70% iedzīvotāju atbalsta ātro kredītu izmaksu un izsniegšanas ierobežošanu

70% uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo "ātro kredītu" izsniegšanai iedzīvotājiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Tāpat 71% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.

FOTO: Marika Eglīte

Ekonomikas ministrija uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.

 

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopumā 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo "ātro kredītu" izsniegšanai iedzīvotājiem, nekā tie ir patlaban, pat ja tas nozīmētu, ka šādā gadījumā tie vairs nebūtu tik viegli pieejami. Viedokli, ka "ātro kredītu" izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. 

 

Arī vērtējot, vai valstij būtu jāierobežo "ātro kredītu" procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem, apstiprinošu atbildi, ka šādi ierobežojumi būtu jānosaka, sniedza pārliecinošs vairākums respondentu - 71%. Kopumā tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo "ātro kredītu" procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.

 

Reklāma
Reklāma

Kā norāda ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe, kaut ilgstošajās diskusijās ar nozares komersantiem netika rasta vienošanās par vairākiem ātro kredītu nozari regulējošiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. EM ir sagatavojusi un šodien Ministru kabineta komitejas sanāksmē tiks skatīti attiecīgi priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

 

Aptauju pēc EM pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, šā gada augustā aptaujājot 1000 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.