Latvijā sievietes saņem ap 19% mazāku algu nekā vīrieši

Sagaidot Vienlīdzīgas darba samaksas dienu, ko šogad 28.februārī visā Eiropas Savienībā atzīmēs jau trešo gadu, LM aktualizē nevienlīdzīga atalgojuma jautājumu.

LM uzskata, ka būtisks priekšnoteikums vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanā ir ne tikai sabiedrības informētības veicināšana, bet arī sadarbība ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai meklētu labākos risinājumus, kā šīs atšķirības mazināt. Lai veicinātu informētību un analizētu situāciju Latvijā no dažādiem aspektiem, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā kopā ar ministriju un citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem meklēs risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai.

Sieviešu darba samaksa Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums. Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai.

Latvijā vidējā sieviešu un vīriešu mēneša darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir svārstījusies 15-19% robežās. LM rīcībā esošie dati liecina, ka no visiem sociālo iemaksu veicējiem 51% ir sievietes, kuru vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir 383 lati, un 49% - vīrieši ar 457 latu lielu vidējo iemaksu algu. Sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās, tātad visas dzīves garumā.

Zemāki ienākumi un mazākas sociālās iemaksas nozīmē mazākas pensijas sievietēm nākotnē, kas savukārt rada lielākus nabadzības riska draudus. Mazi ienākumi ir arī šķērslis pakalpojumu pieejamībai, piemēram, veselībai, mājoklim u.c. Tāpat būtisks aspekts ir nepilno ģimeņu situācija: ja bērnus apgādā tikai viens no vecākiem, darba samaksas atšķirība ietekmē arī bērnu labklājību, pakļaujot viņus nabadzības riskam, kas ir nopietns drauds bērna labklājībai. 2010.gadā gandrīz 40% nepilno ģimeņu bija pakļautas nabadzības riskam, atzīmē LM.

Vislielākā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vērojama finanšu starpniecībā banku sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai 61% no vīriešu algas. Tāpat būtiskas darba samaksas atšķirības ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur 2012.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija tikai 73% no vīriešu vidējās darba samaksas.

Tas nozīmē, ka profesiju segregācija pēc dzimuma, proti, izteikts dalījums starp nozarēm, kurās pārsvarā strādā sievietes vai vīrieši, joprojām ir aktuāla un salīdzinoši nemainīga tendence. Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā. Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.