Tieslietu ministrijas pirmslaulību kursi maz apmeklēti
Tieslietu ministrijas pirmslaulību kursu pilotprojekts nav sasniedzis izvirzīto mērķi – apmācīt 50 pārus visā Latvijā. Tā vietā ministrijas izstrādāto saturu par laulību ētiskajiem, tiesiskajiem un citiem aspektiem noklausījušies tikai 16 pāri Rīgā.
FOTO: Shutterstock.com
Lai gan līdzīga rakstura kursus gadiem ilgi rīko baznīcas, ministrija uzskatīja, ka atsevišķas apmācības nepieciešamas arī tiem pāriem, kas laulību vēlas slēgt dzimtsarakstu nodaļās.
Reģionos neizdevās nokomplektēt nevienu interesentu grupu. Raugoties uz vājajiem projekta rezultātiem, eksperti iesaka ministrijai pārvērtēt šo apmācību lietderību un kursu saturu.
Lasītākais
Viedokļi nesakrīt jautājumā par to, vai nepieciešamas, piemēram, psihoterapeitu lekcijas pirms laulībām, vai tās labāk apmaksāt brīžos, kad tas ģimenei patiešām nepieciešams. Pašā ministrijā atturas vērtēt kursu lietderību, veiksmes un neveiksmes un uzskata, ka iesāktais ir jāturpina.
Tieslietu ministrijas izstrādāto pirmslaulību apmācību programmu nevalstiskās organizācijas sāka īstenot pagājušajā gadā, un kursus absolvēja vien 16 pāri Rīgā. Lai gan līdzīga rakstura kursus gadiem ilgi rīko baznīcas, ministrija uzskatīja, ka atsevišķas apmācības nepieciešamas arī tiem pāriem, kas laulību vēlas slēgt dzimtsarakstu nodaļās.
Tieslietu ministrijas izstrādāto pirmslaulību apmācību programmu nevalstiskās organizācijas sāka īstenot pagājušajā gadā, un kursus absolvēja vien 16 pāri Rīgā.
Kāds avots, kas lūdz savu vārdu neatklāt, Latvijas Radio stāsta, ka patiesais interesentu skaits varētu būt bijis vēl mazāks. Daļa pāru kursus esot apmeklējuši, domādami, ka tie paredzēti tieši katoļticīgajiem. Un tikai lekciju laikā sapratuši, ka apgūst citu programmu.
Dzimtsarakstu departamenta direktore ministrijā Solvita Saukuma-Laimere atturas vērtēt projekta iznākumu.
“Uzskatām, ka šis iepriekšējais gads un šie pāri nedod mums pilnu ainu par to, cik tad ir lietderīgi šādus kursus turpmāk veidot, līdz ar to mums ir vēlme arī šogad turpināt, un mēs arī piedāvāsim pāriem apgūt šos kursus,” norāda departamenta direktore.
Kursu jēgu un nepieciešamību jau no sākta gala licis apšaubīt fakts, ka tos apmaksā no valsts budžeta. Filozofi, antropologi un citu sociālo zinātņu pārstāvji pētījuši apmācību saturu un to sauca par zinātniski vāji pamatotu un stereotipus veicinošu, tam piekrīt arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Viena pāra apmācības šajos kursos izmaksāja 160 eiro.
“Saturs ir tāds gana virspusējs un vispārīgs, un, tiesa, pēc aizrādījumiem tas arī ir pielabots, bet jautājums jau ir par lietderību, ka varbūt ir jāturpina cits virziens. Sekot cilvēku vajadzībām, nevis iedomāties un ģenerēt šīs vajadzības mākslīgi. Saskaņā ar pētījumiem tās ir ģimenes kaut kādi pagrieziena, varbūt ne krīzes, bet pagrieziena momenti, kad šis atbalsts ir vajadzīgs,” norāda Putniņa.
Piemēram, modulis par bērna kopšanu pāriem, kas ir svinīgā notikuma gaidās, maz interesē. Iespējamie konflikta scenāriji izspēlēti, bet pāragri. Eksperte uzskata, ka lietderīgāk būtu naudu ieguldīt psihologu un ģimenes konsultantu piesaistei brīdī, kad ģimenei tas ir vajadzīgs, bet tā par šo pakalpojumu nevar samaksāt.
Viena pāra apmācības šajos kursos izmaksāja 160 eiro. Vineta Preisa no „Svētās ģimenes mājas” nepiekrīt Putniņas teiktajam un uzskata, ka konflikti un citas nebūšanas jānovērš, negaidot krīzes situācijas.
“Tādas pozitīvās prevencijas pasākumi ģimenēm faktiski nav. Mēs daudz runājam par vardarbību un jau gribam cīnīties ar kaut kādām negatīvām sekām, skatāmies, kā to novērst, bet faktiski būtu vērts ieguldīt tādā pozitīvā prevencijā, un šis ir tāds ļoti rets pakalpojums valsts mērogā, ko noteikti būtu vērts attīstīt,” saka Preisa.
Šogad apmācības iecerēts organizēt aprīlī un maijā.
Avots: www.lsm.lv
