Aptaujā noskaidrots, cik šogad vecāki plāno tērēt bērna sagatavošanai skolai

Šogad pieauguši tēriņi, ko vecāki paredz, lai sagatavotu savas atvases skolas gaitām, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja*. Viena bērna sagatavošanai skolai vecāki vidēji plāno tērēt 101- 200 eiro, kas ir vairāk nekā pērn, kad visbiežāk tam paredzēja 51 – 100 eiro. Lielākā daļa vecāku apliecina, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam būtiski ietekmē ģimenes budžetu, un to visbiežāk norāda Latgalē dzīvojošie.
Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku apliecina, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam būtiski ietekmē ģimenes budžetu.

FOTO: Shutterstock.com

Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku apliecina, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam būtiski ietekmē ģimenes budžetu.

Aizvadītajā gadā vecāki viena bērna sagatavošanai skolas gaitām paredzēja tēriņus 51 – 100 eiro apmērā**, taču šogad vairums paredz ieguldīt 101 – 200 eiro. Piektā daļa vecāku šogad plāno iekļauties 51 – 100 eiro robežās, taču vien 13% paredz, ka varēs viena bērna skolas precēm iztērēt līdz 50 eiro. Teju katrs desmitais lēš, ka tēriņi varētu pārsniegt pat 200 eiro uz vienu bērnu. 

 

Katrs piektais rīdzinieks paredz, ka viena bērna sagatavošanai skolai varētu nākties iztērēt vairāk par 200 eiro, taču vēl biežāk augstus tēriņus paredz Zemgalē dzīvojošie – 31% vecāku atzīst, ka viena bērna sagatavošanai skolai plāno veltīt vairāk par 200 eiro. 

Interesanti, ka tieši lielajās pilsētas dzīvojošie norāda zemākus tēriņus un teju puse plāno iekļauties summās līdz 100 eiro par katru bērnu. 

Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku apliecina, ka bērnu sagatavošana jaunajam mācību gadam būtiski ietekmē ģimenes budžetu. Lielāko ietekmi izjūt Latgalē, taču par to mazāk satraucas Vidzemē un norāda, ka ģimenes budžetu skolas gaitu uzsākšana būtiski neietekmē. Neskatoties uz to, lielākā daļa vecāku (teju 70%) neatkarīgi no dzīvesvietas jaunajam mācību gadam nepieciešamo cenšas iegādāties laicīgi, izmantojot vasaras vai citas izpārdošanas. 

 

Vecāku pirkumu sarakstos no skolai nepieciešamajām precēm visbiežāk atrodas kancelejas preces, tām seko apģērbi un apavi.

Nedaudz vairāk par trešdaļu vecāku norādījuši, ka savai atvasei jāiegādājas skolas soma

Šogad ir palielinājies to vecāku skaits, kuru pirkumu sarakstos ir elektroniskās ierīces (piemēram, telefoni, datori, planšetdatori).

 Tās atrodamas katrā piektajā pirkumu sarakstā, salīdzinot ar pagājušās vasaras izskaņu, kad elektroniskās ierīces plānoja iegādāties vien katrs desmitais. 

Reklāma
Reklāma

 

Vaicājot, vai lielu daļu drēbju un citu nepieciešamo preču varētu aizgūt no vecākiem brāļiem, māsām vai radiniekiem, vien desmitā daļa vecāku apliecina, ka šāds ietaupījuma veids būs iespējams. Teju 70% tomēr spriež, ka no vecākiem bērniem nekas aizgūts netiks un preces skolai nāksies iegādāties no jauna. 

 

“Bērniem skolas laika tuvošanās asociējas ar lielu prieku un draugu satikšanu, taču vecākiem jauns mācību gads saistās arī ar palielinātiem tēriņiem. Ja pērn izaicinājums bija saprast, vai skola notiks klātienē vai attālināti, un, attiecīgi, cik daudz apģērba un citu preču iegādāties skolas gaitām, tad šogad izaicinājums ir vispārējs cenu pieaugums un tuvojošais rudens, kas biedē ar augstajām apkures un elektroenerģijas izmaksām. Saistībā ar šo, vien mazāk nekā puse vecāku norādījuši, ka varētu samazināt skolai paredzētos tēriņus. Lielākā daļa meklē un izmanto dažādas iespējas, kā efektīvāk sagatavot savas atvases skolai, tādēļ priecājamies, ka vecāki vasaras izskaņas akcijas un īpašos piedāvājumus bērnu precēm atzīst par noderīgiem,” saka Rīga Plaza” pārvaldnieka “Colliers” aktīvu pārvaldes direktore Irīna Toropova. 

 

*Tiešsaistes aptauju veica modes un izklaides centrs “Rīga Plaza” laika posmā no 2022. gada 3.-10. augustam sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

**Tiešsaistes aptauju veica modes un izklaides centrs “Rīga Plaza” laika posmā no 2021. gada 3.-11. augustam sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti