Vai notvert Imantas pedofilu policijai vispār ir pa spēkam?

Nozieguma raksturs liek šo atgadījumu saistīt tieši ar Imantas pedofilu, bet galēja apstiprinājuma tam nav un tāda nebūs līdz pat brīdim, kad nelietis ir notverts un viņa vaina visos noziegumos ir pierādīta tiesā. Sabiedrībā jau no paša sākuma bijusi novērojama salīdzinoši augsta aktivitāte – izveidotas vairākas brīvprātīgo grupas, kas apņēmušās patrulēt Imantas ielās, sadarbību piedāvājušas vairākas apsardzes kompānijas un pat moto klubi. Izplatot nesenāko fotorobotu, noziedznieka meklēšanā palīdzīgu roku sniedz arī tālāku Rīgas rajonu un pat piepilsētu iedzīvotāji. Mediji savukārt,pastāvīgi ziņo par notikumu attīstību. 

Tomēr, neskatoties uz policijas un sabiedrības paveikto, saistībā ar Imantas pedofilu ļoti daudz kas nav skaidrs. Kopš pirmā uzbrukuma ir pagājuši vairāki mēneši, bet par noziedznieka identitāti un aptuveno atrašanās vietu var izteikt vien pieņēmumus. Tiek izskatīta pat visai biedējoša versija, proti, Imantas pedofils nav viena persona – noziegumus pastrādājušas divas vai pat trīs. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka noziegumus veikušas četras vai pat piecas personas! Laikam ejot, jautājumu, neskaidrību un diemžēl arī upuru skaits pieaug, bet konkrētu atbilžu nav. Imantas vietējo iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte ir uztverama kā ļoti laba zīme, bet vai nepastāv risks, ka dēļ noslēpumainības, kas apaugusi ap šo noziedznieku (vai noziedzniekiem) šī sabiedrības aktivitāte pārvēršas par paranoiskām raganu medībām? Meklējot seksuālo varmāku pārbaudītas jau 300 personas, tomēr pat aizdomās turamo nav. 
Nesen medijos parādījies policijas izveidots psiholoģiskais portrets, kurā pedofils nodēvēts par totālu viduvējību, kurš ne ar ko neizceļas. Portāls Kasjauns.lv vērsās pie Valsts policijas runassievas Sigitas Pildavas, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas/tehnoloģiskais nodrošinājums šādu noziegumu izmeklēšanā un vai problēmas noilgums nav skaidrojams ar akūtu nepieciešamību modernizēt policijas rīcībā esošo aprīkojumu. 

Uztraukumam ir pamats 
Runājot par Imantas pedofila iespējām netraucēti ik pa laikam pastrādāt noziegumus pret neaizsargātiem bērniem un vajadzības gadījumā noiet pagrīdē uz visiem laikiem Pildava apstiprina: uztraukumam ir pamats. Jau pēc pirmajām noziedznieka darbības epizodēm operatīvi un adekvāti reaģēt esot bijis grūti, jo trūcis vērā ņemamu pierādījumu. Šo noziegumu upuri ir bērni, un sekas - nopietnas psihiskas traumas. Tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad bērnam ir sniegta nepieciešamā psiholoģiskā palīdzība, tiek pieaicināta policija, kas ar upuri runā psihologa klātbūtnē. Liecības par varmākas izskatu sākumā bijušas ļoti apšaubāmas. „Pat mierīgos apstākļos cilvēka seju iegaumēt un pēc tam aprakstīt pieaugušam cilvēkam ir ļoti grūti,” skaidro policijas pārstāve. Nesalīdzināmi grūtāk to izdarīt ir noziegumos cietušajiem bērniem - reizēm bērni aprakstījuši šķietami pilnīgi dažādas personas.

Linča tiesa nav pieļaujama 
Mūsdienās, kad straujajai tehnoloģiju attīstībai bieži vien ir visai grūti izsekot, ar roku zīmēts cilvēka portrets kā galvenais pavediens noziedznieka meklēšanai varētu izsaukt neizpratni. Kopš pirmo fotorobotu publicēšanas bieži izskanējušas sūdzības, ka tas ir neizteiksmīgs un tam trūkst zīmīgu detaļu. Vai tiešām policijas darbībā ir novērojama tik liela atpalicība un fotorobotu sastādīšanai nav iespējams lietot, piemēram, kādu specializētu datorprogrammu? Pildava skaidro, ka attiecīgas programmas pastāv un tiek lietotas jau labu laiku, bet praksē ļoti liela daļa speciālistu kā pārāku joprojām atzīst ar roku zīmētu portretu. Fotorobots neesot viena cilvēka pāris stundu darbs – tā ir vesela zinātne un šādu portretu radīšana ir vairāku dažādu nozaru ekspertu (psihologs, mākslinieks utt.) darbs un parasti aizņem vairākas dienas. Pašreizējais Imantas pedofila fotorobots tiek uzskatīts kā labākais, ko iespējams izveidot, balstoties uz pieejamo informāciju. Šis portrets arī ir viens no galvenajiem pavedieniem gan policijai, gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri apvienojušies tādās grupās kā medijos pieminētie „Imantas Aizsargi”. Uz jautājumu, vai šīs grupas nekaitē oficiālajai izmeklēšanai un nerīkojas patvaļīgi atbilde ir noraidoša. Valsts policija apstiprina, ka ar šīm grupām notiek pastāvīga komunikācija un tās tiek pietiekami kontrolētas. Tiek skaidri norādīts, ka patvaļīgas, nesaskaņotas aizturēšanas un nopratināšanas nedrīkst notikt. „Linča tiesa nav pieļaujama,” saka Pildava. Tomēr šķiet, ka Imantas varmākam apstākļi ļauj apkārtējo cilvēcību izmantot kā kolektīvo vājību. Pretī cilvēktiesību normām un stingri regulētam policijas darbam tiek likti šausminoši noziegumi, kas satricina un degradē sabiedrību. 

  
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis medijos nesen izteicies, ka Latvijā ir jāattīsta biometrijas datu apstrādes iespējas, kas ir būtiski šādu noziegumu atklāšanai. Šobrīd policijas pējas nebūt neesot zemu vērtējamas, tomēr Pildava apstiprina, ka, runājot par tehnoloģijām, ir kur tiekties. Valsts policijas izstrādātā attīstības koncepcija paredz, ka nākamajos gados tiks meklēti veidi, kā modernizēt Valsts policiju un attīstīt tehnoloģisko nodrošinājumu, tomēr par konkrētām darbībām komentāri netiek sniegti.

Teksts: Edvīns Rakickis

Avots: www.kasjauns.lv