Veselības aprūpes nozare gatavojas gatavojas plašākai bērnu saslimstībai ar Covid-19 Delta variantu

Veselības aprūpes nozarē nešaubās, ka sekos vēl viens Covid-19 uzliesmojums, turklāt lielākas raizes nekā iepriekš ir arī par bērniem. To veicina Covid-19 jaunā Delta varianta augstais lipīgums un straujāka slimības norise. Tas jau liek pārskatīt hospitalizēšanas algoritmus, tostarp, gatavojoties arī lielāka bērnu skaita ārstēšanai slimnīcā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

FOTO: Shutterstock.com

Jaunais Delta paveids vairāk ķer jaunāka gada gājuma cilvēkus. Salīdzinājumā ar iepriekšējām formām tā gaita mēdz būt straujāka.

Nozarē pagaidām gan atturas prognozēt, vai tas nozīmēs vairāk pārslogotas slimnīcas, kā bija iepriekšējā vilnī -  kopš pandēmijas sākuma Latvijā vairāk nekā 14 000 Covid-19 slimnieku ārstējušies slimnīcā, bet cīņā ar slimību dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2500 cilvēku.

 

Lai arī lielākā daļa šo slimību izslimo viegli, to, cik tas var būt nopietni, no pieredzes zina stāstīt 58 gadus vecā jēkabpilieša Alekseja Saveļjeva ģimene. Viņš saslima decembrī un pirmās trīs dienas licies – būs kā lielākajai daļai, jo nebija ne temperatūras, ne klepus.

 

  • “Domāju, okei, 14 dienas paies, viss būs normāli, iešu atpakaļ uz uz darbu. Bet nu... nesanāca,” viņš atceras. Domas par veseļošanos mājās drīz bija jāatmet. Vispirms aizvests uz Jēkabpils slimnīcu, tad pārvests uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS), kur  ārsti par viņa dzīvību cīnījās trīs mēnešus. Divus no tiem viņš bija pieslēgts mākslīgajai plaušu ventilācijai, jo plaušas bija pilnībā bojātas.

 

Sekas tam Aleksejs jūt joprojām. “Pa nakti grūti elpot vēl, izmantoju skābekli. Pa dienu cenšos bez skābekļa iztikt, bet reizēm... reizēm, kad karsta diena, vajag drusku skābekli, kad normāla – tad nevajag,” viņš stāsta, un var just, ka apgrūtinātas elpošanas dēļ arī runāšana brīžiem sagādā grūtības.

 

Aleksejam no jauna bija jāmācās gan elpot, gan staigāt. Pirmos soļus viņš spēra maijā – piecus mēnešus pēc saslimšanas. Uzkāpt pa trepēm vai pacelt ko smagāku viņš joprojām īsti nevar. Tomēr ārsti, ņemot vērā slimības smagumu, arī to sauc par brīnumu. To atzīst arī Alekseja sieva Margarita Saveļjeva, kas pati ir medicīnas māsa Jēkabpils slimnīcā, kur aprūpēti arī Covid-19 pacienti.

 

Par vīra dzīvību viņa nebeidz pateikties mediķiem, un arī cilvēkiem, kas kritiskākajā brīdī atsaucās ziedot asinis pārliešanai. “Tā atsaucība Jēkabpilī -  kolēģi, bērnu klasesbiedri, draugi, vispār nepazīstami cilvēki – es vispār tādu atbalstu nebiju gaidījusi. Jo tās devas nāca simtiem iekšā tieši uz RAKUS priekš viņa.  Un tiešām sirsnīgs paldies visiem par to,” viņa saka ar asarām acīs.

 

Ārsti atzīst, ka diemžēl daudzi līdzīgi gadījumi ir bijuši ar bēdīgākām sekām, un vairāk nekā 2000 Covid-19 izraisīto nāvju nelielajai Latvijai ir pārāk liels zaudējums. Taču lielas cerības, ka varēs atslābt, nedod jaunais Covid-19 paveids – Delta.

 

RAKUS reanimatologs Roberts Stašinskis stāsta: “Bēdīgākais ir tas, ka, runājot, piemēram, ar kolēģiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, burtiski vēl runāju pirms pāris dienām, viņiem, atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem, šis jaunais paveids vairāk ķer jaunāka gada gājuma cilvēkus. Salīdzinājumā ar iepriekšējām formām tā gaita mēdz būt straujāka. Un, ja iepriekš pacienti ārstējās pat vairākus mēnešus un diemžēl liela daļa nomira, tad šie te pēdējie varianti ir tik bīstami un tik strauji iet uz priekšu, ka tie, kas mirst, tie  mirst ne vairs pēc vairākiem mēnešiem, bet jau nepilnas nedēļas laikā.”

 

Latvijā Delta variants nu jau ir absolūti dominējošs un veido gandrīz 100%, kamēr tā dēvētais Lielbritānijas, jeb Alfa variants, kura ietekmi izjutām pavasarī, praktiski izzudis. 

