Beidzot apstiprināts jaunais pamatizglītības standarts!

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kuras mērķis ir skolēnos attīstīt 21.gadsimtam svarīgās kompetences. Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pauž prieku, ka tas beidzot ir noticis: "Žēl, ka šī pamatizglītības standarta izstrādes procesā bijušas daudzas liekas diskusijas, kas vecākos varēja radīt sajūtu, ka izmaiņas nav vajadzīgas. Taču nu mūsu organizācija ir neizsakāmi priecīga, ka reālais darbs pie izmaiņām Latvijas izglītībā var sākties."

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes.

FOTO: Shutterstock.com

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes.

 

 

Skolotājs - procesa vadītājs

Apstiprinātais pamatizglītības standarts un jau iepriekš valdībā apstiprinātās pirmsskolas vadlīnijas nodrošina pilnveidotā mācību satura un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus katrā no mācību jomām. Vadoties no tā, skolas var izmantot jau sagatavotus mācību programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu plānus. Jaunajā mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš ne tikai sniedz zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod tās gatavas. Tāpat liela loma ir skolotāju savstarpējai sadarbībai un kopīgai darba plānošanai.

 

Septiņas cilvēka dzīvei nozīmīgās mācību jomas

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

 

Caurviju prasmes

Saglabājot fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

 

Īpaša vieta tehnoloģiju jomai

Reklāma
Reklāma

Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā mācību priekšmeta "Mājturība un tehnoloģijas" vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets "Dizains un tehnoloģijas" visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu "Inženierzinības". Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1.klases, 1.-3.klasē to mācot integrēti, bet 4.-9.klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9.klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.

 

Svešvalodas - agrāk

Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk - no 4.klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7.klases. Sākot no 2.klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes. Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets "Teātra māksla", kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku. Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastiprināta latviešu valodas loma.

 

Vērtēšana - svarīga skolēnu sasniegumu uzlabošanā

Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.-3.klašu posmā visos mācību priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu.

 

Zināšanai!

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4. un 7.klasē, 2021.gada 1.septembrī - 2., 5.un 8.klasē, bet 2022.gada 1.septembrī - 3., 6. un 9.klasē. Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020.gada 1.septembra.