Vai izsvītrot visus kandidātus biļetenā ir laba doma? Kas jāzina, ejot vēlēt Saeimu

Jau sestdien, 1. oktobrī, notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kurās balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, ņemot līdzi pasi vai personas apliecību, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tie būs atvērti no plkst.7 līdz 20.
Vēlēšanās ir jābalso tikai un vienīgi par to sarakstu, par kuru vēlas, nevis jāizvēlas kāds, lai ieriebtu.

FOTO: Shutterstock.com

Vēlēšanās ir jābalso tikai un vienīgi par to sarakstu, par kuru vēlas, nevis jāizvēlas kāds, lai ieriebtu.

Pase, ID un bez spiedoga 

Balsošanas dokuments 14. Saeimas vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID karte). Pilsoņa personu apliecinošus dokumentus, kam laikā no 2020. gada 1. marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30. aprīlim, paredz Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šis nosacījums neattiecas uz tiem dokumentiem, kuri kļuvuši nederīgi citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments ir sabojāts vai mainījušās tajā ierakstītās ziņas.

 

Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "Viens vēlētājs – viena balss" nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

 

Vēlētāji varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī. Pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā var arī slimojošu personu aprūpētāji un vēlētāji īslaicīgās aizturēšanas vietās. Uzticības persona var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.

 

Plusi un svītrojumi

Izvēloties politiskā spēka sarakstu, par kuru vēlētājs grib nobalsot, iespējams izdarīt atzīmes vēlēšanu biļetenā:

  • ar plusa zīmi atzīmēt kandidātus, kurus atbalsta,
  • izsvītrot kandidātus, kurus neatbalsta.

 

Atzīmējot kandidātam pluszīmi, tā jāievelk rombā. Izsvītrojot kandidātu, jābūt pārsvītrotam vismaz vienam vārda un vienam uzvārda burtam. 

 

Reklāma
Reklāma

Pārkāpumi atzīmēs gan vēlēšanu zīmi nepadara nederīgu, taču plusi un svītrojumi var tikt neņemti vērā.

 

Tāpat vēlēšanu urnā drīkst mest arī tukšu aploksni. Tas partijām apgrūtinās iespēju sasniegt 5% slieksni, lai tiktu ievēlētas. Tāpat jāzina, ka balsis, kas atdotas par partijām, kuras nepārsniedz 5% robežu, nekādā veidā netiek izmantotas, nosakot iekļuvušo partiju sadalījumu Saeimā.

 

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) arī atgādināja – izvēloties sev netīkamu partiju un izsvītrojot visus tās kandidātus, balss tāpat tiks atdota par nevēlamo sarakstu.

 

"Vēlēšanās ir jābalso tikai un vienīgi par to sarakstu, par kuru vēlas, nevis jāizvēlas kāds, lai ieriebtu. Pat izsvītrojot visus kandidātus, balss tiek atdota par sarakstu, kurā atradušies visi izsvītrotie kandidāti. Līdz ar to aicinām vēlētājus būt apdomīgiem un neizmantot šo kā protesta balsojumu, jo beigās var izrādīties, ka balss tiek atdota par sarakstu, par kuru vēlētājs patiesībā nevēlējās balsot," skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.

 

Visu rakstu lasiet: ww.lsm.lv.

Saistītie raksti