Kāpēc jāierobežo pabalsti? Ministrijas viedoklis
Paralēli skaļajām politiskajām aktivitātēm par Saeimas atlaišanu, joprojām notiek arī referendums par pabalstu griestu atcelšanu. Šo priekšlikumu iesnieguši opozīcijas pārstāvji. Jautājums tikai, vai viņi tiešām ir iedziļinājušies sociālo pabalstu sistēmā, vai arī izmanto referendumu savas popularitātes celšanai? Skaidrojumu par to, kāpēc šobrīd ir noteikti pabalstu griesti un kāpēc tos jāsaglabā vēl trīs gadus, sniedz Jana Muižniece, labklājības ministrijas, Sociālā apdrošināšanas departamenta direktore.
Uz jautājumu, vai šodien un turpmākos pāris gadus jāierobežo pabalsti, katrs cilvēks var atbildēt individuāli un atbilstoši situācijai ģimenē. Tomēr, lai izlemtu pārdomāti un atbildīgi – parakstīties vai neparakstīties referenduma organizēšanai par atsevišķu sociālo pabalstu ierobežošanu līdz 2014.gadam, vēlos izskaidrot galvenos iemeslus, kādēļ pabalstiem jāsaglabā griesti vēl vismaz pāris gadus.
Pašlaik ir ierobežoti pieci sociālās apdrošināšanas pabalsti –
maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka
pabalsti. Tie ir tipiski valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti,
kurus izmaksā no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta.
Minētais budžets, galvenokārt, veidojas no nodokļu maksātāju
veiktajām sociālajām iemaksām jeb tā tautā dēvētā sociālā
nodokļa.
Vēlos piebilst, ka iepriekšminētie ierobežojumi neskar tos pabalstu saņēmējus, kuru ienākumi ir zemi vai zemāki par vidējiem valstī.
Ja atceramies, kopš 2009.gada, iestājoties krīzei, strauji
pieauga bezdarbs un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem,
samazinājās arī ieņēmumi jau minētajā speciālajā budžetā. Rezultātā
budžeta izdevumi strauji pārsniedza ieņēmumus un gan pensiju, gan
pabalstu izmaksāšanai jau divus gadus izmantojam arī iepriekšējo
gadu uzkrājumu.
Vienlaikus pēc Labklājības ministrijas prognozēm situācija arī
turpmāk būs diezgan saspringta, jo budžeta izdevumi turpinās
palielināties un iepriekšējo gadu uzkrājums jau nākamajā gadā būs
izmantots pilnībā. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā izdevumi pārsniegs
ieņēmumus par 211 miljoniem latu, bet 2013.gadā pabalstu un pensiju
izmaksai būs jāaizņemas nauda no valsts pamatbudžeta vai cita
avota.
Apzinoties situācijas nopietnību, kā arī lai to atrisinātu un
budžets neizsīktu līdz pēdējai vīlei, valdība šī gada martā nolēma
pagarināt pabalstu ierobežojumus līdz 2014.gada beigām. Proti,
gadījumos, ja pabalsta apmērs pārsniedz 11,51 latu dienā (aptuveni
350 latus mēnesī), pabalsta summa, kas ir virs 11,51 latiem dienā,
tiek samazināta par 50 procentiem.
Vēlos piebilst, ka iepriekšminētie ierobežojumi neskar tos pabalstu
saņēmējus, kuru ienākumi ir zemi vai zemāki par vidējiem valstī.
Tie ir aptuveni 62 tūkstoši cilvēki jeb 79% no pakalpojumu izmaksu
skaita vidēji mēnesī. Pabalstu ierobežojumi vairāk skars
iedzīvotājus ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Tie varētu
attiekties uz aptuveni 21% jeb 16 tūkst. pakalpojumu izmaksām
vidēji mēnesī. Tomēr, runājot par ierobežojumiem, ikvienam derētu
atcerēties būtisku faktu – tie atbilst sociālās apdrošināšanas
principiem. Proti, kuri cilvēki vairāk iemaksā, kaut arī ar
ierobežojumiem, tomēr saņem lielāku pabalstu.
Turklāt minēto ierobežojumu noteikšana uz konkrētu termiņu nav
pretrunā arī Latvijas Republikas Satversmei. To saglabāšana tuvākos
pāris gadus, kad valsts ekonomika pēc pārdzīvotās krīzes pilnībā
vēl nav atkopusies, palīdzēs pilnvērtīgi nodrošināt pabalstu
izmaksu bezdarba, slimības, maternitātes, bērna kopšanas un citos
sociālā riska gadījumos. Vienlaikus šajā laika posmā tiks
līdzsvaroti budžeta izdevumi un ieņēmumi. Tā savukārt ir garantija
budžeta stabilitātei un paļāvībai uz to, ka arī nākamās paaudzes
saņems pilnvērtīgas sociālās garantijas.
Runājot par ierobežojumiem, ikvienam derētu atcerēties būtisku faktu – tie atbilst sociālās apdrošināšanas principiem. Proti, kuri cilvēki vairāk iemaksā, kaut arī ar ierobežojumiem, tomēr saņem lielāku pabalstu
Jāatzīst, ka situācijas risināšanai tika izskatītas arī citas
alternatīvas. Vienlaikus, sagatavojot likuma grozījumus, rūpīgi
izvērtējām arī citas iespējas pabalstu ierobežojumiem, kas varētu
papildināt budžetu. Piemēram, izskatījām iespēju paaugstināt
iemaksu likmi vai pārskatīt valsts vecuma pensiju apmēru. Taču šo
ieceru īstenošana iedzīvotājiem būtu daudz sāpīgāka nekā pabalstu
apmēru ierobežošana vēl uz diviem gadiem.
Tas, ka šobrīd plānots pabalstus ierobežot līdz 2014.gada beigām,
nenozīmē, ka šo lēmumu nevar pārskatīt. Tieši otrādi, minēto
pabalstu apmēru ierobežojumu pamatotību valdība izvērtē divreiz
gadā un sniedz priekšlikumus Saeimai to saglabāšanai vai
atcelšanai. Līdz ar to, ja ekonomiskā situācijai valstī un arī
situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā uzlabosies
straujāk nekā mēs patlaban prognozējam, ierobežojumus varēs
nekavējoties atcelt.