"Palīdziet meklēt Jāni! Lūdzu!" Trīs bērnu tēti meklē, ejot gar Daugavas krastu; vajadzīgi palīgi

FOTO: no personīgā arhīva
"Mana izmisusī māsa un viņu bērnu mamma nespēj ne ēst, ne gulēt, bet katru dienu no rīta līdz tumsai piedalās meklēšanā."
“Vajag brīvprātīgos un pieredzējušus glābējus. Mēs, tuvie, izsīkstam. Mums nemācīja meklēšanu, bet Jānis ir jāatrod. Bez variantiem,” savā Facebook profilā raksta Lauma Sproga-Jankoviča.
Publicējam nerediģētu tekstu:
“01.05.2025. Māsa no izglābtā drauga sievas saņēma zvanu, ka slīkst viņas vīrs. Nav atrasts. Māsa interesējās 112 – nu nē… pa telefonu nē, jābrauc klātienē. Ok, lecam mašīnā – un…. Nestrādā policijas iecirknis Saulkrastos, jo brīvdienas. Zvanam 110 – nuu jaa, nezin, kāēc google māte tā dezinformē, bet sarkanajos datumos jābrauc uz Rīgu. Labi, ka degvielas pietiek – mauc uz Rīgu, kas nu tuvāk – uz Vizlas ielu. Bet Valsts policija nav apdeitojusi nevienu ”sabiedrību neinteresējošo kontaktinformāciju” – šitas kantoris nestrādā. Nu laaaab, brauks uz to slaveno Matīsa ielu, tur noteikti strādās?! Nifiga!!! Tā ar ceturto piegājienu nonācām Valsts policijas iecirknī. Pēc divām dienām šī biznesa menedžeri busā uz lūgumu palīdzēt atrast slīkušo Jāni atbildēja, ka tagad vismaz radiem būs mācība, ka vestes jāvelk. Johaidi! – tas ir jauno atraitņu eksekūcijas rituāls, vai? – es, kā trīs bērnu mammas un atraitnes māsa esmu nikna. Ja gribi fiksi dabūt iecirkni sarkanos datumos, taupot laiku, labāk veic likumpārkāpumu labi filmētā vietā – tas nodrošinās drīzāku aktīvā punkta sasniegšanu, lai veiktu visas iedomātās un nerealizētās kontakta mijiedarbības pret "ārkārtīgi pretimnākošajiem, profesionālajiem vai vismaz ētikas grāmatu redzējušiem institūcijas darbiniekiem.
Valsts policija nemeklē, jo skaidrs, ka slīcis. VUGD nemeklē, jo gaida, kad uzpeldēs.www.bezvests.lv ir brīvprātīgie – neatbild, jo svētki. Ulbrokas zemessargi neiesaistās, jo policija nav prasījusi. Mēs, visi atsaucīgie, stāvam par Jāņa sievu, kas goda ģimenes atraitne, bez apliecināta rezultāta, jo jums brīvdienas? Es strādāju mežonīgi daudz, mežonīgus nodokļus maksāju – par 2,5 cilvēkiem, bet šitā valsts nodarīja manai māšelei?! Atrodiet manai māsai vīra mirstīgās atliekas! […] Kā uz slīkstošiem trīs cilvēkiem var būt viens glābjošs, ar dzīvību riskējošs brīvprātīgais un divi oranži peldēt metušies dzīvsvara pludiņi, ja zināms, ka apmesta laiva bez sekojušas līdzestības slīkušā atrašanai. Cilvēks izsauca palīdzību, airēja līdz cietušajiem ar savu laiviņu 15–20 min., švāģers noslīka, sakot, ka vairs nav spēka, un neviena centiena kaut atgūt kopš 01.05.2025. Slīkstošo ar puspiesmeltu laivu izglāba brīvprātīgs drosmīgais. Ja gaidītu uz dienestu, būtu divi mirušie.
Esmu nikna. Nikna tik ļoti… es varētu strādāt savu darbu medicīnā, bet mācos rīkot brīvprātīgo meklēšanu, jo, izrādās, ka dzīvojam džungļos, un būšu spiesta ņemt bezalgas atvaļinājumu, jo jums bija nenoorganizēts brīvdienu darbinieku plāns.
