Kāpēc vecāki mēdz būt neapmierināti ar savu bērnu kāzām?
Šodien sēdēju uz soliņa rotaļlaukuma malā, meita neizkāpa no šūpolēm. Taču laiku pa laikam uzsauca: "Mammu, vai tu redzi? Vai redzi, kā es pati protu uzšūpoties?". Un es skatījos un skatījos, un smaidīju. Jutos laimīga par viņas prieku un par šūpošanās prasmi.
Kaut es spētu šo sevī saglabāt – spēju vienkārši sēdēt maliņā un no sirds priecāties par savu bērnu, sava bērna izvēli. Nebakstot, nestumdot un nepārmetot.
Tā sēžot, atcerējos vairākas pēdējā laika sarunas par un ap kāzām. Cik bieži jaunā pāra vecāki aizmirst, ka šī ir viņu BĒRNU, nevis pašu vecāku diena. Ka tieši šie ir svētki, kad vecākiem ir jānoķer patiesu laimi vien par to, ka atvases jūtas priecīgas, atļaujot viņiem justies un būt dienas galvenajiem varoņiem.
Kāda vedējmāte man stāstīja, ka sievasmāte kāzās izteikusi neapmierinātību - pārlieku maz uzmanības tiekot pievērsts jaunā pāra vecākiem.
Kāda vedējmāte man stāstīja, ka sievasmāte kāzās izteikusi neapmierinātību - pārlieku maz uzmanības tiekot pievērsts jaunā pāra vecākiem. Kāda jaunā sieva man laimīga dalījās atmiņās par savām jautrajām precībām, neparastu pārsteigumu pilnām, cita starpā pieminot, ka viņas mamma bijusi neslēpti pikta, sak, kas tās par kāzām. Nekā no vecajām tradīcijām!
Šādi stāsti kabatā gan jau ir ne vienam vien no mums. Un te rodas jautājums – kāpēc vecāki savu bērnu kāzās paši grib sēdēt visgreznākajās šūpolēs..?
Tiem, kuri šovasar nolēmuši mīt gredzenus, no sirds novēlu atcerēties – šī ir JŪSU, nevis jūsu vecāku vai jūsu ciemiņu diena. Organizējiet to, vadoties pēc savas laimes sajūtas.
Rūgts!
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja
Foto: Agnis Šmits