Labklājības ministrs: "Nav pieļaujama latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū gadījumos, kad pretendentam nav krievu valodas zināšanu"

Valsts darba inspekcija (VDI) beidzamajā laikā saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. VDI un labklājības ministrs strikti norāda – tas nav pieļaujami!
Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot

FOTO: Shutterstock.com

Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot

VDI atgādina: Darba likumā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis pauž: “Stingri pārstāvu viedokli, ka nav pieļaujama latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū gadījumos, kad pretendentam nav krievu valodas zināšanu. Praksē redzams, ka nereti darba devēji prasa krievu valodas zināšanas bez objektīva pamatojuma. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Vecā prakse “bez krievu valodas neiztikt” beidzot ir jāizskauž, it īpaši situācijās, kurās tas ierobežo darba iespējas jauniešiem.” 

Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. 

Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistītas ar ārvalstu tūristu apkalpošanu. 

Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu par iespējamu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu var risināt arī tiesā, kas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā var lemt par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.  

 

Reklāma
Reklāma

Lai nākotnē mazināt pārpratumus un nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, VDI izvērtē iespēju rosināt grozījumus Darba likumā, kur būtu noteikta prasība darba devējam jau darba sludinājumā sniegt īsu pamatojumu svešvalodai kā darba pienākumu izpildes priekšnoteikumam.

 

Zināšanai

Jautājums par valsts valodas lomas stiprināšanu darba vidē ir īpaši uzsvērts arī Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānā 2022.–2023. gadam. Lai veicinātu darba devēju izpratni par valodas jautājumiem, ir paredzēta skaidrojoša materiāla darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos izstrāde. Ir paredzēts, ka 2022. gadā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts valodas centru, Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju un Valsts kanceleju izstrādās un publiskos informatīvo materiālu privātajam sektoram un publiskajam sektoram. Turklāt šie informatīvie materiāli ik gadu tiks aktualizēti un papildināti.

Saistītie raksti