Gadās...

Mani sauc Svetlana=22gadus veca..
gribu atzīties..esmu ieberzusies tādā mēslu čupā....
Man piedzima dēliņš,jau 4meneši..
Puisi pasutiju pie viņa bijušās,jo tam piedzima tur dēls..nedeva mieru viņa sirdsmiļotā man,esmu nokantējusi it kā viņas bērna tēvu...nu ludzu saņēma...
Viens puisis izmisigi gribeja iepazities,zinaja ka esmu 4grutniecības mēnesī,apgalvoja ka vis bus kartībā...
bet nu rezultāts...dēliņš piedzima..bet sirdsmiļotajs kurš solija ka vis bus labi pateica,ka nevarot pieņemt manu Ratmiriņu...vis ir beidzies...
Bērna tēvs nav lidz šim interesējies par dēlu...
bet es....
Zaudēju ticību ka kadreiz būs vis labi...
Tagat jadomā,ko esmu tik briesmīgu sagrekojusi...
Vientuļā māmiņa...nekad nedomāju ka tāda kļūšu es....
Bet vienu nesaprotu..kapēc nerimstās ta berna tēva draudzenīte..viņas bernam takš
ir tēvs...kapēc viņa slēpj savu bērnu..
kapēc apsaukajas par...job..krievušku un t.t.ka pargriezīs rīkli man un bērnam...
ko darīt...
vai kadreiz man bus uztic.persona,mīļotajs,vai ar bērnu =es varēšu veidot attiecības ar virieti...?