Vai ar vasarā uzkrāto D vitamīnu kādam laikam pietiks? Atbild endokrinoloģe
FOTO: Shutterstock.com
Dabiskā veidā D vitamīnu mūsu platuma grādos iespējams sintezēt galvenokārt vasaras mēnešos.
Vasarā var sasniegt vien vidēji zemu D vitamīna līmeni, tuvu normas apakšējai robežai un arī tikai tad, ja uzturies saulē visintensīvākajā laikā – no pulksten 10.00 līdz 16.00 – vismaz 15–30 minūtes dienā, neizmantojot saules aizsargkrēmus. Un tomēr arī šādos apstākļos rezultāts nav garantēts.
Lasītākais
VCA endokrinoloģe Maija Gureviča. Publicitātes foto.
Vecums, svars, slimības, medikamenti
D vitamīna nepieciešamību ietekmē ļoti daudzi faktori, un praksē tie vienmēr jāvērtē kompleksi. Viens no būtiskākajiem ir vecums. Pēc 50 gadu vecuma ar katru nākamo desmitgadi D vitamīna veidošanās ādā samazinās – tā ir fizioloģiska, ar novecošanu saistīta parādība, kas automātiski palielina risku D vitamīna deficītam.
Nozīmīga loma ir arī ķermeņa svaram. D vitamīns ir taukos šķīstošs, un organismā tam ir tendence uzkrāties taukaudos. Ja tauku šūnu ir daudz, D vitamīns “paslēpjas” taukaudos un mazāk nonāk aktīvā apritē. Tāpēc cilvēkiem ar lielāku ķermeņa masu optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai bieži nepieciešamas lielākas devas nekā cilvēkiem ar normālu svaru.
Lai D vitamīns organismā uzsūktos, tam nepieciešama normāla tauku vielmaiņa. Tajā piedalās gan žults, kas sintezējas aknās, gan aizkuņģa dziedzeris. Ja ir aknu saslimšanas, ja žultspūslis vai aizkuņģa dziedzeris nestrādā pilnvērtīgi, D vitamīns var neuzsūkties pietiekami labi.
D vitamīna līmeni organismā būtiski ietekmē arī atsevišķi medikamenti. Piemēram, daļa pretepilepsijas līdzekļu un medikamenti, ko lieto HIV terapijā, paātrina D vitamīna noārdīšanos vai traucē tā pārveidošanos aktīvajās formās.
Tādēļ visos šajos gadījumos, lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, bieži ir nepieciešamas lielākas devas vai arī citā formā lietojami preparāti, kas pielāgoti konkrētā pacienta vajadzībām.
Pārdozēšanas risks ir zems
D vitamīna pārdozēšanas risks, lietojot adekvātas un medicīniski pamatotas devas, ir ļoti zems. Problēmas parasti rodas gadījumos, kad cilvēks pats pieņem lēmumu par devu maiņu, nekonsultējoties ar veselības aprūpes speciālistu. Lielākā daļa literatūrā aprakstīto pārdozēšanas gadījumu ir saistīti tieši ar patvaļīgu devas palielināšanu, īpaši bērniem, kad vecāki, labu nodomu vadīti, uzskata, ka lielāka deva nodrošinās labāku vai ātrāku efektu.
Lai atšķirtu drošu, pamatotu D vitamīna lietošanu no nepamatoti lielām devām, ir jāsaprot, ka praksē pastāv trīs atšķirīgi lietošanas mērķi: ārstējošā, uzturošā un profilaktiskā deva. Mūsu platuma grādos visbiežāk tiek nozīmēta ārstējošā vai uzturošā deva. Ārstējošā deva ir lielāka un tiek izvēlēta, ja ir konstatēts D vitamīna deficīts. Kad deficīts ir koriģēts, pāriet uz uzturošo devu, kuras uzdevums ir saglabāt sasniegto D vitamīna līmeni normas robežās. Arī uzturošā deva nav vienāda visiem – vienam pietiek ar 1000–2000 SV (starptautiskajām vienībām) jeb 25–50 µg dienā, citam nepieciešamas 4000 SV (100 µg) vai pat vairāk. Nav universāla kalkulatora, pēc kura varētu noteikt, cik D vitamīna katram nepieciešams, jo to ietekmē ļoti daudz faktoru. Tāpēc devas izvēle un korekcija balstās uz laboratorisko analīžu rezultātiem un regulāru kontroles izvērtējumu.
Saskaņā ar Eiropas drošības iestāžu vadlīnijām par augstu D3 vitamīna devu tiek uzskatītas 10 000 starptautisko vienību dienā. Ja cilvēkam ir nepieciešama šāda deva, jābūt skaidram medicīniskam pamatojumam, kāpēc tā ir izvēlēta.
Efektivitāti nosaka deva un lietošanas regularitāte
Ir veikti pētījumi, kas pierāda: ja nav traucēta D vitamīna uzsūkšanās, nav būtiskas nozīmes, vai tas tiek lietots kapsulu, pilienu, tablešu vai spreja veidā, – visas šīs formas D vitamīna līmeni asinīs paaugstina vienlīdz efektīvi. Izvēle lielā mērā balstās uz pacienta ērtību un ieradumiem. Bet jāņem vērā, ka eļļas daudzums kapsulā vai pilienā nav pietiekams, lai nodrošinātu optimālu uzsūkšanos, – kā taukos šķīstošam vitamīnam tam nepieciešama taukvielas saturoša maltīte. Ieteicams, lai tajā būtu vismaz 10 grami dzīvnieku vai augu izcelsmes tauku.
Kopumā D vitamīna uzsūkšanās efektivitāti nosaka nevis preparāta forma, bet deva un lietošanas regularitāte. Ja cilvēks D vitamīnu lieto neregulāri un biežāk to aizmirst, nekā faktiski lieto, šī vitamīna nepietiekamības risks būtiski pieaug – neatkarīgi no izvēlētās formas.
Mūsdienās D vitamīna preparātu klāsts ir plašs, un ir iespējams izvēlēties arī lietošanas režīmu – gan ikdienas devas, gan recepšu preparātus ar lielākām devām, ko lieto reizi nedēļā.
Vairāk lasi izdevumā “Par Veselību” Nr. 4 (augusts/septembris 2026)
