Kāpēc jāierobežo pabalsti? Ministrijas viedoklis

Paralēli skaļajām politiskajām aktivitātēm par Saeimas atlaišanu, joprojām notiek arī referendums par pabalstu griestu atcelšanu. Šo priekšlikumu iesnieguši opozīcijas pārstāvji. Jautājums tikai, vai viņi tiešām ir iedziļinājušies sociālo pabalstu sistēmā, vai arī izmanto referendumu savas popularitātes celšanai? Skaidrojumu par to, kāpēc šobrīd ir noteikti pabalstu griesti un kāpēc tos jāsaglabā vēl trīs gadus, sniedz Jana Muižniece, labklājības ministrijas, Sociālā apdrošināšanas departamenta direktore.

Pašlaik ir ierobežoti pieci sociālās apdrošināšanas pabalsti – maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalsti. Kāpēc? Skaidro ministrija.

FOTO: Inga Akmentiņa-Smildziņa

Pašlaik ir ierobežoti pieci sociālās apdrošināšanas pabalsti – maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalsti. Kāpēc? Skaidro ministrija.

Uz jautājumu, vai šodien un turpmākos pāris gadus jāierobežo pabalsti, katrs cilvēks var atbildēt individuāli un atbilstoši situācijai ģimenē. Tomēr, lai izlemtu pārdomāti un atbildīgi – parakstīties vai neparakstīties referenduma organizēšanai par atsevišķu sociālo pabalstu ierobežošanu līdz 2014.gadam, vēlos izskaidrot galvenos iemeslus, kādēļ pabalstiem jāsaglabā griesti vēl vismaz pāris gadus.


Pašlaik ir ierobežoti pieci sociālās apdrošināšanas pabalsti – maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalsti. Tie ir tipiski valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, kurus izmaksā no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta. Minētais budžets, galvenokārt, veidojas no nodokļu maksātāju veiktajām sociālajām iemaksām jeb tā tautā dēvētā sociālā nodokļa.

Vēlos piebilst, ka iepriekšminētie ierobežojumi neskar tos pabalstu saņēmējus, kuru ienākumi ir zemi vai zemāki par vidējiem valstī.

Ja atceramies, kopš 2009.gada, iestājoties krīzei, strauji pieauga bezdarbs un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi jau minētajā speciālajā budžetā. Rezultātā budžeta izdevumi strauji pārsniedza ieņēmumus un gan pensiju, gan pabalstu izmaksāšanai jau divus gadus izmantojam arī iepriekšējo gadu uzkrājumu.
Vienlaikus pēc Labklājības ministrijas prognozēm situācija arī turpmāk būs diezgan saspringta, jo budžeta izdevumi turpinās palielināties un iepriekšējo gadu uzkrājums jau nākamajā gadā būs izmantots pilnībā. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā izdevumi pārsniegs ieņēmumus par 211 miljoniem latu, bet 2013.gadā pabalstu un pensiju izmaksai būs jāaizņemas nauda no valsts pamatbudžeta vai cita avota.


Apzinoties situācijas nopietnību, kā arī lai to atrisinātu un budžets neizsīktu līdz pēdējai vīlei, valdība šī gada martā nolēma pagarināt pabalstu ierobežojumus līdz 2014.gada beigām. Proti, gadījumos, ja pabalsta apmērs pārsniedz 11,51 latu dienā (aptuveni 350 latus mēnesī), pabalsta summa, kas ir virs 11,51 latiem dienā, tiek samazināta par 50 procentiem.
Vēlos piebilst, ka iepriekšminētie ierobežojumi neskar tos pabalstu saņēmējus, kuru ienākumi ir zemi vai zemāki par vidējiem valstī. Tie ir aptuveni 62 tūkstoši cilvēki jeb 79% no pakalpojumu izmaksu skaita vidēji mēnesī. Pabalstu ierobežojumi vairāk skars iedzīvotājus ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Tie varētu attiekties uz aptuveni 21% jeb 16 tūkst. pakalpojumu izmaksām vidēji mēnesī. Tomēr, runājot par ierobežojumiem, ikvienam derētu atcerēties būtisku faktu – tie atbilst sociālās apdrošināšanas principiem. Proti, kuri cilvēki vairāk iemaksā, kaut arī ar ierobežojumiem, tomēr saņem lielāku pabalstu.
Turklāt minēto ierobežojumu noteikšana uz konkrētu termiņu nav pretrunā arī Latvijas Republikas Satversmei. To saglabāšana tuvākos pāris gadus, kad valsts ekonomika pēc pārdzīvotās krīzes pilnībā vēl nav atkopusies, palīdzēs pilnvērtīgi nodrošināt pabalstu izmaksu bezdarba, slimības, maternitātes, bērna kopšanas un citos sociālā riska gadījumos. Vienlaikus šajā laika posmā tiks līdzsvaroti budžeta izdevumi un ieņēmumi. Tā savukārt ir garantija budžeta stabilitātei un paļāvībai uz to, ka arī nākamās paaudzes saņems pilnvērtīgas sociālās garantijas.

Reklāma
Reklāma

 

Runājot par ierobežojumiem, ikvienam derētu atcerēties būtisku faktu – tie atbilst sociālās apdrošināšanas principiem. Proti, kuri cilvēki vairāk iemaksā, kaut arī ar ierobežojumiem, tomēr saņem lielāku pabalstu

 

Jāatzīst, ka situācijas risināšanai tika izskatītas arī citas alternatīvas. Vienlaikus, sagatavojot likuma grozījumus, rūpīgi izvērtējām arī citas iespējas pabalstu ierobežojumiem, kas varētu papildināt budžetu. Piemēram, izskatījām iespēju paaugstināt iemaksu likmi vai pārskatīt valsts vecuma pensiju apmēru. Taču šo ieceru īstenošana iedzīvotājiem būtu daudz sāpīgāka nekā pabalstu apmēru ierobežošana vēl uz diviem gadiem.
Tas, ka šobrīd plānots pabalstus ierobežot līdz 2014.gada beigām, nenozīmē, ka šo lēmumu nevar pārskatīt. Tieši otrādi, minēto pabalstu apmēru ierobežojumu pamatotību valdība izvērtē divreiz gadā un sniedz priekšlikumus Saeimai to saglabāšanai vai  atcelšanai. Līdz ar to, ja ekonomiskā situācijai valstī un arī situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā uzlabosies straujāk nekā mēs patlaban prognozējam, ierobežojumus varēs nekavējoties atcelt.