Gandrīz visas organizācijas plāno palielināt mēneša pamatalgu, liecina pētījums

Vidējais mēneša pamatalgu pieauguma temps arī šogad turpina samazināties, sasniedzot vidēji 6,2%, kas ir par 2% mazāk nekā pērn (8,2%), liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums.
Nākamo 12 mēnešu laikā 95% organizāciju plāno palielināt mēneša pamatalgu, bet 90% plāno palielināt arī gada kopējo algu.

FOTO: Shutterstock.com

Nākamo 12 mēnešu laikā 95% organizāciju plāno palielināt mēneša pamatalgu, bet 90% plāno palielināt arī gada kopējo algu.

“Šī gada rādītājs ir nedaudz virs 2021. gada līmeņa (5,9%), kas liecina, ka iepriekšējos gados piedzīvotās augstās inflācijas ietekme uz algu izmaiņām ir būtiski sarukusi. Tajā pašā laikā tas ir tikai par 0,8% augstāk, nekā pagājušajā vasarā prognozētais algu pieaugums 5,6% apmērā. Gada kopējās algas pieaugums darbiniekiem, kuru amats nav mainījies, vidēji ir 7,5%, kas norāda arī uz nelielu atalgojuma mainīgās daļas pieaugumu,” stāsta “Figure Baltic Advisory” partnere un vadošā konsultante Anta Praņēviča. 

 

Nākamo 12 mēnešu laikā 95% organizāciju plāno palielināt mēneša pamatalgu, bet 90% plāno palielināt arī gada kopējo algu. Pētījums liecina, ka 46% organizāciju pērn tika palielināts darbinieku skaits, kamēr 38% organizāciju tas tika samazināts, bet 16% - darbinieku skaits netika mainīts. 55% aptaujāto organizāciju norādīja, ka līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, 31% neplāno to mainīt, bet 14% - samazināt. 

 

Arī šogad, līdzīgi kā pagājušajā gadā, Latvijas reģionos mēneša pamata alga un gada kopējā alga augusi straujāk, nekā Rīgā. Reģionos mēneša pamatalgas pieaugums bija 6,6%, bet Rīgā 6,1%, savukārt, gada kopējās algas pieaugums reģionos bija 8,8%, bet Rīgā 7,5%. Pētījuma ietvaros aprēķinātas arī vidējais algu pieaugums dažādās darbinieku grupās. Mēneša pamatalga visstraujāk augusi jaunākajiem speciālistiem un mazkvalificētiem darbiniekiem (7%), bet pārējās darbinieku grupās (speciālisti, vecākie speciālisti un vadītāji) vērojams vienmērīgs pieaugums (6%).  

 

Reklāma
Reklāma

Pētījums piedāvā ieskatu arī populārākajos papildu labumos, ko organizācijas piedāvā darbiniekiem. Izplatītākais no tiem ir veselības apdrošināšana (piedāvā 97% organizāciju) (pērn populārākais labums bija izklaides pasākumi), kam seko izklaides pasākumi (sporta pasākumi darbiniekiem, Ziemassvētku balle u.c.) (piedāvā 96% organizāciju), iespēja strādāt attālināti (piedāvā 94% organizāciju), mobilais tālrunis gan darba, gan personīgai lietošanai (piedāvā 88% organizāciju), apmaksāta autostāvvieta vai autostāvvietas izmaksu kompensācija (piedāvā 84% organizāciju) u.c. Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildu labumu nodrošināšanai vienam darbiniekam, ir 1 610 EUR. 

 

2025. gada Vispārējais atalgojuma pētījums atspoguļo atalgojuma tendences darba tirgū Latvijā. Pētījums iekļauj informāciju par atalgojuma noteikšanas praksi Latvijas organizācijās, kā arī datus par atalgojumu un tā komponentēm dažādos amatos, kas ļauj izvērtēt organizācijas atalgojuma konkurētspēju darba tirgū. Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvu informāciju par atalgojumu un tā apjomu dažādās pozīcijās. Šogad pētījumā piedalījās 505 Latvijas organizācijas no dažādām nozarēm, sniedzot datus par 105 472 amatu pozīcijām. Pētījuma ietvaros tiek analizētas arī atalgojuma izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem un raksturots, ko organizācijas var sagaidīt attiecībā uz darbinieku atalgojumu nākamajā periodā.

Saistītie raksti