Latvijā zaļo sertifikātu sola 15. jūnijā. Kādi vēl atvieglojumi paredzēti vakcinētajiem pret Covid - 19

Ja viss noritēs pēc plāna un solītā, tad jau Jāņus pilnībā pret Covid-19 vakcinētie varēs svinēt lustīgāk, nekā paredz pašreizējie epidemioloģiskie ierobežojumi. Bet šobrīd vien Rietumeiropā ievieš tā dēvētās “zaļās kartes” pret jauno koronavīrusu vakcinētajiem, kas atceļ vairākus pandēmijas uzliktos ierobežojumus. Pagaidām Latvijā šie atvieglojumi ir gaužām nebūtiski.

FOTO: Shutterstock.com

Vakcinētie varēs brīvāk apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Piemēram, atverot kafejnīcu āra terases, apmeklētāji netiek šķiroti: jāpaļaujas vien uz “dabisko aizsardzību”.

Austrija plānojusi ieviest “zaļās kartes” saviem vakcinētajiem pilsoņiem, kas viņiem ļaus bez liekiem ierobežojumiem apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kultūras un citus pasākumus. Arī Vācijā pilnībā vakcinētajiem atcelti vairāki ierobežojumi, piemēram, apmeklējot frizētavu. Pat mūsu kaimiņvalstī Lietuvā izdos īpašas “Iespēju pases”, kas vakcinētajiem ļaus brīvāk apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas iekštelpās un piedalīties lielos pasākumos.

Tikmēr Latvijā šādas iespējas nav, un kafejnīcu āra terases atvērtas ierobežotam apmeklētāju skaitam – ne vairāk kā desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, neskatoties uz to, vai viņi ir vai nav vakcinējušies.
 

Jūnija vidū sola Zaļos sertifikātus

Jūnija vidū visā Eiropas Savienībā jāsāk darboties vienotajam Digitālajam zaļajam sertifikātam, kas atcels vairākus epidemioloģiskos ierobežojumus, kuri pašlaik jāievēro vakcinētajiem pret Covid-19. (Foto: Vida Press)

Vai arī Latvijā nevajadzētu ieviest kādu īpašu zaļo sertifikātu, kas tā turētājiem atceltu vismaz daļu ierobežojumu? Slimību kontroles un profilakses centra (SKPC) sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere Jauns.lv teica, ka šāds sertifikāts Latvijā pilnā apjomā varētu sākt darboties vasaras otrajā pusē, kad visā Eiropā ieviesīs Digitālo zaļo sertifikātu. Eiropas Komisijas tieslietu komisārs Didjē Reinderss paziņojis, ka skaidrība, kā tas izskatīties un darbosies, varētu būt jūnijā. Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju solījis līdz jūnija vidum izveidot risinājumus un kārtību, kā šo Zaļo sertifikātu ieviest.

Tettere arī pauda, ka “pilnvērtīgu” atvieglojumu ieviešana vai atcelšana visai sabiedrībai nav iespējama arī tikmēr, kamēr nav nodrošināta vakcinēšanās iespēja visiem gribētājiem. Kā zināms, šādas iespējas visiem parādījās tikai maija sākumā.

 

Piemēram, starp abu “AstraZeneca” vakcīnu saņemšanu atstarpe ir no 9 līdz 12 nedēļām. Tas nozīmē, ka tie, kuri pirmo poti saņēma maija sākumā, otro devu labākajā gadījumā saņems tikai jūlija vidū.
 

Draudus var radīt arī vakcinētie

Tikmēr šī mēneša pirmajās dienās strauji pieauga ar Covid-19 saslimušo skaits. Pirmām kārtām tas saistīts ar garajām brīvdienām, un tagad bažas rada kafejnīcu āra terases, kur ar distances ievērošanu iet visādi.

“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū”.

 

Šādu brīdinājumu maija otrajās brīvdienās Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauda Veselības ministrijas, SPKC, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un universitāšu slimnīcu speciālisti.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis saka, ka “nepieņemot mērus un ļaujot situācijai attīstīties nekontrolēti, saslimstība noteikti augs. Tas nozīmē, ka brīvas dzīvošanas prognozes vasarai nebūs labas”.

“Manuprāt, vismaz mēnesi vajadzētu vēl izturēt bez plašas pulcēšanās un kontaktēšanās, vienlaicīgi ejot ļoti strauji uz priekšu ar plašu vakcināciju. Tādas valstis kā Norvēģija un Somija ar pandēmiju tiek galā ar daudz mazākiem ierobežojumiem, jo cilvēki sadarbojās un ierobežojumus ievēro,” uzskata profesors, uzsverot, ka vakcinācija vien vīrusa izplatību nesamazinās. Lai saslimstība kristos tikai vakcinācijas aptveres dēļ, Dumpja ieskatā, būtu jāvakcinē vismaz 60% iedzīvotāju, taču viņš šaubās, vai tas notiks tuvākajos mēnešos un vai šāda vakcinācijas aptvere vispār tiks sasniegta.

