Ar smagu infekcijas slimību Latvijā saslimuši jau 17 cilvēki – īpaša piesardzība jāievēro dabā

Tularēmija ir akūta bakteriāla dabas perēkļu infekcijas slimība, kuras rezervuārs ir vairāki dzīvnieki, tostarp grauzēji (strupastes, ūdens žurkas, ondatras, bebri u. c.), zaķi, kā arī dažādi posmkāji (ērces, odi, dunduri). Inficētu dzīvnieku izdalījumi var piesārņot apkārtējo vidi, tai skaitā ūdeni, augsni, graudaugus, sienu u. c. Tularēmijas izraisītājs vidē spēj saglabāt dzīvotspēju ilgstoši, un pat pēc izžūšanas tas var persistēt putekļos, turpinot radīt inficēšanās risku.

Cilvēks ar tularēmiju visbiežāk inficējas, baktērijai iekļūstot organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Inficēšanās var notikt pēc ērces piesūkšanās, oda vai dundura koduma, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem vai to izdalījumiem piesārņotu vidi, lietojot piesārņotu ūdeni vai pārtiku. Tāpat iespējama arī inficēšanās respiratorā ceļā, ieelpojot putekļus, kas satur tularēmijas izraisītājus. Slimība no cilvēka uz cilvēku neizplatās.

Tularēmija ir klīniski smaga infekcijas slimība, kuras letalitāte atbilstošas ārstēšanas gadījumā ir aptuveni 2 %, savukārt bez ārstēšanas tā var sasniegt 5-15 %. Tularēmijas inkubācijas periods parasti ilgst 3-5 dienas, tomēr tas var būt atšķirīgs atkarībā no inficēšanās ceļa un organismā nonākušā baktēriju daudzuma. Tularēmija bieži sākas pēkšņi ar drudzi, drebuļiem, nespēku, galvassāpēm un muskuļu sāpēm. Var rasties arī ādas čūla, palielināti un sāpīgi limfmezgli, kakla sāpes, acu iekaisums, klepus vai pneimonija.

Tularēmijas gadījumu skaita pieaugums Latvijā tika novērots jau 2025. gada otrajā pusē. Ja desmit gadu periodā no 2015. līdz 2024. gadam Latvijā tika reģistrēti septiņi tularēmijas gadījumi, tad 2025. gadā tularēmija tika apstiprināta 11 cilvēkiem.

No šogad reģistrētajiem 17 saslimušajiem, 12 (71 %) ir vīrieši, bet 5 (29 %) sievietes. 7 saslimušie ir vecuma grupā 45-64 gadi, bet 6 saslimušie ir vecuma grupā 65+ gadi . Savukārt 4 saslimušie ir vecuma grupā 25-44 gadi. Visi ārstējās slimnīcā.

Izteiktāka tularēmijas izplatība novērojama Zemgales un Rīgas reģionā, kur reģistrēts lielākais saslimšanas gadījumu skaits, attiecīgi seši un pieci gadījumi. Savukārt pārējos Latvijas reģionos saslimšanas gadījumu skaits bija mazāks: Latgalē reģistrēti trīs, Vidzemē divi, bet Kurzemē viens gadījums.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka lielākajā daļā gadījumu inficēšanās bija saistīta ar uzturēšanos dabā, tostarp kontaktu ar grauzēju izdalījumiem piesārņotu vidi, kukaiņu kodumiem un piesārņotu putekļu ieelpošanu.

Lai novērstu inficēšanos ar tularēmiju, SPKC aicina iedzīvotājus ievērot šādus piesardzības pasākumus: 

• Uzturoties dabā, lietojiet kukaiņu atbaidīšanas līdzekli jeb repelentu un valkājiet apģērbu, kas nosedz rokas un kājas. Pēc atgriešanās pārbaudiet sevi, bērnus un mājdzīvniekus, vai nav piesūkušās ērces.
• Nedzeriet neapstrādātu ūdeni no upēm, ezeriem, avotiem vai nedrošām akām. Dzeršanai, ēdiena gatavošanai un zobu tīrīšanai izmantojiet drošu, vārītu vai fasētu ūdeni.
• Sargājiet pārtiku un ūdens avotus no grauzēju piekļūšanas un nelietojiet pārtiku, kas varētu būt piesārņota ar grauzēju izdalījumiem.
• Izvairieties no saskares ar grauzēju potenciāli piesārņotu ūdeni, augsni un priekšmetiem, ja āda ir bojāta.
• Jebkurus ādas bojājumus (skrambas, nobrāzumus, griezumus) savlaicīgi apstrādājiet un aizsargājiet ar pārsēju, īpaši pirms darba vidē, kur iespējama saskare ar augsni, ūdeni vai dzīvniekiem.
• Pēc uzturēšanās dabā, darba dārzā, mežā vai saskares ar dzīvniekiem rūpīgi nomazgājiet rokas ar ūdeni un ziepēm.
• Nepieskarieties slimiem vai mirušiem savvaļas dzīvniekiem. Ja saskare ar savvaļas dzīvnieku vai medījumu ir nepieciešama, lietojiet ūdensnecaurlaidīgus cimdus un pēc tam rūpīgi nomazgājiet rokas.
• Medījuma gaļu rūpīgi termiski apstrādājiet.
• Zemes rakšanas, šķūņu, pagrabu un citu putekļainu telpu tīrīšanas laikā izvairieties no putekļu sacelšanas, nepieciešamības gadījumā virsmas pirms tīrīšanas samitriniet.
• Pirms zāles pļaušanas pārbaudiet teritoriju. Nepļaujiet pāri slimam vai mirušam dzīvniekam, jo gaisā var nonākt ar tularēmijas ierosinātāju piesārņoti putekļi vai aerosols. Strādājot vidē, kas potenciāli ir piesārņota ar grauzēju izdalījumiem lietojiet ūdensnecaurlaidīgus cimdus, un vietās, kur ir iespējama putekļu veidošanās, lietojiet FFP2 vai FFP3 respiratorus.
• Regulāri sakopiet teritoriju, pļaujiet zāli, savāciet un izvediet atkritumus un nepieļaujiet grauzējiem piemērotu slēptuvju un barības avotu veidošanos.
• Par atrastiem neparasti daudz mirušiem zaķiem, grauzējiem vai citiem savvaļas dzīvniekiem informējiet Pārtikas un veterināro dienestu un nepieskarieties tiem bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Īpaša piesardzība jāievēro medniekiem, savvaļas dzīvnieku apsaimniekotājiem, kā arī pārgājienu un kempingošanas dalībniekiem, jo viņi ir pakļauti paaugstinātam tularēmijas inficēšanās riskam.

Minēto piesardzības pasākumu ievērošana var palīdzēt mazināt risku inficēties arī ar citām dzīvnieku pārnēsātām infekcijas slimībām, piem., leptospirozi un Q drudzi.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja pēc ērces piesūkšanās vai kukaiņa koduma, saskares ar savvaļas dzīvnieku, grauzēju potenciāli piesārņotu vidi, nedrošas ūdens lietošanas vai darba putekļainā vidē, parādās tularēmijas vai citas infekcijas slimības simptomi, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet par minētajiem riska faktoriem, kas var palīdzēt ātrāk noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanu.