Pirmsskolas pieejamība var būt izšķiroša, lai vecāki lemtu par labu otrajam vai trešajam bērnam – Aivars Osītis par demogrāfiju

Latvijas turpmākai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir noteikti trīs galvenie rīcības virzieni – ikviens bērns ir vērtība, kvalitatīva dzīves vide, kā arī iedzīvotāju remigrācijas veicināšana. Taču tas viss nestrādās, ja ikdienā vecākiem nebūs reāla atbalsta. Tāpēc pirmsskolas pieejamība ir izšķiroša – tai jābūt pieejamai tieši tad, kad ģimenei tā ir nepieciešama, lai vecāki  – visbiežāk tieši mammas – var pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, zinot, ka bērns ir drošībā un aprūpēts bērnudārzā, kas atbilst ģimenes vajadzībām.

Risinājumiem bija jābūt skaidriem jau vakar

Aizvadītajā gadā Mārupes novadā bija 40 499 iedzīvotāji un teju ceturtdaļa no tiem ir bērni, kas ir augstākais rādītājs valstī. Salīdzinājumā ar 2021. gadu iedzīvotāju skaits audzis par 9,4%. Taču mūsu novads nav atrauts no pārējās Latvijas, un kopējā demogrāfijas situācija dara bažīgus visus. Tāpēc pašvaldībām, plānojot infrastruktūras attīstību un pakalpojumu pieejamību, ļoti nopietni jāizvērtē demogrāfijas rādītāji. Pieņemot lēmumus, mēs analizējam datus līdz 2035. gadam, un, lai gan Mārupes novadā šajā posmā nav gaidāma būtiska iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr arī pieaugums būs daudz mērenāks. Iedzīvotāju skaits valstī kopumā liecina, ka ir pēdējais laiks celt trauksmi un meklēt konkrētus risinājumus. Lai nākotnē spētu samaksāt pensijas un radīt pievienoto vērtību, risinājumiem demogrāfijas problēmu pārvarēšanai valstiskā līmenī bija jābūt skaidriem jau vakar. 

Garantēta pirmsskolas pieejamība tad, kad tas ir nepieciešams

Ņemot vērā ģeopolitikas nenoteiktību, aizvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot šeit un tagad. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, šobrīd ir 27 līdz 28 gadi, kas ir salīdzinoši augsts. Pozitīvu lēmumu par labu bērnam ietekmē sociālie, ekonomiskie un psiholoģiskie aspekti. Lai gan mēs nevaram ietekmēt globālo politiku, ir daudzas lietas, ko varam darīt valsts un arī katras pašvaldības ietvaros, lai ģimenes lemtu par labu ne tikai pirmajam, bet arī otrajam un trešajam bērnam. Turklāt bērna kopšanas pabalsts, kā redzam, ne vienmēr ir noteicošais.

Nodrošināt pakalpojumu un ietaupīt publiskos līdzekļus 

Pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanā pašvaldībām ir jāmeklē elastīgāks mehānisms – nav liela māksla par desmitiem miljonu eiro uzbūvēt lielu pirmsskolas ēku, taču, ko ar to iesākt, kad demogrāfijas rādītāji mainās un bērnu skaits samazinās? Saredzu, ka Mārupes novads var kļūt par piemēru tam, kā, apvienojot pašvaldības un privāto bērnudārzu iespējas, varam ne tikai ietaupīt publiskos līdzekļus, bet, izmantojot pašvaldības un privāto bērnudārzu kapacitāti, nodrošināt, ka vietas pietiktu visiem novada bērniem, neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa.

Ar solījumiem demogrāfiju neuzlabosim

Cena ir kompromisa jautājums – ja pašvaldība nenoslogo uzņēmējus ar birokrātiju, ir atvērta dialogam, arī uzņēmēji ieklausās un ir gatavi sadarbībai. Turklāt, privātās pirmsskolas daudziem to īpašniekiem ir nevis peļņas, bet misijas uzņēmumi, kas nereti radīti, meklējot alternatīvas izglītības iespējas. Ģimenēm, pieņemot lēmumu par bērna piedzimšanu, ir vajadzīga drošības sajūta, ko iespējams panākt ar skaidriem ilgtermiņa risinājumiem. Demogrāfijas dati nepārprotami liecina, ka bērnu piedzimst arvien mazāk, un šo tendenci nevar mainīt ar vienreizējiem politiskiem solījumiem vai formāliem pabalstiem. 

Tieši garantēta, elastīga un savlaicīga pirmsskolas pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ļauj vecākiem pieņemt izsvērtu lēmumu par otro vai trešo bērnu. Ja vecāki zina, ka var atgriezties darba tirgū tad, kad paši to vēlas, un ka pašvaldība ir partneris, nevis birokrātisks šķērslis, demogrāfijas politika iegūst reālu saturu. To nevar uzlabot ar vienu lēmumu, taču to var stiprināt ar ilgtermiņa sistēmu.