No nākamā gada minimālo algu varētu pacelt līdz 640 eiro, plānoti arī citi atbalsta pasākumi

Eglītis pauda, ka minimālās algas celšanai atbalsts esot bijis plašs, taču tas būtu no 1. janvāra un tiktu skatīts, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes. Patlaban vienošanās vēl nav panākta. Viņš pauda, ka ir jāsaprot – "jo mēs vairāk atvēlam inflācijas efekta mazināšanai, jo mazāk naudas paliek citām vajadzībām."

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka otrs piedāvātais variants – celt līdz 700 eiro – varētu būt par strauju, 

tāpēc reālākais variants, kas varētu būt pieņemams arī partneriem, būtu celšana līdz 640 eiro. 

"Ja šo pasakām laikus, tad tas ir kā signāls visiem, ka atalgojuma līmeņi gan privātajā, gan valsts sektorā ir jāceļ," viņš teica.

Runājot par ministrijas piedāvājumu izmaksāt 200 eiro tai pensionāru daļai, kuru pensijas nav augstākas vai ir vienādas ar maznodrošinātās mājsaimniecības slieksni 2022. gadā – 436 eiro apmērā – ministrs skaidroja, ka to kā "13. pensiju" varētu izmaksāt gada beigās, decembrī. Arī šo jautājumu valdībā vakar vienojās skatīt, veidojot nākamā gada budžetu.

Eglītis pauda, ka no premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") saņemtais uzdevums bija lūkoties tāda atbalsta virzienā, kas ir mērķēts.

"Nevaram maksāt visiem, kā tas bija iepriekšējās reizēs," pauda Eglītis, norādot, ka plašus pabalstus valsts vairs nevar atļauties, tāpēc mērķtiecīgāk jāsasniedz tās iedzīvotāju grupas, kurām objektīvi klājas grūtāk.

Tāpat viņš atgādināja, ka aizvien līdz gada beigām ir spēkā mājokļa pabalsts mājsaimniecībām, bet no 1. jūlija stāsies spēkā jau iepriekš paredzētais neapliekamā minimuma kāpums līdz 500 eiro strādājošajiem un pensionāriem.

Visu rakstu lasiet www.lsm.lv.