Jaunās nodokļu reformas rezultātā zaudētāji būs mazo algu saņēmēji ar bērniem

Saeimas 25. augsutā galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada. 

FOTO: Shutterstock.com

Finanšu ministrija uzsver, ka darbaspēka nodokļa reforma būtiski veicinās darba algas palielināšanos, kā rezultātā iegūs arī tie, kuri šobrīd saņem visai mazu algu.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.
 

Izpētot likuma grozījumu ietekmi uz strādājošo atalgojumu, secināts: jo vairāk apgādājamo un mazāka alga uz rokas, jo jaunā nodokļu reforma ir neizdevīgāka. 

 

No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām - pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.


Neraugoties uz it kā pozitīvajām izmaiņām, laikraksts "Neatkarīgā" ir izpētījusi, ka patiesībā daļa strādājošo, arī ar visai knapiem ienākumiem, nākamgad algā uz rokas saņems pat mazāk nekā šogad. Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka darbaspēka nodokļa reforma būtiski veicinās darba algas palielināšanos, kā rezultātā iegūs arī tie, kuri šobrīd saņem visai mazu algu.
 

Finanšu ministrijas mājas laipā ievietotais algas kalkulators, kas izveidots sadarbībā ar Swedbank finanšu institūtu, rāda, ka strādājošais, kura apgādībā ir divi bērni un kura alga uz papīra ir 600 eiro mēnesī, nākamgad mēnesī uz rokas saņems vidēji par trim eiro mēnesī jeb 36 eiro gadā mazāk nekā šogad (pieņemot, ka strādājošais izmanto iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par diferencēto neapliekamo minimumu). Savukārt strādājošais bez apgādājamiem ar 1669 eiro lielu algu (uz papīra) nākamgad uz rokas saņems vidēji par 24,77 eiro mēnesī vai 297,24 eiro gadā vairāk nekā šogad.
 

Izpētot likuma grozījumu ietekmi uz strādājošo atalgojumu, secināts: jo vairāk apgādājamo un mazāka alga uz rokas, jo jaunā nodokļu reforma ir neizdevīgāka. Piemēram, visi strādājošie ar vienu apgādājamo, kuru alga ir mazāka nekā 332 eiro mēnesī (uz papīra), nākamgad uz rokas algā saņems mazāk, ja vien, protams, nepieaugs samaksa par darbu. Arī strādājošie ar diviem apgādājamiem, kuru alga nepārsniedz 521 eiro uz papīra, uz rokas saņems mazāk nekā šogad vidēji. Strādājošam ar trim apgādājamiem ir jāpelna vismaz 706 eiro, lai justu pozitīvu ieguvumu no darbaspēka nodokļu reformas. Ja alga ir mazāka, tad arī maciņā būs mazāk.
 

Visu rakstu lasiet šeit.

Reklāma
Reklāma


FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis "Neatkarīgajai"  skaidro, ka darbaspēka nodokļa reforma jāskata kopumā ar visām plānotajām nodokļu politikas izmaiņām, kā, piemēram, arī minimālās darba algas paaugstināšanu no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī no 2018. gada 1. janvāra, kas būtiski veicinās darba algas palielināšanu. Minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai (nosakot minimālo cenu šāda veida darbam), nevienlīdzības mazināšanai un vienlaikus darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību. Tāpat nav maznozīmīgi, ka atalgojuma veicinošs faktors būs tautsaimniecības izaugsme, kas ir paredzēta ar ekonomiskām prognozēm.
 

"Attiecībā par strādājošo ienākumiem ar apgādājamajiem varam minēt, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, gan valsts sociālie pabalsti, kas veicina ģimeņu ienākumu palielināšanos. Tāpēc, lai radītu ekonomiski labvēlīgākus apstākļus daudzbērnu ģimenēm, Labklājības ministrija ir ierosinājusi no 2018. gada 1. janvāra palielināt ģimenes valsts pabalstu arī par trešo bērnu ģimenē uz 50,07 eiro (šobrīd - 34,14 eiro). Par minēto ierosinājumu vēl būs jālemj Ministru kabinetam un vēlāk arī Saeimai, izskatot budžeta projektu 2018. gadam," stāstījis A. Jarockis.


Portāls Mammamuntetiem.lv sazinājās arī ar Valsts Ieņēmumu dienestu ar lūgumu paskaidrot, kā tiks praksē piemērotas nodokļu izmaiņas. Kā pavēstija VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, dienests pašlaik vēl nevar komentēt izmaiņas, jo nav apstiprināti noteikumi, kuros būtu izskaidrota nodokļu reformas piemērošanas gaita.