ģimenes konfliktiem ir kaimiņi daudzdzīvokļu mājās, tomēr novērojumi liecina, ka bieži vien tieši kaimiņi ziņo par skandālu blakus dzīvoklī.

"Tas ir vērtējams pozitīvi. Policija vēlas pateikties ikvienam, kurš nepaliek vienaldzīgs un ziņo par kliedzieniem, saucieniem pēc palīdzības, kritieniem, mēbeļu un sienu dauzīšanu, trauku sišanu dzīvoklī," uzsver Ligita Pēlmane.

Saliedēta kaimiņu kopiena - svarīgs drošības priekšnoteikums

"Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša uzsver - ir divu veidu drošības pasākumi: fiziskās barjeras un uz cilvēka uzvedību balstīta drošības sistēma: "Viens ir novērošanas kameras, žogi, slēdzami vārti un ārdurvis, kas palīdz pasargāt īpašumu no nevēlamiem ciemiņiem. Labi pacenšoties, jebkuram žogam var pārkāpt pāri, un tad ļoti svarīga kļūst iedzīvotāju modrība. Ja cilvēki nepievērš uzmanību tam, kas notiek apkārt, tikpat labi žogu var nebūvēt nemaz, jo no tā īsti nebūs jēgas."

Arī policijā piekrīt: kods uz kāpņutelpas ārdurvīm, signalizācijas pieslēgšana dzīvoklim, videonovērošana pie kāpņu telpas ieejas durvīm, novērošanas "actiņa" ar videokameru dzīvokļa durvīs ir ļoti ieteicams pasākumu kopums, bet svarīgi arī pašiem būt modriem un neatvērt durvis nepazīstamām personām. "Ir tāda kustība Neighbourhood Watch jeb "Kaimiņu patruļa", kas pārņemta no Anglijas: tā strādā labāk par jebkuru signalizāciju, jo kaimiņi viens otru labi pazīst, informē viens otru par ilgstošu prombūtni un prombūtnes laikā pieskata kaimiņa dzīvokli," stāsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Vardarbības prevencijas nodaļas priekšniece Ligita Pēlmane.

Tieši savstarpējā uzticēšanās un iejūtība starp ēkas iemītniekiem var izrādīties izšķirošais faktors drošas vides veidošanā, norāda arī Kaspars Ekša: "Padomju laikos būvētās daudzdzīvokļu ēkās vēl joprojām daudziem šķiet, ka viņu mājas un atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm. Jaunajos projektos kopienas lielā mērā veidojas dabiski, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir līdzīgi domājoši: pārsvarā tās ir ģimenes ar bērniem, līdzīgu ienākumu līmeni un uzskatiem par to, kas nepieciešams ērtai un kvalitatīvai dzīvei. Tāpēc arī attieksme pret īpašumu, sabiedrību un apkārt notiekošo ir daudz uzmanīgāka."

Viņš uzsver - jebkurš attīstītājs var apzināti veicināt kopienas veidošanos un saliedētību, aicinot iedzīvotājus iesaistīties kopīgās aktivitātēs un iniciatīvās: "Jau vairākus gadus kopā ar mūsu projektu iedzīvotājiem piedalāmies ziedošanas akcijā "Dod pieci!" un Valsts asinsdonoru centra izbraukuma sesijās. Tāpat vairākos mūsu projektos piedāvājam koplietošanas telpas, kur rīkot bērnu svinības, kaimiņu tikšanās vai tematiskus pasākumus. Sākumā, protams, nepieciešams neliels iedrošinājums un platforma, kas cilvēkus saved kopā, taču pēc tam redzam lielisku rezultātu - iedzīvotāji paši veido interešu grupas, kopīgi pavada brīvo laiku un kļūst par saliedētu komandu."

Sarkanās līnijas: kādas robežas kaimiņiem nav tiesību pārkāpt?

"Jāatceras, ka viena kaimiņa tiesības beidzas tur, kur sākas otra kaimiņa tiesības. Savstarpēja cieņa ir atslēgas vārds jebkurā domstarpību gadījumā. Pirmkārt, jāciena otra tiesības uz naktsmieru, jo tas ir svarīgs aspekts, kas nosaka jebkura cilvēka dzīves kvalitāti. Ja tiek veikti remontdarbi un blakus dzīvoklī ir zīdainis, būtu vēlams aprunāties un vienoties par trokšņošanas laiku un skaļākus remontdarbus neveikt tajā laikā, kad, iespējams, bērniņš guļ. Jebkurā situācijā ir svarīgi runāt, risināt situāciju mierīgi, meklēt kompromisus," uzsver Ligita Pēlmane.

Tāpat nevajadzētu policiju izmantot kā resursu ikdienas domstarpību risināšanā. Piemēram, kaimiņi ir lietas kursā, ka blakus dzīvo bērns ar īpašām vajadzībām, bet regulāri sauc policiju, jo viņiem nepatīk bērna uzvedība, kas rada troksni. Tāpat ir ar bērniem, kuri vienkārši dienas laikā skraida pa dzīvokli, un apakšstāva kaimiņš sauc policiju. Bērni ir kustīgi un enerģiski un var skraidīt pa dzīvokli, bet svarīgi, lai viņi to nedarītu naktī.

Visvairāk ziņo par trokšņiem naktīs

Visbiežāk kaimiņi ziņo par trokšņošanu un naktsmiera traucēšanu. Šogad Rīgas pašvaldības policijā saņemti jau vairāk nekā 7300 izsaukumu par trokšņošanu. Tomēr uzmanība jāpievērš ne tikai kautiņiem, kliedzieniem un nekārtībām, bet arī tam, ja kāpņutelpā uzturas nepiederošas personas, ja mazs bērns ir bez pieaugušo klātbūtnes, ja kādam nepieciešama palīdzība, ja tiek uzlauztas vai bojātas durvis, ja kaimiņš, kuram nav tuvinieku, ilgstoši nav redzēts vai ja kāpņu telpā parādās dīvaina smaka, ja jūtama gāzes smaka. Pirmais solis - zvans 112.