Tettere skaidro, ka vakcinēšanās pilnībā nepaglābj no inficēšanās ar Covid-19. Tikai inficētais to pārslimo daudz vieglāk, bez nāves draudiem, pat bieži vien to pat nepamanot. Tas nozīmē, ka arī pilnībā vakcinētais var būt vīrusa pārnēsātājs, un tāpēc viņam jāievēro visi noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

 

Lielie atvieglojumi varētu stāties spēkā tad, kad būtu panākta tā dēvētā kolektīvā imunitāte. Pagaidām gan vēl nevar pateikt, cik lielam skaitam jābūt vakcinētiem, lai to sasniegtu. Par to domas dalās - 40, 60, 80 vai gandrīz 100 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Tettere min, ka par šo kolektīvo imunitāti pilnīgi droši varētu runāt tad, kad būs vakcinējušies vairāk nekā 90% cilvēku, tikpat, cik, ierobežojot citu infekcijas slimību izplatīšanos, obligāti vakcinē bērnus.
 

Kādi atvieglojumi spēkā un kas sagaidāms?

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, kas vakcinējušies pret Covid-19, gaida, kad viņiem tiks piešķirtas aizvien vairāk atvieglojumu. (Foto: Juris Rozenbergs)

Pašlaik pilnībā vakcinētie var neievērot pašizolāciju, atgriežoties no Eiropas valstīm, bet no 1. jūnija būs vieglāk saņemt individuālos pakalpojumus, ja gan pakalpojuma sniedzējs, gan klients būs vakcinējušies. Plānots arī ieviest masku nenēsāšanu darba kolektīvos līdz 20 cilvēkiem, ja visi strādājošie būs vakcinējušies. Bet tas ir nenozīmīgi, salīdzinot ar to, ko gaida vakcinētie. Paļaujoties uz valdības solīto, varam sagaidīt, ka pēc mēneša vakcinētajiem jau būs vairāk priekšrocību. 

Reklāma
Reklāma

Aprīļa beigās Veselības ministrija valdībā prezentēja “izņēmumus vakcinētām personām un apsvērumus obligātai vakcinācijai”, kurā uzsvēra “drošo zinātnes atziņu”, ko apstiprinājis ASV Slimību kontroles un profilakses centrs:

“Vakcinēti cilvēki var uzturēties vienās telpās ar citiem vakcinētiem cilvēkiem, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus un neievērojot distanci”.

 

Veselības ministrija arī paredz “izņēmumu, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts”:

  • vakcinētas personas var lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā (sporta aktivitātes, kultūras un izklaides pasākumos un tamlīdzīgi);
  • var atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās (to skaitā kultūras un izklaides pasākumi, ēdināšana);
  • var neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību;
  • vakcinēti pakalpojuma sniedzēji var nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā;
  • darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, var nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

Atslēgas vārdi šajos atvieglojumu piedāvājumos ir “pietiekamā vakcinācijas aptvere”.

Tātad, cik kopumā no valsts iedzīvotāju kopskaita ir jābūt vakcinētiem, lai viņiem tiktu noņemta vismaz daļa no ierobežojumu sloga? Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš minējis, ka tam jābūt 30-40% apmērā (līdz pagājušās nedēļas beigām vismaz vienu Covid-19 poti bija saņēmuši 20% Latvijas iedzīvotāju).

NVD Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Ieva Stūre Jauns.lv teica: “Pašlaik tiek ļoti aktīvi strādāts pie priekšrocībām vakcinētiem cilvēkiem, kas varētu tikt ieviestas tad, kad vakcinēti būtu pietiekoši liela sabiedrības daļa, tāpēc šobrīd tiek plānots, ka šādi atvieglojumi varētu tikt ieviesti aptuveni no jūnija vidus”.
 

Vai atbalstāt ierobežojumu atcelšanu pilnībā vakcinētiem?

Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele: “Ir vesela rinda ierosinājumu, kas būtu pielāgojami vakcinētajiem, bet pašlaik to ir maz, jo ir maz vakcinēto. Piemēram, no epidemiologiem ir ierosinājums, ka vakcinētie, ar Covid-19 saslimušo kontaktpersonas, var nesēdēt karantīnā, viņiem nav jāievēro pašizolācija. Bet tie ir maznozīmīgi atvieglojumi.

