Daina Kājiņa: "Privātās pirmsskolas nav alternatīva pašvaldību bērnudārziem, bet apzināta vecāku izvēle"

No partnerības uz “rezerves risinājumu”

Taču pēdējos gados arvien biežāk redzam, ka šī partnerība tiek apšaubīta vai pat faktiski pārtraukta. Īpaši skaidri to parāda situācija Valmieras novadā, kur 2025. gada nogalē notika publiskā apspriešana par jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kas regulē pirmsskolas un vispārējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu segšanu privātajām izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem. Ar šo publisko apspriešanu pašvaldība būtībā deva signālu – privātā pirmsskola vairs netiek uzskatīta par līdzvērtīgu alternatīvu pašvaldības dibinātai izglītības iestādei. Tas tiek definēts kā rezerves risinājums, kas piemērojams tikai tad, ja bērnam objektīvi nav iespējams nodrošināt vietu pašvaldības iestādē. Tas nozīmē principiālu atteikšanos no līdzšinējās pieejas, kur vecāku izvēle pati par sevi bija pietiekams pamats līdzfinansējuma piešķiršanai. Faktiski tiek pateikts, ja vieta pašvaldības bērnudārzā ir pieejama, vecāku izvēlei par labu privātajai pirmsskolai vairs nav nozīmes.

Lēmumi ne vienmēr seko bērna interesēm

Šāda pieeja raisa bažas par bērna labāko interešu ievērošanu. Izglītības likums paredz, ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, to var turpināt darīt un saņemt līdzfinansējumu, arī tad, ja atbrīvojas vieta pašvaldības bērnudārzā. Tomēr praksē arvien biežāk redzam, ka pašvaldību saistošie noteikumi un budžeta loģika nostājas pāri šim principam. Piemēram, situācija, kad aptuveni astoņus mēnešus pirms mācību gada sākuma ģimene pieņēma lēmumu par bērna turpmāko izglītības ceļu - viņi vēlējās, lai bērns uzsāk mācības konkrētā skolā noteiktā pašvaldībā. Lai vispār varētu pretendēt uz uzņemšanu šajā skolā, viens no obligātajiem nosacījumiem bija deklarēta dzīvesvieta attiecīgajā pašvaldībā. Izpildot šo prasību, ģimene mainīja deklarēto dzīvesvietu un zaudēja līdzfinansējumu privātajai pirmsskolai, lai gan līdz absolvēšanai bija atlikuši vairs tikai daži mēneši.

Reālas sekas ģimenēm un nozarei

Konkurences padome savā vēstulē skaidri brīdina: strauja līdzfinansējuma izbeigšana var potenciāli iznīcināt privāto pakalpojumu sniedzēju sektoru. Šis risks nav teorētisks, tas ir ļoti reāls. Privātajām pirmsskolām netiek dota iespēja pakāpeniski pielāgoties izmaiņām. Nozare tiek nostādīta fakta priekšā, bez pārejas perioda un bez dialoga. Tajā pašā laikā visi vecāki - gan tie, kuru bērni apmeklē pašvaldības, gan privātās pirmsskolas, vienādi maksā nodokļus un sagaida vienlīdzīgu attieksmi.

Konkurence ir kvalitātes priekšnoteikums

Konkurence pirmsskolas izglītībā veicina kvalitāti, šo aspektu īpaši uzsver Konkurences padome. Privātās pirmsskolas ir spiestas nepārtraukti pilnveidoties, piedāvāt inovatīvas pieejas un elastīgus risinājumus, jo vecāku izvēle ir reāls konkurences instruments. Ja konkurence tiek mākslīgi sašaurināta, izglītības sistēma kļūst vienveidīgāka un mazāk orientēta uz bērna individuālajām vajadzībām. Tā ir cena, ko ilgtermiņā maksās ne tikai vecāki, bet visa sabiedrība.

Šis nav strīds starp publisko un privāto sektoru. Tas ir jautājums par to, vai pirmsskolas izglītības sistēmā centrā ir bērns un ģimene vai arī infrastruktūra un budžeta pozīcijas. Konkurences padomes vēstule skaidri pasaka, ka lēmumiem jābalstās lietderībā, konkurencē, kvalitātē un iedzīvotāju labbūtībā. Privātās pirmsskolas ir sistēmas neatņemama daļa, un šī realitāte ir jāņem vērā arī politiskajos un administratīvajos lēmumos.