Vai “alus vēders” veidojas no alus dzeršanas?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Pārtikas revidents” sarunā ar dietologu Ati Tupiņu skaidro, no kā patiesībā veidojas tā sauktais “alus vēderiņš” un kas jāņem vērā, malkojot alu.

FOTO: Shutterstock.com

Lai arī alū ir samērā maz kaloriju, tas satur tādas vielas kā fitoestrogēni un etilspirts, kas var veicināt tauku uzkrāšanos tieši vēdera zonā jeb var veidoties tā sauktais “alus vēderiņš”.

Sabiedrībā alu nereti dēvē par “šķidro maizi”, taču dietologs stāsta, ka šo dzērienu ar pārtikas produktiem salīdzināt nevajadzētu: “Tas ir absolūti pārspīlēts, tā nav “šķidrā maize”. Mums ir tīri mieži, un varbūt tad līdz ar to tas tiek tā pārnests. Bet tā uzturvērtība, kas saistās ar labumiem pašā graudā, kas ir maizītē, tie nav salīdzināmi lielumi.”

 

Arī B vitamīna alū ir krietni mazāk nekā, piemēram, maizē. Alus arī satur raugu, taču dietologs iesaka labāk izvēlēties medicīnisko raugu, kas patiesībā ir gatavots no tā paša alus rauga.

 

Kas interesanti, pats alus lielākoties satur maz kaloriju. Speciālists stāsta, ka svara pieaugumu cilvēkiem veicina nevis pats dzēriens, bet gan kombinācija ar dažādām uzkodām: “Ja to kalorisko vērtību izanalizē, tad vismaz trīs ceturtdaļas vai četras piektdaļas nāk no etilspirta un cukuriem. Katrā ziņā viena glāze vai divas - tas nav tas, kas dos kaut kādus milzīgus svara pieaugumus. Alus parasti ir rūgts, ja vien neskaita ķiršu garšas un citus modernos alus veidus, bet principā tas veicina apetīti. Un ir ļoti svarīgi, ar ko tu viņu apmierini,” skaidro dietologs.

 

Reklāma
Reklāma

Lai arī alū ir samērā maz kaloriju, tas satur tādas vielas kā fitoestrogēni un etilspirts, kas var veicināt tauku uzkrāšanos tieši vēdera zonā jeb var veidoties tā sauktais “alus vēderiņš”. Atis Tupiņš stāsta, ka fitoestrogēni tik tiešām var veicināt sievišķā tipa aptaukošanos, turklāt pārlieks alkohola patēriņš var nomākt arī testosterona sintēzi organismā: “Tā proporcija tā mainās, ka tiešām var sēklinieki samazināties. Tā tas tiešām ir arī novērots, un tā tas notiek. Krūtis sāk veidoties un arī aptaukošanās tieši vēdera rajonā.”

 

Tiesa, ja alu patērē mērenās devās, tas var arī nedaudz uzlabot veselības stāvokli. Tupiņš skaidro, ka par mērenu devu uzskata 30 gramus absolūtā alkohola dienā, kas, pārrēķinot uz vidējo alus stiprumu, ir 250 - 500 mililitri dzēriena: “Šādās devās, bet ne vairāk, lietojot alu, samazinās trombu veidošanās risks - sirds infarkts vai smadzeņu infarkts. Alcheimera slimība mazinās, diabēts mazinās, vesela virkne tādu reālu ieguvumu. Arī, ja rēķina bioķīmiskā līmenī, kopējais holesterīna līmenis tiek mazināts, diglicerīna līmenis tiek mazināts.”