Šokējoša tradīcija: dzimumorgānu apgraizīšanu veic 100 miljoniem meiteņu katru gadu VIDEO

17 gadus vecās Kadijas stāsts
Kadija nāk no Somālijas un pirms diviem gadiem pārbēga uz Lielbritāniju, lūdzot patvērumu no konfliktu un kara plosītās valsts. Kadija savu stāstu uzticēja britu medijam “The Guardian”, taču saprotamu iemeslu dēļ savu seju nepubliskoja. 
 

“Man bija desmit gadu, kad man veica dzimumorgānu apgraizīšanu. Visas manas draudzenes bija to piedzīvojušas, un es jutos kā tāds baltais zvirbulis, tāpēc pati lūdzos mātei, lai man to izdara. Tikai vēlāk, jau dzīvojot Lielbritānijā, es sapratu, kāpēc mamma īsti negribēja lai man veic šo operāciju,”  stāsta Kadija, kurai ir Somālijai neraksturīgi domājoša māte, jo visbiežāk tur un daudzviet citur ģenitāliju apgraizīšana nav jautājums, ko izlemj pati meitene, – tā ir tradīcija un pat obligāta. 

Es sajutu tik mežonīgas sāpes, it kā man dzīvai ādu vilktu nost. Starp citu, nereti ir gadījumi, kad meitenes nomirst, jo vecās sieviņas nav medicīniski izglītotas un nogriež daudz par daudz

Taču Kadijas māte paklausīja meitas lūgumam, un abas devās veikt šo operāciju. “To dara bez anestēzijas. Atceros, māte bija klāt un glaudīja man galvu visu procesa laiku. To veic ar žileti, parasti kāda gados veca, cienījama sieviete. Mamma noliecās pār mani… un es sajutu tik mežonīgas sāpes, it kā man dzīvai ādu vilktu nost. Starp citu, nereti ir gadījumi, kad meitenes nomirst, jo vecās sieviņas nav medicīniski izglītotas un nogriež daudz par daudz – tad meitenes noasiņo līdz nāvei,”  atklāj Kadija. 
 

Kad viņa pārbēga uz Lielbritāniju, jauniete bija pārsteigta, ka citur pasaulē pret apgraizīšanu ir klaji noraidoša attieksme. “Es pavaicāju savām jauniegūtajām paziņām par šo lietu un biju pārsteigta, ka viņas nav apgraizītas. Sāku interesēties par šo tradīciju dziļāk un tagad pilnībā esmu mainījusi domas. Somālijā iestāties pret apgraizīšnas praksi ir pilnīgs tabu,” viņa saka un uzsver, ka pati šobrīd “Facebook”  sākusi kampaņu pret drakonisko manipulāciju, kam pakļautas miljoniem meiteņu visā pasaulē. 
 

Kā un kāpēc veic meiteņu dzimumorgānu apgraizīšanu? 
28 valstīs, galvenokārt Āfrikā, meiteņu dzimumorgānu kropļošana ir legāla tradīcija. Katru dienu aptuveni 8 tūkstoši meiteņu iet tam cauri.   

Operācijas jēga ir mazināt vai pilnībā izskaust sievietes seksualitāti jeb libido.  Pamatuzdevums: nogriezt vai pat pilnībā izgriezt klitoru – orgānu, kurš sievietei nodrošina baudas sajūtu; klitoram nav nekāda cita pielietojuma kā tikai sniegt labsajūtu. To nogriežot, samazinās vai pat pazūd sievietes tieksme pēc baudas.  Tā ir ļoti sena tradīcija – ir pētījumi, kas liecina, ka pat senajā Ēģiptē sievietes tika apgraizītas.  Valda uzskats, ka izkropļoti sieviešu dzimumorgāni viņas padara “tīras”  un uzticīgas saviem vīriem. Sieviete, kura nezina, kas ir seksuāla bauda un orgasms, nepārkāps laulību ar citu vīrieti. 
 

