Kafijas pozitīvie un negatīvie efekti

Pozitīvie efekti:

• Kā jebkura rūgtviela, arī kafija ir lielisks aknu stimulators. Tas nozīmē, ka tā palīdz izdalīties žultij un atbrīvot aknas no toksīniem. Tāpat kafijai piemīt aknas aizsargājoša iedarbība, tā arī normalizē aknu fermentu līmeni.
   
• Cilvēkiem, kuri dzer kafiju, ir mazāk iekaisuma marķieru asinīs nekā tiem, kuri kafiju ikdienā nelieto.
   
• Kafija samazina otrā tipa cukura diabēta attīstības risku. Tā arī atjauno šūnu jutību pret insulīnu.
   
• Kafija palīdz dedzināt taukus. Tā ierosina termoģenēzi – veicina vielmaiņu un palīdz samazināt tauku nogulsnējumus organismā.
   
• Kafijai pretēji mūsu pieņēmumiem nepiemīt organismu atūdeņojošs efekts. Sākotnēji tai ir neliels urīndzenošs iespaids, taču ar katru nākamo tasi organisms iegūst toleranci.

Tumšā puse:

• Kafija ir viens no visvairāk ķīmiski apstrādātajiem augiem.
   
• Kofeīnam, stimulējošajai vielai, ko satur kafija, ne vienmēr (it īpaši mūsdienās) ir pozitīvs efekts. Jutību pret kofeīnu daļēji nosaka mūsu gēni, taču tā ir atkarīga arī no katra cilvēka veselības stāvokļa.
   
• Kafija var likt cilvēkam justies nemierīgam, nervozam un pat hiperaktīvam vai – tieši pretēji – vēl vairāk nogurušam. Diemžēl noguruma efekts, kas skaidrojams ar virsnieru pārslodzi no patstāvīgas kofeīna stimulēšanas, neapzināti (vai apzināti) liek ķerties pie nākamās kafijas krūzes, lai iegūtu enerģiju. Ar laiku arī šis mehānisms vairs nestrādā, un var iestāties hroniska noguruma sindroms.
   
• Kafija ir kairinoša un stimulējoša, tāpēc jebkuras slimības laikā vai periodos, kad ir augsts stresa un noguruma līmenis, kafija nebūtu ieteicama, jo tā atstāj iespaidu uz organisma rezervēm.
   
• Kafija palielina kortizola (stresa hormona) līmeni organismā. Nepārtraukti palielināts kortizola daudzums var izraisīt dažādas problēmas, ieskaitot imunitātes disfunkciju, traucētu miegu, pazeminātu gremošanas darbību, arī depresiju.
   
• Novērtē savu pašsajūtu! Kafijas dzeršana mērenā daudzumā ir veselīga, ja esi vesela, enerģijas pilna, izgulējusies, atpūtusies un priecīga, taču, ja jūti, ka ikdienas dzīvē ir gana daudz pārdzīvojumu, stresa, moka bezmiegs un iekšējs nemiers, iespējams, kafijas dzeršana uz laiku jāatliek, līdz problēmas būs atrisinātas.

Ko par kafiju saka ājurvēda?

• Tā kā ājurvēdā cilvēkus iedala tipos jeb došās (vata, pitta, kapha), katram tipam ir ieteicama citāda diēta un dzīvesveids, jo tos veido dažādi elementi – gaiss, ēters, uguns, ūdens un zeme. Kafijas dzeršana ir pieļaujama un dažkārt pat ļoti vēlama kaphas tipa cilvēkiem, kuru pamatelementi ir zeme un ūdens. Tā kā šiem cilvēkiem ir lēnāka vielmaiņa, gremošanas procesi, to organismā trūkst “uguns” karstās un straujās enerģijas, kā arī pastiprināti izdalās gļotas un var veidoties liekais svars. Kafija tad var palīdzēt līdzsvarot kaphas konstitūciju.
   
• Savukārt vatas un pittas cilvēkiem kafija ir nevēlama un pat kaitīga, jo pastiprina jau tā aktīvos procesus. Vatas (gaiss un ēters) konstitūcijā izteikti jutīga ir nervu sistēma, kā arī raksturīga ir ūdens zaudēšana (sausa āda, mati, lūstoši nagi, krakšķoši kauli u.c.) un gremošanas problēmas (visbiežāk vēdera pūšanās). Kafija šos procesus var ietekmēt nelabvēlīgi, padarot vatas cilvēkus nervozus, ietekmējot miega kvalitāti un tādējādi arī citus procesus organismā.
   
• Pittas (uguns un ūdens) tipa cilvēki visbiežāk mīl malkot kafiju, un viņiem nereti ir arī viedoklis ar pamatojumu, kāpēc viņi to dzer. Pittas došas cilvēki ir ļoti mērķtiecīgi, konkrēti, mēdz ātri aizsvilties, kļūt agresīvi (karstā uguns enerģija), viņiem mēdz būt kuņģa čūla, pārmērīga svīšana ar izteiktu aromātu – kafija šādā gadījumā var tikai “piemest pagali” jau tā nokaitētā organismā.
   
• Tomēr ājurvēda darbojas pēc principa – katrai indei ir pretinde, un kafijai par šādu pretindi uzskata kardamonu un pienu. Kardamons samazina kofeīna stimulējošo iedarbību, palīdz to asimilēt, savukārt piens samazina kafijas “karsējošo” dabu.