Atrodiet manam krustdēlam un viņa brālim tēti, māsai vīru un daudzus glābt un reanimēt palīdzējušo Jāni Gailīti, lai varam apbedīt godam! Es nelūdzu. Es pieprasu!
Joprojām meklējam. Jānis bija manas māsas vīrs un trīs burvīgu bērnu tēvs – es neesmu satikusi tik cieši skaistu ģimeni, kādi ir bijuši viņi. Bet Jānis arī bija draugs, cilvēks ar raksturu. Viņš vienmēr gāja palīgā savējiem un ne tikai savēiem, ja bija nepieciešams. Viņš bija NMPD šoferis un ir palīdzējis reanimēt un glābt neskaitāmus cilvēkus, jo strādāja uz intensīvās brigādes. Diemžēl viņš bija copmanis. Diemžēl tādēļ, ka 01.05.2025. pa dienu laiva apgāzās, Jānis noslīka.
Mana izmisusī māsa un viņu bērnu mamma nespēj ne ēst, ne gulēt, bet katru dienu no rīta līdz tumsai piedalās meklēšanā. Arī es starp diennaktīm daru to pašu. Arī māsas un draugi, radi ir pārtraukuši savus darbus un meklē, arī paziņas, atsaucīgie meklē.
Patreiz ir laiks,kad varētu cerēt, ka ķermenis uznācis izskalosies. Akvalangistu klubs nevar palīdzēt, jo Daugavā ir stipra straume, suņu meklētāju dienests nevar līdzēt, jo meklējot tikai dzīvos, bet par Jāni ir skaidrs, ka viņu dzīvu mēs nemeklējam. Mums nepieciešams viņu atrast. Vecākais dēls arī meklē. Meklē visi, kas spēj paiet pa Daugavas akmeņaino krastu. Radi sāks tūliņ izsīkt. Par mirušā Jāņa sievu un manu māsu man ir bail – bērni prasa iet un atrast tēti. To nevar bērniem izskaidrot, ka tētis varbūt atradīsies vai neatradīsies. Viņi zina, kas noticis, bet viņiem nepieciešams atrisinājums. Un mums pārējiem to vajag.
***
Ja vari, gribi un spēj iet gar krastu un lūkot – nāc palīgā! Ja tev ir laiva – ņem to un nāc palīgā. Ja tev ir droni, meklēt spējīgi suņi – nāc palīgā, ja ir eholokators, drons – nāc palīgā! Ja esi atvaļināts vai aktīvs un palīdzēt spējīgs jebkādā veidā glābējs vai zemessargs – palīdzi!
Mēs saprotam, ka tas ir kā adatu siena kaudzē meklēt. Bet neatrast nav mūsu variants – mums IR jāatgūst viņš no Daugavas, lai tiktu apbedīts pienācīgi un manai māsai, viņa radiem, draugiem, kolēģiem un tiem, kam viņš bija tuvs, būtu iespēja atvadīties un izsērot. Patreiz mēs ejam un iesim līdz atradīsim vai saļimsim. Palīdzi!
Lai meklētu, ir jāsagatavojas
- Apģērbs kārtās, lai var novilkt, ja karsts, jo pie Daugavas ir vējš arī.
- Lakats vai cepure, saulesbrilles, lai nelien acīs smiltis un zari, kad ložņā pa krūmiem, ūdens, jo tas ir svarīgi.
- Kaut kas salds kabatā, jo enerģijas vajag daudz un lauka virtuves nav – tie, kas spēj ieēst, tie paēd pirms un pēc meklēšanas vai līdzņemto.
- Savi medikamenti, ja tiem jābūt (inhalators, Epipen, spiediena krīzes zāles).
- Apaviem jābūt slēgtiem, stingri pie kājas – neder krokši.
- Binoklis, ja tāds ir.
- Un nedrīkst iet viens – pārvietošanās pāros, jo vienam iet ir bīstami.
Pieteikties var 20004603. Piesakoties pateikt, kad var, cik personas, ar vai bez sava auto, un, ja ir, tad kādi meklēšanu sekmējoši palīglīdzekļi ir pieejami līdzi."