Bija infarkts, bet tu to nepamanīji: tā tiešām var būt

Kas ir klusais miokarda infarkts?

Klusais jeb asimptomātiskais miokarda infarkts ir sirdslēkmes veids, kas notiek bez tipiskajiem simptomiem, kas parasti liecina par sirds problēmu – bez stiprām sāpēm krūtīs, izstarojuma rokā vai plecā, bez spēcīgas svīšanas vai elpas trūkuma. Dažkārt var būt viegls diskomforts, nogurums vai neliels reibonis, bet šos simptomus cilvēks var viegli ignorēt vai piedēvēt stresam, nogurumam vai vecumam.

Lai gan cilvēks šādu infarktu var nepamanīt, sirds muskuļa bojājums ir īsts – daļa sirds audiem var būt mirusi vai ievērojami bojāta. Šādi bojājumi ar laiku var novest pie sirds mazspējas vai nopietnām ritma problēmām.

Kas ir pakļauti riskam?

Saskaņā ar PVO vadlīnijām, galvenie faktori, kas palielina sirds slimību un klusa infarkta risku, ir:

• Cukura diabēts – īpaši bīstams, jo bojā nervu sistēmu un var samazināt spēju just sāpes (tādējādi infarkts var būt pilnīgi nesāpīgs);
• Augsts asinsspiediens (hipertensija);
• Augsts holesterīna līmenis;
• Smēķēšana;
• Mazkustīgs dzīvesveids;
• Neveselīgs uzturs;
• Stresa pārbagāts dzīvesveids;
• Vecums – jo vecāks cilvēks, jo augstāks risks, īpaši vīriešiem pēc 45 un sievietēm pēc menopauzes;
• Gaisa piesārņojums – PVO to atzīst kā neatkarīgu riska faktoru sirds slimību attīstībai.

Kā tiek atklāts klusais infarkts?

Klusie infarkti bieži tiek diagnosticēti nejauši – piemēram, veicot EKG (elektrokardiogrammu), kur var redzēt tipiskas infarkta rētas, vai sirds ultrasonogrāfijā, kur konstatētas izmaiņas sirds muskulī. Dažos gadījumos tiek izmantoti arī magnētiskās rezonanses vai slodzes testi. Asins analīzes (piemēram, troponīna līmenis) var liecināt par nesen notikušu sirds bojājumu.

PVO uzsver regulāras veselības pārbaudes nozīmi cilvēkiem ar riska faktoriem, lai šādas “neredzamās” sirdslēkmes netiktu palaistas garām.

Ko tas nozīmē nākotnē: sekas veselībai

Pārdzīvots klusais infarkts ir nopietns brīdinājums. Pat ja sirdslēkme noritējusi bez simptomiem, tā palielina turpmāko sirds un asinsvadu slimību, atkārtota infarkta un pēkšņas sirds nāves risku.

PVO norāda, ka cilvēkiem, kuriem diagnosticēta šāda veida sirdslēkme, ir jāsāk rūpīga veselības uzraudzība un ārstēšana, jo:

• Sirds muskuļa bojājums var būt neatgriezenisks, un sirds darbība var būt traucēta;
• Palielinās sirds mazspējas risks – stāvoklis, kad sirds nespēj efektīvi sūknēt asinis;
• Var attīstīties sirds ritma traucējumi (aritmijas);
• Iespējama hroniska noguruma un elpas trūkuma parādīšanās pat ikdienas aktivitātēs;
• Nepieciešama pastāvīga medikamentoza terapija un dzīvesveida korekcija, lai novērstu atkārtotus infarktus.

Kā rīkoties pēc klusā infarkta?

PVO uzsver integrētas aprūpes un rehabilitācijas nozīmi pēc sirdslēkmes – arī klusas. 

Svarīgi ir:

• Regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus;
• Sekot līdzi asinsspiedienam, holesterīnam un cukura līmenim asinīs;
• Pārtraukt smēķēšanu;
• Pāriet uz sirds veselīgu uzturu (DASH, Vidusjūras diēta);
• Nodrošināt regulāras fiziskās aktivitātes (piemēram, 30 minūtes mērenas slodzes piecas dienas nedēļā);
• Izvairīties no ilgstoša stresa un mācīties relaksācijas tehnikas;
• Iesaistīties sirds rehabilitācijas programmās, ja tādas pieejamas.