Sieviešu apgraizīšanai ir vairāki paveidi – visizplatītākais (apm. 85%) ir klitora galviņas nogriešana. Otrs izplatītākais tips ir skarbāks – tiek izgriezts viss klitors (to uzskata par vīriešu dzimumlocekļa analogu pēc formas un nozīmes), taču visbriesmīgākais ir gan klitora izgriešana, gan daļēja vagīnas aizšūšana, atstājot nelielu caurumu urīna un menstruālo asiņu izvadīšanai.   
 

Vecums, kad meitenēm veic šo operāciju, dažādās valstīs variē no 4 gadu vecuma līdz pat 18. Visizplatītākais vecums meiteņu apgraizīšanai ir 4-11 gadi, jo tad ir pilnīgi skaidrs, ka meitene atcerēsies piedzīvotās sāpes. Un tieši fakts, ka viņa to atceras, darbojas kā garants, ka sieviete neizmēģinās dzimumaktu ar vīrieti pirms nav precējusies. Tās meitenes, kuras piedzīvojušas trešā tipa apgraizīšanu, neielaidīsies kontaktā ar vīrieti, jo labi zina, cik ļoti varētu sāpēt pusaizšūtās maksts “caurduršana”. 
 

Apgraizīšanu veic kā slimnīcās, tā arī mājās. Bieži to dara meitenes vecmāmiņa, taču ir zināmi gadījumi, piemēram, šur tur Nigērijā, kad šo procesu veic vīriešu frizieri, un tas pat iekļauts viņu pakalpojumu sarakstā. 
 

Cīņa PRET 
Par tūkstošiem gadu seno tradīciju izskaust sieviešu libido zināms jau sen, taču politiskā līmenī par to sāka runāt vien 1980.gadā.  Plašāku uzmanību šai lietai pievērsa modele Varisa Dirija – viena no pirmajām melnādainajām modelēm, kura dzimusi Somālijā un piedzīvojusi apgraizīšanu. 

Viņa sarakstījusi grāmatu par šo tradīciju, kā arī uzņemta filma (“Desert flower”) pēc viņas dzīves motīviem. Varisa joprojām ir modele un cīnās par cilvēktiesībām arī politiskā līmenī, apceļojot pasaules valstis un uzstājoties. Varisa ir jau minētās Kadijas elks – Kadija cer kādreiz sastapties ar modeli un, iespējams, strādāt kopā, cīnoties pret tumsonību. 
 

Kopš 1979.gada Pasaules Veselības organizācija cenšas panākt likumisku spēku šīs manipulācijas ierobežošanai.  Šajā laikā vairākās Āfrikas valstīs panākts apgraizīšanas aizliegums. 2001.gadā ģenitāliju kropļošanu aizliedza Burkinafaso, Džibutija, Centrālāfrikas republika, Eritreja, Uganda u.c. Mauritānijā līdz šim gandrīz visas sievietes tika apgraizītas, taču kopš 2010.gada tas ir aizliegts ar likumu. 
 

Relatīvi attīstītajā Ēģiptē apgraizīšanas aizliegumu panāca… skandāli. Piemēram, 1995.gadā raidsabiedrība CNN demonstrēja kadrus ar stipri izkropļotu desmit gadus vecu meiteni.  Viņu bija graizījis kāds frizieris, kurš strādājis lielveikalā, un operācija paveikta šokējoši zemā kvalitātē. Šie attēli dzimumorgānu kropļošanu pacēla politiskā līmenī, un sabiedrībā sākās asas diskusijas par to nepieciešamību. Visbeidzot 2007.gadā no pretsāpju līdzekļu pārdozēšanas nomira 12 gadus veca meitene, un Ēģiptē nolēma apgraizīšanas praksi aizliegt. 
 

Tomēr likums nenozīmē, ka apgraizīšanas netiek turpinātas meiteņu mājās vai pie kaktu dakteriem. Arī Lielbritānijā, kur šīs operācijas nav legālas jau 30 gadu, vismaz 24 00 meiteņu ik gadu tomēr tiek apgraizītas. Tik stiprs ir tradīcijas spēks. 

Avots: www.kasjauns.lv