Sargā jaudīgo orgānu – smadzenes
Tas, ka laiks mums apkārt ir neparasts, šaubas nerada. Taču interesanti vērot, cik dažādi mēs spējam vai arī nespējam tam pielāgoties. Bērni ir tā sabiedrības daļa, kas visveiklāk adaptēsies jebkādām pārmaiņām. To mūsdienu zinātne skaidro ar fascinējošo smadzeņu spēju – neiroplasticitāti, kas iespaidiem bērnu smadzenēs ļauj iegult viegli kā mīkstā plastilīnā.
FOTO: Artūrs Ķipsts
Šī ir dabas sniegtā iespēja bērnībā neticami ātri apgūt valodu, kustības, reizrēķinu un citas sarežģītas prasmes. Taču katrai superspējai ir sava ēnas puse – tikpat viegli kā prātā iegulst labās lietas, tā savus dziļos nospiedumus tur atstāj rētas, traumas un negatīvās pieredzes. Bērnība un pusaudzība ir lielāko iespēju, taču arī lielāko risku laiks.
Kādā veidā bērnu likteņa līnijas pārzīmēs pandēmijas atstātie iespaidi, visticamāk, rādīs turpmākie desmit un vairāk gadi. Tomēr jau šobrīd mēs varam darīt daudz, lai bērniem pēc iespējas palīdzētu pasargāt šo neticami sarežģīto, jaudīgo, taču arī trauslo orgānu – smadzenes. Stress ir smadzeņu toksīns, ko visefektīvāk mazinās trīskāršā pretinde: kustības, miegs un labs ēdiens. Šīs lietas katram skolēnam pašreiz vērts uzņemt trieciendevās.
Tikmēr mums, pieaugušajiem, vienmēr prātā jātur kāds jauns plāns, projekts vai krīzes beigu termiņš. Tas ļaus smadzenēm saprast, ka priekšā gaidāms vēl kas labs, sasparoties un dot vajadzīgo enerģijas lādiņu – lai palīdzētu mums pašiem tikt galā ar dzīves neparastākajiem periodiem un droši izvest cauri arī tos, kuru smadzenes šobrīd vēl tikai adaptējas, pārveidojas un mācās.
Nils Sakss Konstantinovs, žurnāla “Mammām un Tētiem. Skolēns” galvenais redaktors
