Vai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma drīkst prasīt pusslodzes darbu?

Saskaņā ar Darba likuma 156. panta pirmo daļu bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Ja darbiniekam nav iespējas atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma perioda beigām, darba devējs var lūgt darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Šāda atvaļinājuma ilgums Darba likumā nav reglamentēts. Tomēr darba devējs var atteikt apmierināt darbinieka lūgumu un prasīto atvaļinājumu nepiešķirt.

Saskaņā ar Darba likuma 134.panta otro daļu darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka ar 2017.gadu, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas darba devējam ir jāveic par saviem darbiniekiem. Izmaiņas attiecas uz uzņēmumiem – darba devējiem, kuru darbinieki  saņem atalgojumu mazāku par minimālo mēneša darba algu, neatkarīgi no tā vai viņi šo algu nopelna strādājot pusslodzi vai pilnu slodzi. Par katru darbinieku, kurš neietilpst likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā izņēmuma kategorijā, būs jāmaksā arī minimālās obligātās iemaksas no minimālā sociālo  iemaksu objekta (2017.gadā minimālo iemaksu objekts - 285 EUR, bet ar 2018.gada 1.janvāri valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga). Ja darba ņēmējam darba vietā, kura algas grāmatiņā būs uzrādīta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, būs noteikta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga, sociālās iemaksas no starpības starp valstī noteikto minimālo algu un faktiski noteikto algu būs jāmaksā darba devējam no saviem līdzekļiem. Minimālās sociālās iemaksas  neietekmēs darba ņēmēja saņemamo ienākumu apmēru, bet atbilstoši likuma mērķim, šādas iemaksas nodrošinās darbiniekam iespēju saņemt visas valstī noteiktās sociālās garantijas.
 
Personu loks, uz kurām izmaiņas neattiecas, un par kurām sociālās iemaksas, tāpat kā līdz šim, veiks no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma (darba algas) ir šāds:
·         pensionāri;
·         personas, kurām līdz vecuma pensijas saņemšanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk, un kuras pēdējo 12 mēnēšu laikā nav bijušas algoti darbinieki vai  pašnodarbinātie;
·         personas ar I un II grupas invaliditāti;
·         pirmos trīs mēnešus personām, kas pirmreizēji kļuvušas par darba ņēmēju;
·         jaunieši līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vai studē;
·         notiesātie, kas soda izciešanas laikā strādā; 
·         darba devējs, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba ņēmējam periodā, kad tas ir cita darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks;
 
Papildu var piebilst, ja iepriekš uzskaitītās personas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, 2017.gadā viņām piemēro sociālo iemaksu objektu trīs astotdaļu apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 142,50 euro (par personu būs jāmaksā 48,58 EUR), bet 2018.gadā iemaksu objektam jābūt ne mazākam par pusi no minimālās mēneša darba algas.
 
Jautājumu un neskaidrību gadījumā, var zvanīt uz VID nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, un izvēloties speciāli izveidotu tematu “Minimālās sociālās iemaksas“, saņemt skaidrojumus uz jautājumiem par minimālo sociālo iemaksu aprēķināšanas un piemērošanas kārtību dažādos dzīves gadījumos.