Sargā jaudīgo orgānu – smadzenes
Tas, ka laiks mums apkārt ir neparasts, šaubas nerada. Taču interesanti vērot, cik dažādi mēs spējam vai arī nespējam tam pielāgoties. Bērni ir tā sabiedrības daļa, kas visveiklāk adaptēsies jebkādām pārmaiņām. To mūsdienu zinātne skaidro ar fascinējošo smadzeņu spēju – neiroplasticitāti, kas iespaidiem bērnu smadzenēs ļauj iegult viegli kā mīkstā plastilīnā.
FOTO: Artūrs Ķipsts
Šī ir dabas sniegtā iespēja bērnībā neticami ātri apgūt valodu,
kustības, reizrēķinu un citas sarežģītas prasmes. Taču katrai
superspējai ir sava ēnas puse – tikpat viegli kā prātā iegulst
labās lietas, tā savus dziļos nospiedumus tur atstāj rētas, traumas
un negatīvās pieredzes. Bērnība un pusaudzība ir lielāko iespēju,
taču arī lielāko risku laiks.
Kādā veidā bērnu likteņa līnijas pārzīmēs pandēmijas atstātie
iespaidi, visticamāk, rādīs turpmākie desmit un vairāk gadi. Tomēr
jau šobrīd mēs varam darīt daudz, lai bērniem pēc iespējas
palīdzētu pasargāt šo neticami sarežģīto, jaudīgo, taču arī trauslo
orgānu – smadzenes. Stress ir smadzeņu toksīns, ko visefektīvāk
mazinās trīskāršā pretinde: kustības, miegs un labs ēdiens. Šīs
lietas katram skolēnam pašreiz vērts uzņemt trieciendevās.
Tikmēr mums, pieaugušajiem, vienmēr prātā jātur kāds jauns plāns,
projekts vai krīzes beigu termiņš. Tas ļaus smadzenēm saprast, ka
priekšā gaidāms vēl kas labs, sasparoties un dot vajadzīgo
enerģijas lādiņu – lai palīdzētu mums pašiem tikt galā ar dzīves
neparastākajiem periodiem un droši izvest cauri arī tos, kuru
smadzenes šobrīd vēl tikai adaptējas, pārveidojas un mācās.
Nils Sakss Konstantinovs, žurnāla “Mammām un Tētiem. Skolēns” galvenais redaktors
