Kara Ukrainā dēļ Latvijā nomaina slāviskus vārdus, uzvārdus un arī tautību, ziņo ReTv

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu slāviskas izcelsmes vārdu vai uzvārdu nomaina pret citu, liecina Tieslietu ministrijas statistika. Iemesls – nevelēšanās, lai vārda dēļ cilvēks tiek saistīts ar agresorvalsti Krieviju.
Parasti ik gadu tiek izskatīts 1300-1500 uzvārda maiņas lietu, šogad līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 700.

FOTO: Shutterstock.com

Parasti ik gadu tiek izskatīts 1300-1500 uzvārda maiņas lietu, šogad līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 700.

Agrākais kamaniņbraucējs Kristens Rode pirms uzvārda maiņas bija Putins. Viņš ReTV Ziņām stāsta - kad Krievija iebruka Ukrainā, viņš vairs negribēja uzvārda dēļ tikt saistīts ar Krievijas prezidentu, jo neatbalsta karu, un ģimenē viņš nebija vienīgais, kurš protestu izrādīja, izvēloties citu uzvārdu. 

 

Bijušais kamaniņu braucējs Kristers Rode: “No sākuma sieva nomainīja uz manu uzvārdu, un tagad mēs abi nomainījām uz mana tēva uzvārdu. No mātes puses ir nācis šis uzvārds [Putins], un viņa pati arī jau ir to nomainījusi. Visi saka, ka atbalsta šādu rīcību.” 

 

Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta ReTV Ziņām sniegtā statistika liecina, ka Kristens nav vienīgais, kurš izvēlējies no Krievijas agresijas Ukrainā norobežoties, mainot uzvārdu: kopš kara sākuma šādu cilvēku skaits ievērojami pieaudzis. TM Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere: 

“Pēc 24. februāra šī tendence ir vēl pastiprinājusies, un cilvēki savos paskaidrojumos ļoti atklāti norāda, ka nevēlas, lai vārda vai uzvārda dēļ viņus identificē ar krievu tautības cilvēku.” 

 

Reklāma
Reklāma

Parasti ik gadu tiek izskatīts 1300-1500 uzvārda maiņas lietu, šogad līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 700. Tas, kādus uzvārdus izvēlas slāvisko vietā, lielākoties atkarīgs no vietas, kur cilvēks dzīvo: Latvijā nomaina pret parastiem, latviskajā kultūrvidē iederīgiem uzvārdiem, piemēram, Roze vai Ozols, bet ārvalstis mītošie dod priekšroku uzvārdiem, kas ir viegli uztverami un kuros nav mīkstinājuma vai garumzīmju, piemēram, Andersons. 

 

Līdzīga tendence vērojama arī vārdu maiņā. Solvita Saukuma-Laimere: “Ja cilvēks grib mainīt vārdu, arī to nereti nosaka vide, kur cilvēks dzīvo. 

Ir krievu izcelsmes cilvēki, kas saka – man ar Aļonu vai Jeļenu ir grūti, es gribu būt Liene vai, teiksim, Sanita. Ir dažādi.”

 

Cik reižu drīkst mainīt vārdu un uzvārdu?

 Izrādās, šis skaits nav ierobežots. Ja arī, teiksim, pēc trešās vai sestās reizes cilvēks tomēr grib citu vārdu, to var mainīt atkal. Tikai vienu reizi drīkst mainīt tautības ierakstu pasē. Ik gadu to izdara 20-30 cilvēku, bet šogad - jau ap 50. Visbiežāk izvēlas mainīt ierakstu par krievu tautību, tās vietā norādot latviešu vai poļu, vai ukraiņu, vai ebreju.