Kāpiens uz Mežaparka estrādes jumta – Latvijā jaunieši nododas kārtējai dzīvību apdraudošai interneta muļķībai

Pašā “TikTok” video, kas ievietots kādā no sociālā tīkla kontiem, redzams vien kāpiena rezultāts – jaunietis sēž uz Mežaparka Lielās estrādes jumta konstrukcijas, kas pārsedz estrādes skatuvi. Konstrukcija tās centrā sasniedz 35,8 metru augstumu.

Konkrētajam "TikTok" kontam kopumā ir 6060 sekotāju, kopumā virs 52 300 “patīk atzīmju” un virkne līdzīgu videomateriālu.

Pati nodarbe internetā tiek saukta - "rooftopping" vai "roofing". Pēc būtības - dzīvību apdraudoša kāpšana augstās celtnēs vai objektos, bez drošības ekipējuma un bieži vien nelegāli piekļūstot konkrētajiem objektiem.

Ir pamats šaubīties, vai video redzamā, iespējams, nepilngadīgā persona var palepoties ar daudzu gadu pieredzi alpīnismā, kas, ja izrādītos taisnība, tik un tā nemainītu faktu, ka šāds kāpiens ir likumpārkāpums.

Taču ir pavisam skaidrs, ka galēji neveiksmīgi sperta soļa gadījumā pārgalvīgajam kāpējam būtu jāpiedzīvo brīvais kritiens un atsišanās pret 100 miljonu vērtās estrādes skatuvi ar visām no tās izrietošajām sekām.

Apsargi, iespējams, nav pamanījuši jaunieti
Jauns.lv vērsās Rīgas domes (RD) Īpašuma departamentā, lai noskaidrotu, vai domei ir zināms par konkrēto incidentu, kā arī lūgtu skaidrot, kā pieļauts, ka jaunietis netraucēti uzrausies jumta konstrukcijā un vēl paguvis sevi safilmēt.

RD Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Kantiņa informēja, ka 2020. gada oktobrī Mežaparka Lielās estrādes iežogotā teritorija, Ostas prospektā 11, Rīgā tika nodota būvniecības kompānijai “LNK Industries”, lai īstenotu jaunās estrādes būvniecības B posma otro kārtu.
 

Visbiežāk gan šādas bīstamas izklaides policija konstatē pamestās ēkās un būvēs – šādos gadījumos policija ne tikai par notikušo ziņo vecākiem un vērtē pārkāpēja un vecāku atbildību, bet arī sazinās ar attiecīgās būves apsaimniekotāju, lai būve tiktu padarīta nepieejama garāmgājējiem

“LNK Industries” saistībā ar incidentu pauda, ka Mežaparka Lielā estrāde no publiski pieejamās teritorijas ir ierobežota ar pastāvīgu žogu gar Atpūtas ielu. Pats estrādes ēkas būvlaukums papildus ir norobežots ar pagaidu žogu pa būvlaukuma perimetru. Ņemot vērā ka tribīņu zonā nekādi darbi netiek veikti, ikdienā tur cilvēku kustība un pārvietošanās nenotiek. Savukārt, lai nodrošinātu šīs zonas uzraudzību un kopējo būvlaukuma apsardzi, tiek veikta periodiska perimetra apgaita.

Minētais incidents, iespējams, noticis brīvdienā, kad tuvumā nav bijuši cilvēki, un posmā starp apsardzes apgaitām, pieļauj domē.

“Mēs veiksim minētā starpgadījuma izmeklēšanu un izvērtēsim pieejamos videoierakstus, kā arī veiksim pārrunas ar objekta apsardzes dienestu, lai uzlabotu kopējo apsardzi un nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos,” sola RD Īpašuma departamenta pārstāve Kantiņa.

Policija izglīto par bīstamību, ko rada “akla sekošana trendiem”
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis skaidro, ka RPP ikdienā ne tikai seko līdzi jauniešu aktivitātēm pilsētā, bet arī regulāri vada drošības lekcijas gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs.

Cita starpā lekcijās tiek stāstīts par bīstamību, ko rada “akla sekošana sociālo tīklu trendiem”.

“Cik zināms, tad konkrētie jaunieši policijas redzeslokā ar savu bīstamo izklaidi nav nonākuši. Visbiežāk gan šādas bīstamas izklaides policija konstatē pamestās ēkās un būvēs – šādos gadījumos policija ne tikai par notikušo ziņo vecākiem un vērtē pārkāpēja un vecāku atbildību, bet arī sazinās ar attiecīgās būves apsaimniekotāju, lai būve tiktu padarīta nepieejama garāmgājējiem,” skaidro RPP pārstāvis.
 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola pastāstīja, ka tieši šādi gadījumi, kad cilvēki atrodas uz būvju konstrukcijām lielā augstumā, nav novēroti.

“Ceram, ka arī nebūs – ka cilvēki necentīsies sevi lieki apdraudēt. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad nepilngadīgas personas atradušās uz ēku jumtiem. Piemēram, aizvadītajā vasarā bija gadījums, kad jaunieši bija uz jumta, taču beigās viņus nebija nepieciešams celt lejā – tikai novest lejā pa ēkas iekšējām kāpnēm,” pauda Vītola.