 

Taču atšķirībā no pavasarī dominējošā varianta, kas jau bija lipīgāks nekā iepriekšējie, jaunais var būt vēl divreiz lipīgāks. Tas nozīmē – no viena slimnieka tālāk saslimst divreiz vairāk cilvēku. 

 

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) epidemiologi novērojuši, ka praksē tas nozīmē, ka vīrusam ienākot mājsaimniecībā tagad visbiežāk saslimt visa ģimene, kamēr iepriekš - tikai daļa.

 

Reklāma
Reklāma

Lai arī skaitļos pagaidām salīdzinoši neliels, saslimstības pieaugums sākās jau jūlija beigās. Pamatā slimo nevakcinētie (pēc SPKC datiem - 82% no saslimušajiem), un. ņemot vērā salīdzinoši zemo vakcinācijas līmeni (pēc Veselības ministrijas datiem -  38% iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti), tas nozīmē, ka Delta variantam ir kur ieskrieties.

 

Modelēt prognozes par tālāko pieaugumu SPKC gan nesteidz, taču Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska augusta sākumā intervijā LTV “Rīta Panorāma” lēsa, ka nevakcinēti cilvēki no Covid-19 visticamāk izvairīties nevarēs.  “Ar vislielāko varbūtību viņi visi izslimos nākamās sezonas laikā,” viņa norādīja.

 

Nevakcinēti ir aptuveni miljons iedzīvotāju.

 

Vai tas nozīmē, ka atkal gaidāma slimnīcu pārslodze, kā tas bija ziemā un agrā pavasarī, kad slimnīcās vienlaikus bija vairāk nekā tūkstoš Covid-19 slimnieku, nozarē nesteidz apgalvot, cerībā, ka vairāk pacientu slimnīcās kā iepriekšējā viļņa pīķi, tomēr nebūs.

 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atzīst: “Mēs raugāmies ļoti stingri uz šiem hospitalizācijas rādītājiem, kas, jāsaka, pašlaik nekāpj, tā kā tas bija iepriekšējā periodā. Acīmredzot ir ietekme arī tam, ka ir vakcinēti cilvēki, kas veido arī saslimušo atsevišķu procentu. Bet slimnīcās nonāk mazāk smagā stāvoklī.”

 

Vienlaikus viņa piebilst, ka citu valstu pieredze jau parāda, ka Delta ietekmē ir pieaudzis bērnu hospitalizāciju skaits. Tam gatavojas arī Latvijā. Šobrīd topot jauni algoritmi bērnu hospitalizācijai – gan nosakot bērnu gultu skaitu reģionu slimnīcās, gan atrunājot, kad noteikti bērni jāved uz bērnu slimnīcu Rīgā. Mediķi gan norāda, ka trauksme vairāk saistīta tieši ar apjomu.

 

“Bērniem jebkurš no mums zināmiem variantiem norit vieglākā formā,” atzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, taču turpina: “Bet starp tiem daudzajiem saslimušajiem – jo vairāk būs saslimušo, jo pastāv lielākā iespēja, ka būs vairāk arī smagas formas.  Jo,ja viņu [saslimušo bērnu] ir daudz, tad arī smagās formas var būt biežāk sastopamas. Stāsts ir par to, ka, ja būs tāds straujš pieaugums vispār ar šīs infekcijas izplatību, tad slimnīcas tiks noslogotas ar pacientiem. Un mums jau bez Covid-19 ir citas problēmas, kuras ir jārisina.”

 

Vienlaikus arī it kā vieglas slimības izpausmes nevajagot novērtēt par zemu, jo šobrīd bērnu slimnīcā nākas saskarties ar tā sauktā garā Covid-19 izpausmēm arī bērniem. “Tur ir gan kognitīvie traucējumi, gan fizisku traucējumu grupas, par ko bērni nāk ar vairākām sūdzībām pie mums un tālāk mēs virzām pie speciālistiem. Mums ir bērni, kuriem ir bijuši sirds bojājumi un tālākā uzraudzība ir ļoti, ļoti svarīga. Tā dod arī drošību ģimenei. Bet katrā ziņā, mēs esam arī pamanījuši, ka bērni, kuri neskatoties samērā vieglu slimības gaitu, neatkopjas tik ātri,” stāsta D.Gardovska.

 

Vai cīņā ar Delta variantu Latvijā tiks potēta arī trešā vakcīnas deva vismaz atsevišķām riska grupām, pagaidām nav lemts, un nozarē par to runā piesardzīgi.

 

Latvijas speciālisti norāda, ka pēc līdzšinējās prakses vakcīnas no smagas saslimšanas joprojām pasargā, kas ir galvenais mērķis. Kad saslima Aleksejs, vakcinācija plašai sabiedrībai nebija pieejama. Tagad viņa ģimenē atzīst – vakcinēties vai nē, vispār neesot jautājumu. “Tikai tas cilvēks, kas ir izgājis tam cauri, ko esam izjutuši mēs, tuvinieki, mēs nevaram to pateikt, ko mēs izjutām. Tie trīs mēneši pagāja kaut kādā tādā, es pat negribu to atcerēties. Bet tas bija briesmīgi. Un es nevienam to nenovēlu.”