Tomēr par “zaļās pases” ieviešanu Latvija domā tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts. Jautājums ir par to, ka katra valsts var izstrādāt pati savus noteikumus, ko zaļā sertifikāta turētājam ļauj darīt. Domāju, ka valdībai būs jāpārskata atvieglojumi tajā brīdi, kad mēs sasniegsim 30% no visiem iedzīvotājiem, kuri ir vakcinēti, šobrīd tie ir 20%. Domāju, ka līdz tam vēl paies vairākas nedēļas.

Man nav informācija, ka šos atvieglojumus neieviesīs līdz vasaras beigām, bet tas, ka epidemiologi to negrib, ir cita lieta. Epidemiologi ir tādi, ka visu vainu uzliek sabiedrībai, bet paši skabargu savā acī neredz. Viņi tik slavina, cik labi ir Norvēģijā un Somijā, cik labi sabiedrība tur sadarbojas… Epidemiologiem jau nav nekādas intereses ieviest atvieglojumus – viņiem viss, kas kaut kādā ziņā ir izņēmumi, ir par sliktu.

Viņi visu gribētu aiztaisīt ciet un uzlikt uz “lokdaunu”. Un to var saprast - viņiem ir tāds mandāts.

 

Jūnijā jābūt zaļajam sertifikātam, un tad svarīga būs valdības nostāja, ko viņi ieviesīs – kas tajā sertifikātā būs iekšā, kādas atlaides būs mūsu valsts iekšpusē.

Mazam krogam, uzņēmumam būs sarežģīti atļaut restorānu iekštelpas apmeklēt tikai vakcinētajiem. Krogi diez vai to ieviesīs: tam vajadzīgs QR kods, kas jānolasa, un ne visiem ir tas skanēšanas aparāts. Bet teātri, koncerti, āra pasākumu, festivāli to noteikti ieviesīs. Pat skeptiskās valstis to šobrīd ievieš, piemēram, Norvēģija tagad atver iekšzemes ceļojumus tiem, kam būs zaļās pases.

Ierobežojumu atcelšana vakcinētajiem būtu mūsu valsts labā griba, paskubinot cilvēkus vakcinēties. Tas būtu gudri no valdības puses, bet mūsu valstī diemžēl ir tā, ka tikai sabiedrība ir pie visa pie visa vainīga”.

Prāta spēļu organizētājs (tagad spēles rīko attālināti) Zigmunds Fricsons: “Vakcinētajiem būtu jāatļauj Prāta spēlēs piedalīties klātienē, jo viņiem jābūt kaut kādam priekšrocībām. Vai to vajadzētu uzreiz? Tā kā šis nav īstais mirklis, jo, manuprāt, vakcinēto skaits vēl nav tik liels pret kopējo apjomu, lai būtu tik daudz cilvēku, kas gribētu piedalīties šāda veida pasūkumos.

 

Cilvēki viennozīmīgi ir noilgojušies pēc kaut kādas komunikācijas, pulcēšanās, bet ir jāizvērtē arī otrs moments – kapacitāte, cik daudz ir šādu cilvēku.

Kā to visu kontrolēt ir interesants jautājums: vai tas jāuzņemas pasākuma rīkotājam, vai tas ir kaut kāds cits mehānisms? Grūti pateikt, vai tā būtu nepieciešamība uzrādīt vakcinācijas pasi, vai tas būtu QR kods, kas ir vienkāršākais mehānisms? Nedomāju, ka tā būtu sarežģītākā lieta valstiskā līmenī.

Bet vai šie atvieglojumi ir šīgada jautājums? Mēs kolektīvā domājam, ka tas visdrīzākais varētu būt nākamā gada sākums, jo būsim reāli – vakcinēto skaits ir mazs, tempi ļoti zemi. Pāris komandām rīkot ekskluzīvu Prāta spēļu pasākumu, būtu problemātiski, jo tam tomēr kaut kādā veidā ir jāatpelnās.

Šāda veida pasākumi vakcinētājiem būtu ļoti strauji veicināmi, tas palielinātu vakcinēšanās tempu – bet šobrīd ir tā, kā ir”.

 

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis: “Ir diskusijas, ka jūnijā varētu ieviest kādus papildu atvieglojumus vakcinētajiem. Bet jāņem vērā, ka ir tādi, kas ir gribējuši vakcinēties, bet pie vakcinēšanās nav tikuši, bijušas dažādas aizķeršanās. Restorāni un viesmīlības joma ir priecīga par visiem, apkalpo visus. Tai pašā laikā jāteic, ka priekšrocību piešķiršana tikai vienai grupai ir arī cilvēktiesību jautājums”.