Kā ķermeni satricina slimība un ko tā nodara prātam?

Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, kā tik izaicinošos apstākļos saglabāt iekšējo līdzsvaru un efektīvi atjaunot izsīkušos resursus.

Jebkura saslimšana ir pamatīgs satricinājums gan ķermenim, gan prātam

Tas ir krīzes brīdis, kurā tiek mobilizēta spēja situāciju adaptīvi risināt un vienlaikus saglabāt homeostāzi – organisma spēju uzturēt iekšējo līdzsvaru un stabilitāti stresa, slimības vai citu pārmaiņu apstākļos. Protams, tas viss prasa ievērojamus iekšējos un ārējos resursus. 

Turklāt diemžēl ne visas slimības ir pilnībā izārstējamas – līdz ar neatgriezeniskiem procesiem cilvēks var piedzīvot sāpes, kādu spēju zudumu, un tā rezultātā ikdiena var būtiski mainīties. Tas, neapšaubāmi, ir emocionāli grūti, un ilgstošs izsīkums var veicināt depresīvu stāvokli. Pie hroniskām sāpēm depresija ir sastopama īpaši bieži,” stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima.

Dzīvojot ar ilgstošu saslimšanu, emocionālā spriedze nerodas tikai no pašas diagnozes. 

Cilvēkam bieži nākas mainīt līdzšinējos ieradumus, samazināt fiziskās aktivitātes, atteikties no daļas iepriekš iecienītu nodarbju vai sadzīvot ar regulārām sāpēm un ārstēšanās procesu. Tas var radīt bezspēcības sajūtu, vientulību un bažas par nākotni.

Kāpēc emocionālā veselība ir īpaši svarīga ilgstošas saslimšanas gadījumā?

Ilgstošas saslimšanas gadījumā emocionālā veselība kļūst par būtisku ārstēšanas procesa daļu, jo tā ietekmē ne tikai pašsajūtu, bet arī organisma spēju adaptēties hroniskai slodzei.

„Pastāvīgs psiholoģisks stress uztur paaugstinātu spriedzi nervu sistēmā, pastiprina sāpju uztveri, traucē miegu un kavē atjaunošanās procesus. Savukārt emocionāla stabilitāte palīdz labāk pieņemt situāciju, ievērot ārstēšanas rekomendācijas un aktīvāk iesaistīties savā atveseļošanās procesā. Cilvēki ar stabilāku emocionālo līdzsvaru biežāk saglabā motivāciju rūpēties par sevi un efektīvāk izmanto pieejamos resursus savā labā,” skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.

Ko varam ietekmēt paši: Emocionālā līdzsvara stiprināšana ikdienā

„Viens no pirmajiem soļiem savas emocionālās stabilitātes spēcināšanai ir izpratne – apzināšanās, kas ar mani šobrīd notiek, kā tas radās, kā norisinās, kas ir maināms un kas ne. Tikpat būtiski ir saprast, ko varam ietekmēt paši un kur nepieciešams lūgt palīdzību, tostarp, profesionālu. Atklātība šādās situācijās jau pati par sevi ir pretstats bezspēcībai. 

Palīdz arī iespēja dalīties savās grūtībās ar līdzcilvēkiem, kuri prot un vēlas uzklausīt, kā arī iesaistīšanās atbalsta grupās – cilvēki ar līdzīgu pieredzi bieži spēj viens otru stiprināt un palīdzēt atrast jaunus veidus, kā sadzīvot ar slimību,” iesaka Ilze Maksima.

Svarīgi saprast, ka emocionālā noturība nenozīmē nepārtrauktu optimismu vai negatīvu emociju noliegšanu. Svarīgāk ir pieņemt, ka arī skumjas, dusmas vai bailes ir normāla reakcija uz būtiskām dzīves pārmaiņām. Jo ātrāk cilvēks atzīst savas emocijas un meklē piemērotus veidus, kā ar tām tikt galā, jo mazāks risks, ka ilgstošs emocionāls izsīkums pāraugs depresijā

Emocionālais līdzsvars ir cieši saistīts arī ar organisma fizioloģiju, tāpēc to iespējams stiprināt, sistemātiski rūpējoties par organisma pamatfunkciju nodrošināšanu un resursu uzturēšanu. 

Ja cilvēks regulāri izjūt sāpes, slikti guļ vai nepietiekami uzņem nepieciešamās uzturvielas, tas var negatīvi ietekmēt nervu sistēmas darbību un spēju tikt galā ar ikdienas slodzi. Savukārt laba simptomu kontrole un pietiekami organisma resursi palīdz saglabāt lielāku emocionālo noturību.

„Hroniskas saslimšanas gadījumā organisms pastāvīgi patērē vairāk resursu, tāpēc īpaši svarīgi ir apzināti rūpēties par to atjaunošanu. Pat šķietami vienkāršas lietas – sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miegs un regulāra atpūta – būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Farmaceitiskā skatījumā bieži ir vērts izvērtēt arī magnija, B grupas vitamīnu, D vitamīna un omega-3 taukskābju pietiekamību, jo šīs vielas ir būtiskas nervu sistēmas funkciju uzturēšanai, šūnu enerģijas ražošanai un neiroķīmiskajam līdzsvaram, kas hroniskas saslimšanas gadījumā tieši ietekmē pašsajūtu, izturību un emocionālo noturību,” uzsver Alīna Fleišmane.

Farmaceite norāda, ka ilgstošas skumjas, intereses zudums par iepriekš iecienītām nodarbēm, miega traucējumi, bezcerības sajūta vai domas, ka dzīvei vairs nav jēgas, nav neizbēgama hroniskas slimības sastāvdaļa. Tie var liecināt par depresiju, kurai nepieciešama profesionāla palīdzība.

„Hroniska slimība maina dzīvi, taču tai nav jāatņem cilvēkam iespēja just dzīves piepildījumu. Jo agrāk cilvēks saņem gan medicīnisku, gan emocionālu atbalstu, jo lielākas iespējas saglabāt labu dzīves kvalitāti arī ilgtermiņā. Ja emocionālo līdzsvaru neizdodas atjaunot saviem spēkiem, noteikti ir vērts meklēt palīdzību pie speciālista,” uzsver farmaceite Alīna Fleišmane.