Vāc parakstus par iespēju visiem 1. - 4. klašu skolēniem mācīties klātienē

Sabiedriskās domas vietnē www.manabalss.lv tiek vākti paraksti par iespēju atjaunot klātnienes mācības visiem 1. - 4. klašu skolēniem neatkarīgi 14 dienu kumulatīvā Covid-19 gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā.
Vāc parakstus par iespēju visiem 1. - 4. klašu skolēniem mācīties klātienē

FOTO: Shutterstock.com

Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams labot MK rīkojumu Nr. 655 (pieņemts 06.11.2020.) "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", paredzot, ka klātienes mācības visiem 1.-4. klases skolēniem tiek organizētas klātienē, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus (distances ievērošana, maskas, dezinfekcijas pasākumi) un veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu. 
 

SPKC un Centrālās statistikas pārvaldes dati par saslimstību ar Covid-19 liecina, ka februāra sākumā ieviestie ierobežojumi īstenot klātienes mācības nav sasnieguši savu mērķi - mazināt minēto saslimstību. Minimālā saslimstības samazinājuma cēloņsakarība ar ierobežojumiem izglītības jomā nav pierādāma. Taču ir skaidrs, ka šie ierobežojumi neatsver neērtības un zaudējumus, kas rodas neklātienes mācību procesā mazākajiem skolēniem un to vecākiem. Lai 1.-4. klases skolēns spētu piedalīties neklātienes mācību procesā, tam ir nepieciešams pieaugušā - vecāka vai pieskatītāja - atbalsts, portālam Mammamuntetiem.lv skaidro  iniciatīvas autore Laura Ērkšķe. 

Iespēja parakstīties par iniciatīvu ir portālā www.manabalss.lv - ATĻAUT VISIEM 1.-4. KLASES SKOLĒNIEM MĀCĪTIES KLĀTIENĒ

Tas nozīmē, ka pilnvērtīgi veikt savus pienākumus strādājošs vecāks bērna mācību procesa laikā nevar. Tas pakļauj šos vecākus lielākam riskam būt mazāk konkurētspējīgiem darba tirgū vai piespiež samierināties, iespējams, ar zemāku atalgojumu, ko samazināta paveiktā darba apjoma dēļ varētu piedāvāt darba devējs. Darba devējam tāds darbinieks nav īsti “pievilcīgs”, jo no valsts puses nav pietiekama atbalsta mehānisma darba devējiem, kam jāsamierinās ar to, ka darbinieks faktiski strādā uz pusslodzi. 

Savukārt ģimenēs, kurās vecāku darba specifika neļauj piedalīties bērna klātienes mācībās (piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, ārsti, medicīnas personāls), visticamāk bērnam vispār netiek sniegts pietiekams atbalsts mācību procesā, it īpaši, ja ienākumi no šā darba ir vienīgais ģimenes iztikas avots (piemēram, ja bērnu audzina viens vecāks vai otrs vecāks ilgstoši ir bezdarbnieks). Tātad šim bērnam principā ir liegtas tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Kā ļoti būtisku apstākli jāpiemin tas, ka tik maziem bērniem ir ārkārtīgi svarīgi regulāri uzturēties vienaudžu vidū, stiprinot savas socializēšanās prasmes un iemaņas, kā arī būt fiziski aktīviem. Tas šobrīd principā ir liegts. Neesot regulāram, paredzamam atbalsta mehānismam no valsts puses, kas ļautu vecākiem algot palīgus bērnu mācību procesā vai kas kompensētu samazinātos ienākumus, esošie ierobežojumi neatsver ieguvumu (minimālu saslimstības samazinājumu).
 

Reklāma
Reklāma

Bērni no tā iegūs izglītību pienācīgā kvalitātē, sociālās iemaņas un psiholoģisko līdzsvaru. Vecāki - iespēju pilnvērtīgi veikt savu darbu bez bažām palikt bez darba vietas vai ar samazinātiem ienākumiem. Darba devēji - darbiniekus, kas spēj pilnvērtīgi veikt savu darbu. Valsts - iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus (kas nebūs jānovirza papildus atbalsta mehānismiem strādājošiem vecākiem un/vai bezdarbnieku pabalstiem un pilsoņus (vecākus), kuri ir motivētāki ievērot ierobežojumus, ja tas ļauj sākumskolas bērniem apmeklēt klātienes mācības.